“Adatu fabrika” un “Kuldīgas Galvenā bibliotēka” iekļautas 21. gadsimta kultūras būvju sarakstā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (LNB Atbalsta biedrība) izdevusi arhitekta Jāņa Dripes grāmatu “KULTŪRTELPA – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā”. Grāmata ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības.
To vidū arī Kuldīgas Galvenā bibliotēka un Mākslas un izglītības koprades telpa “Adatu fabrika.
Populārākās no būvēm ir Gaismas pils, Rundāles pils, Mežaparka Lielā estrāde, Mākslas muzejs, kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu.
Grāmatu var iegādāties LNB veikalā Draugu telpa vai internetveikalā eveikals.lnb.lv.
Kultūras būves ir pilsētu vietzīmes – tās vairo atpazīstamību un akcentē sabiedrības vērtības. Ēku saturs ir nācijas garīgās attīstības pamats, kultūras būvju arhitektūra bagātina mūsu dzīves telpu, atjaunojot vēsturisko mantojumu un radot jaunus simbolus.
Autors Jānis Dripe: “Darbs pie šādas grāmatas sniedz gandarījumu par manu kolēģu – arhitektu radošu veiksmi un lepnumu par savu valsti. Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā, nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis. Kultūras infrastruktūras vērienīgais pienesums noteikti ir 21. gs. sākuma redzamākais notikums Latvijas būvmākslā. Lai arī Rīgas dominante Latvijas kultūras un ekonomiskajos procesos nav apstrīdama, tieši jaunas mākslas un izziņas ēkas ir vairojušas valsts reģionu un mazo pilsētu dzīves kvalitāti.”
Grāmatas izdevējs ir LNB Atbalsta biedrība, tās direktore Karina Pētersone uzsver: “Grāmatā iekļautās kultūrvietas ir nozīmīgas ne tikai kā fiziskas telpas, tās koncentrē latvisko identitāti, vērtības, mantojumu, tradīcijas. Tas ir īpaši nozīmīgi nelielām nācijām. Katra bibliotēka, muzejs, koncertzāle, skola ir apliecinājums Latvijas apņēmībai, gribai un varēšanai. Grāmata ir stāsts pasaulei par Latviju un latviešiem un stiprinājums mums pašiem – mūsu pašvērtībai, lepnumam un patriotismam.”
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Ventspils valstspilsētas domes, Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Talsu novada, Cēsu novada, Bauskas novada, Ropažu novada, Valmieras novada, Aizkraukles novada, Siguldas novada, Kuldīgas novada, Dobeles novada, Ādažu novada, Jēkabpils novada, Saulkrastu novada pašvaldību, RERE GRUPA, LNK INDUSTRIES un AIDACO CONSTRUCTION atbalstu.