Latvijas Pasts 10. janvārī izdos šī gada pirmās trīs pastmarkas un īpašo aploksni, papildinot tradicionālo Latvijas novadu tautastērpu sēriju ar suitu, lībiešu un Latgalei raksturīgo tautastērpu unikalitāti. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura uzkrājusi lielu pieredzi pastmarku izveidē, tai skaitā arī Latvijas novadu tautastērpu sērijā.
Nacionālais simbols un vērtība, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā – tas ir tautastērps, kam ir īpaša loma ikviena latvieša kultūras identitātē un tradīciju izpratnē. Tā rakstu un krāsu daudzveidībā slēpjas gadsimtu gaitā uzkrātā tautas skaistuma izjūta, ornamentu un krāsu salikumu māka un amatniecības prasmes. Tautastērpu izzināšana un iepazīšana ļauj no paaudzes paaudzē pārmantot tautas vērtības, prasmes un tradīcijas, kā arī mudina šādā veidā izteikt savu kultūras identitāti arī mūsdienās.
Arī Latvijas Pasta, kopš 1993. gada veidotās, pastmarkas Latvijas novadu tautastērpu sērijā ir daļa no izziņas un pārmantojamības procesa: šo gadu laikā izdotas 12 pastmarkas. Šogad to klāsts tiks papildināts vēl ar trijām, kas veltītas suitu, lībiešu un Latgales tautastērpiem, un līdz ar tām radīta arī īpaša aploksne 500 eksemplāros.
“Uzvelkot tautastērpu, ir īpaša sajūta, kas liek turēt stāju un justies lepnai. Tā ir senču spēka sajūta aiz savas muguras,” atklāj jauno filatēlijas izdevumu dizaina autore Arta Ozola-Jaunarāja.
Tautastērpā būtisks ir kopējais siluets, ko veido lielās apģērba daļas – brunči, villaines, svārki – un to proporcijas, kā arī tērpa kopējais kolorīts. “Lai tas tiešām būtu atpazīstams, it īpaši novadu kontekstā, tā valkāšanai ir savi noteikumi. Piemēram, kā tiek uzsiets lakats, Kurzemē pat divi, tāpat ir citas atšķirīgas detaļas. Tieši detaļas ir lielākais izaicinājums, veidojot pastmarkas, jo mazajā formātā jārada ilūzija par īpaši austiem audumiem, to materialitāti, smalkiem izšuvumiem, rotām, adījumiem. Nozīmīga ir katra nianse,” izaicinājumu pilno pastmarkas radīšanas procesu raksturo māksliniece.
Pastmarku atklāšana, piedaloties Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pasta pārstāvjiem un dizaina autorei, paredzēta 10. janvārī, Tautas tērpu centrā Senā klēts, Rātslaukumā 1, Rīgā, plkst. 12.00. Savukārt pirmās dienas zīmogošana: no plkst. 10.00 līdz 15.00.
Katrai pastmarkai ir atšķirīga nominālvērtība un tirāža. Pastmarka Latgale ar nominālvērtību 2,30 eiro ir paredzēta vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā, un tās tirāža sasniedz 300 000 eksemplāru. Pastmarka Suiti ar nominālvērtību 2,54 eiro atbilst vēstuļu korespondences apmaksai kategorijā līdz 20 gramiem uz Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, bet šīs pastmarkas tirāža ir 105 000 eksemplāru. Savukārt pastmarkas Lībieši nominālvērtība ir 3,77 eiro, tā izdota 105 000 eksemplāru tirāžā un atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem uz pārējām valstīm.
Uzņēmums jau informējis, ka šogad vēstuļu korespondencei līdzšinējo 14 tarifu grupu vietā noteiktas tikai trīs – Latvija, EEZ un pārējā pasaule, tā ļaujot iedzīvotājiem ātrāk novērtēt, kāda būs sūtījuma maksa uz konkrēto galamērķi.
Filatēlijas jaunumus sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā https://veikals.pasts.lv/.
Nākamais filatēlijas izdevums plānots 7. februārī.
Latvijas Pasta izdotos filatēlijas darbus augstu vērtē gan klientu, gan filatēlijas kolekcionāru un ekspertu lokā. Filatēlijas materiālu kolekcionāru starptautiskās apvienības atbilstoši stingri regulētiem standartiem Latvijas Pasta izdotās pastmarkas novērtē kā līdzvērtīgas lielāko pasaules valstu izdotajiem filatēlijas izdevumiem, tās regulāri iekļaujot gan pasaulē atpazīstamos filatēlijas izdevumu katalogos, gan prestižu kolekcionāru kolekcijās.
