Augusta beigās Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas un iestāžu pārstāvji devās pieredzes gūšanas vizītē uz Stavangeres pašvaldību Norvēģijā. Vizīte notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projekta “Strength in culture heritage: example of Nordic municipalities” ietvaros.
Stavangere, kas pazīstama kā Norvēģijas naftas pilsēta, pārsteidza ar plašu, daudzveidīgu un iedzīvotajiem ērtu kultūras infrastruktūru un visaptverošu kultūras piedāvājumu.
Vizītes sākumā notika tikšanās ar Satavangeres Kultūras nodaļas vadītāju un darbiniekiem, kuras laikā tikām iepazīstināti ar pašvaldības kultūras nozares prioritātēm un kultūras iestāžu struktūru, kā arī uzzinājām, kā notiek Stavangeres vecpilsētas vēsturiskās apbūves aizsargāšana. Pilsētas jubilejas gada “Stavangere 900” projekta vadītāja iepazīstināja ar svētku plānošanu, kas, laikus gatavojoties 2025.gadam, noris ļoti konceptuāli un stratēģiski, ietverot plašu dalībnieku un organizāciju loku.
Mantojuma speciālistes pavadībā iepazinām Stavangeres vecpilsētu, kas ar savām šaurajām ieliņām, baltajiem koka namiņiem un krāšņajiem apstādījumiem piesaista ļoti daudz tūristu. Vecpilsētas iedzīvotāji apvienojušie 2 biedrībās, kas aizstāv savas intereses un risina praktiskus jautājumus. Piemēram, brīdī, kad viesojāmies, iedzīvotāji pirmo reizi vienojās klusā protestā akcija – aizklājot logus un puķu dobes, protestēja pret lielajiem kruīza kuģiem, kas uz pilsētu atved neadekvāti milzīgu tūristu skaitu un degradē vecpilsētas ainavu. Pilsētas vēsturi iepazinām vienā no Stavangeres muzeja struktūrvienībām – Konservēšanas muzejā, kas stāsta par pilsētas izveidošanos un uzplaukumu, kas notika pateicoties bagātīgajiem siļķu lomiem un konservēšanas industrijai. Lai izstāstītu stāstu interaktīvi un aizraujoši, muzejā daudz izmantoti dažādi priekšmeti un praktiska darbošanās.
Apmeklējām plašu, vērienīgu kultūras centru, kurā atrodas bibliotēka, kinoteātris, kafejnīcas un kopstrādes telpas. Tur mājvietu radis arī starptautiskas nevalstiskās organizācijas ICORN galvenais birojs, nodrošina patvērumu literātiem un citām radošām personām, kas savas darbības dēļ ir spiestas bēgts no savām mītnes zemēm. Interesanti, ka bibliotēka sevi uztver kā “demokrātijas namu” (tas ietverts oficiālā definīcijā) un kopā ar ICORN rīko literatūrai un runas brīvībai veltītu festivālu, kas ir ļoti populārs.
Mums bija iespēja apmeklēt Stavangeres katedrāli, kas ir vecākā katedrāle Norvēģijā un šobrīd atrodas rekonstrukcijā, lai vērtu durvis apmeklētājiem pilsētas jubilejas gadā. Projekta vadītāja un arhitekts iepazīstināja ar savu pamatīgo, ilggadējo pieeja rekonstrukcijai un restaurācijai, kuras laikā daudz kas jauns atklāts par pilsētas vēsturi.
Otrajā vizītes dienā devāmies uz Dzelzs laikmeta apmetnes vietu, kur atrodas brīvdabas muzejs un apmeklētāju centrs, kas izveidots, sadarbojoties pašvaldībai un Stavangeres Universitātei. Senās apmetnes ēkas iekārtotas pēc vēsturiskā Dzelzs laikmeta parauga un aizraujošā veidā sniedz priekštatu, kā cilvēki dzīvoja mūsu ēras 5. gadsimtā.
Tālāk devāmies uz pilsētas Mākslas muzeju, kas pārsteidza ar skaistajām, plašajam telpām un pamatīgo mūsdienu mākslas kolekciju, kas atrodas pašvaldības īpašumā. Turpinājumā ar vēsturisku kuģīti devāmies uz divām nelielām saliņām un apmeklējām piekrastes kultūras centru, kurā atrodas laivu būves un restaurācija darbnīca, notiek amatniecības nodarbības, ekskursijas, teātra izrādes un koncerti, tiek īstenoti sociāli projekti, kuros senās amata prasmes apgūst sociālo risku grupas jaunieši u.c., kā arī nelielo salu un telpas var izīrēt ikviens interesents savām vajadzībām. Visas aktivitātes šajā centrā notiek efektīvas sadarbības rezultātā: ēkas un vēsturiskā infrastruktūra, piemēram, senās tīklu žāvēšanas nojumes, ir pašvaldības īpašums, bet aktivitātes īsteno biedrība. Lielisks piemērs, kā vienlaikus tiek saglabāts materiālais un nemateriālais kultūras mantojums un iesaistīti iedzīvotāji.
Visbeidzot mūs pārsteidza ļoti vērienīgs publiskās un privātās partnerības projekts, kam aizsākums meklējams Stavangeres Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadā. Veca, pamesta dzērienu fabrika vairākos rekonstrukcijas etapos pārvērsta multifunkcionālā kultūras centrā, kas pieder pašvaldībai, bet ko pārvalda privāta organizācija. Zem viena jumta atrodas mākslinieku darbnīcas, mūziķu mēģinājumu telpas un ierakstu studija, koprades telpas, kafejnīcas, koncertzāle, vairākas svinību zāles, izstāžu telpas, deju zāle, radošo industriju ražotnes (piemēram, vinila plašu ražotne) u.c.. Šāds radošais klāsteris demonstrēja izcilu piemēru publiskā un privātā sektora sadarbībai, kā rezultātā jaunu dzīvību ieguvis ne tikai bijušās rūpnīcas industriālais mantojums, bet viss apkārt esošais pilsētas rajons.
Projekta laikā tikāmies ar Stavangeres pašvaldības kultūras jomas speciālistiem – Kultūras nodaļas vadītāju un speciālisti, Kultūras mantojuma speciālisti, jubilejas projekta “Stavanger 900” vadītāju, pilsētas muzeju, bibliotēkas un ar kultūru saistītu NVO vadītājiem un pārstāvjiem. Rezultātā guvām plašu priekšstatu par kultūras pārvaldības aspektiem, sadarbības modeļiem, stratēģijām, prioritātēm un labās prakses piemēriem.
