Pašvaldības nolikums

20. Domes priekšsēdētāju un tā vietniekus ievēl un no amata atbrīvo likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

21. Domes darbu vada Domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

21.1.ir politiski un likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā atbildīgs par Domes darbu;
21.2.par Domes lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas loceklis;
21.3.ierosina jautājumu izskatīšanu Domē, komitejās un komisijās;
21.4.koordinē deputātu, pašvaldības administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbu;
21.5.pārrauga novada pagastu pārvaldes;
21.6.vada Domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās un komisijās;
21.7.pēc komisiju un darba grupu priekšsēdētāju priekšlikuma nosaka komisiju un darba grupu sēžu norises vietu un laiku;
21.8.pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām un to institūcijām;
21.9.bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi tiesā;
21.10.Domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus;
21.11.vada Finanšu komitejas darbu;
21.12.dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;
21.13.sagatavo izskatīšanai Domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;
21.14.atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir Dome;
21.15.var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;
21.16.amata zaudēšanas gadījumā divu nedēļu laikā no jaunā Domes priekšsēdētāja ievēlēšanas brīža nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam ar pieņemšanas-nodošanas aktu. Dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu organizē izpilddirektors;
21.17.saskaņojot ar Domi, slēdz koplīgumu ar pašvaldības administrācijas un institūciju darbiniekiem;
21.18.Domes telpās reizi nedēļā, ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 pieņem novada iedzīvotājus;
21.19.pilda Domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus viņa prombūtnes laikā;
21.20.veic citus pienākumus, kas paredzēti LR likumos, Ministru kabineta noteikumos, Domes lēmumos un šajā nolikumā.

22. Kuldīgas novada domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki, no kuriem viens vietnieks pastāvīgi pilda amata pienākumus ar darba vietu Kuldīgas novada pašvaldībā un saņem amata atlīdzību, un viens vietnieks, kura pārraudzībā ir Skrundas pilsētas un novada lauku teritoriju jautājumi un strādā kā neatbrīvotais.

23. Domes priekšsēdētāja vietnieks:

23.1. pilda Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā un Domes lēmumos paredzētajos gadījumos;
23.2. koordinē novada saimnieciskās nozares jautājumus;
23.3. uzrauga Domes budžeta izlietojumu;
23.4. koordinē novada administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbu;
23.5. iesniedz priekšsēdētājam priekšlikumus par pašvaldības aģentūru, iestāžu, kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidāciju;
23.6. koordinē komisiju un darba grupu darbību;
23.7. iesniedz Domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu, uzņēmumu un pieaicinātos speciālistus, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājus;
23.8. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi un Kuldīgas novada pašvaldību tiesā, valsts un pašvaldību institūcijās;
23.9. Kuldīgas novada pašvaldības vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus atbilstoši savai kompetencei;
23.10.Domes telpās divas reizes nedēļā, pirmdienās no 15.00 līdz 18.00 un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 pieņem novada iedzīvotājus;
23.11. veic citus Domes priekšsēdētāja uzdotus un ar Domes lēmumiem noteiktos uzdevumus;

24. Domes priekšsēdētāja vietnieks (neatbrīvotais) Skrundas pilsētas un novada lauku teritoriju jautājumos:

24.1. pilda Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus LR likumos un Domes lēmumos paredzētajos gadījumos;
24.2. uzrauga Domes budžeta izlietojumu sava pārraudzības jomas jautājumos;
24.3. iesniedz Domes priekšsēdētājam priekšlikumus par pašvaldības aģentūru, iestāžu, kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidāciju;
24.4. koordinē komisiju un darba grupu darbību;
24.5. iesniedz Domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu, uzņēmumu un pieaicinātos speciālistus, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājus;
24.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi un pašvaldību tiesā, valsts un pašvaldību institūcijās;
24.7. pašvaldības vārdā paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus atbilstoši savai kompetencei;
24.8. Domes telpās reizi nedēļā, pirmdienās no 15.00 līdz 18.00 pieņem novada iedzīvotājus;
24.9. veic citus Domes priekšsēdētāja uzdotus un ar Domes lēmumiem noteiktos uzdevumus.

25. Pēc Domes priekšsēdētāja priekšlikuma Dome ieceļ Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku.

26. Pašvaldības izpilddirektors pilda savus pienākumus saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” un pašvaldības nolikumu, Domes lēmumiem, priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku rīkojumiem.

27. Izpilddirektors:

27.1. vada pašvaldības administrāciju;
27.2. organizē pašvaldības administrācijas darbību pakalpojumu sniegšanai pašvaldībā;
27.3.  organizē fizisko un juridisko personu iesniegumu apriti pašvaldības struktūrvienībās;
27.4. darbojas Domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības uzlabošanas jomā;
27.5. piedalās Domes komiteju sēdēs;
27.6. iesniedz Domei priekšlikumus par pašvaldības aģentūru, iestāžu, kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidāciju;
27.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Domi un pašvaldību tiesā, valsts un pašvaldību institūcijās;
27.8. pašvaldības vārdā paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus atbilstoši savai kompetencei.

28. Lēmumu par izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka atbrīvošanu no amata pieņem Dome ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.

29. Domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektors un viņa vietnieki var pieņemt lēmumus savas kompetences jautājumos LR likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī šajā nolikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

30. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu Domes noteiktajā kārtībā.

31. Vēlot komiteju locekļus, priekšroka tiek dota principam, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm, taču jāņem vērā tas, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.

32. Katram deputātam ir jābūt vismaz vienas komitejas loceklim.

33. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

33.1. iepazīties ar pašvaldības, iestāžu, aģentūru, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

33.2. saņemt no pašvaldības administrācijas darbiniekiem, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

34. Domstarpību gadījumus, kas rodas starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības darbiniekiem, iestādēm un kapitālsabiedrībām, izskata Domes priekšsēdētājs vai Dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata Dome.

35. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Komiteju sēdes ir atklātas. Tajās var piedalīties ikviens Domes deputāts. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Kopīgā vairāku komiteju sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no katras komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir tās komitejas priekšsēdētāja balss, kurš vada kopīgo sēdi. Komitejas loceklis uzskatāms par klātesošu komitejas sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē.

36. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar Domes priekšsēdētāju un paziņojot Administratīvās nodaļas vadītājam, kurš nodrošina komiteju sēžu protokolēšanu. Komiteju sēdes nedrīkst būt vienā un tajā pašā laikā, kad ir Domes sēdes. Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un sastāda sēdes darba kārtību.

37. Administratīvās nodaļas vadītājs un kancelejas vadītājs nodrošina komiteju darba tehnisko apkalpošanu:

37.1. paziņo komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;
37.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;
37.3. nodrošina komitejas sēžu protokolēšanu un sagatavo komitejas sēžu protokolus;
37.4. sagatavo Domes lēmumu projektus par jautājumiem, kas tiek izskatīti komitejā;
37.5. kārto komiteju lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem, kā arī izsniedz šo dokumentu atvasinājumus;
37.6. veic citus uzdevumus komiteju darba tehniskajai nodrošināšanai komiteju priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes laikā vietnieka uzdevumā.

38. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā.

39. Komitejas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā komitejas priekšsēdētāja vietnieks:

39.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas uzdevumu izpildi;
39.2. izstrādā komitejas sēdes kārtību;
39.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;
39.4. pārstāv komitejas viedokli Domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;
39.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

40. Par komitejas sēžu vietu, laiku un darba kārtību kancelejas vadītājs informē deputātus ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

41. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus nosūta Domes deputātiem uz viņu norādītajām e-pasta adresēm ne vēlāk kā vienu dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

42. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

43. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo Domei.

44. Ārkārtas situācijās Komiteju sēdes var notikt attālināti ar videokonferences (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) palīdzību, nodrošinot visiem Komiteju locekļiem iespēju balsot elektroniski. Komiteju sēžu norises kārtību šādos gadījumos reglamentē Domes iekšējie normatīvie akti.

45. Komitejas locekļi un komitejas priekšsēdētājs var tikt izslēgti no komitejas sastāva ar Domes lēmumu, kā arī gadījumos, ja komitejas loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju sēdēm, vai citos gadījumos, kas tiek izvērtēti katrā konkrētā gadījumā.

46. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs Domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē Domi nākamajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas. Par frakcijas darba organizatorisko nodrošinājumu atbilstoši frakcijas vadītāja rīkojumiem un lēmumiem ir atbildīgs Administratīvās nodaļas vadītājs.

47. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem ar pašvaldības lēmumu var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku (ne retāk kā vienu reizi mēnesī) pašvaldības telpās. Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku, saskaņojot ar izpilddirektoru.

48. Deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir tiesības iepazīties ar savu pilnvaru realizēšanai nepieciešamajiem un Domes rīcībā esošajiem dokumentiem. Šajā gadījumā deputāts rakstiski vai mutiski informē Administratīvās nodaļas vadītāju par nepieciešamību iepazīties ar savu pilnvaru realizēšanai nepieciešamajiem dokumentiem, norādot, kādi tieši dokumenti un cik ilgā laikā ir nepieciešami. Administratīvās nodaļas vadītājs pēc iespējas īsākā laikā, taču ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā, informē deputātu par vietu un laiku, kad deputāts var iepazīties ar pieprasītajiem dokumentiem. Pieprasītie dokumenti deputātam tiek izsniegti un saņemti no deputāta pret parakstu. Iepazīties ar pieprasītajiem dokumentiem deputāts var pašvaldības darba laikā. Deputāts, iepazīstoties ar pieprasītajiem dokumentiem, var tos kopēt.

49.  Domes sēdes darba kārtību nosaka Domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iesniegts Domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās Domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu Domes sēdes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj Domes priekšsēdētājs. Izskatot Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē Domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

50. Domes sēdē izskatīšanai iesniedzamo lēmumprojektu formai jāatbilst normatīvo aktu prasībām, tie noformējami rakstveidā datordrukā, valsts valodā un tajos jābūt norādītam:

50.1. dokumenta veida nosaukumam – „LĒMUMA PROJEKTS”;
50.2. lēmuma projekta pieņemšanas vietas nosaukumam – „Kuldīgā”;
50.3. lēmuma projekta nosaukumam, kam pēc būtības ir jāatbilst lēmuma saturam;
50.4. lēmuma projekta pamatojuma daļai, kurā norāda:

50.4.1. tiesisko pamatojumu un lietderīguma pamatojumu;
50.4.2. atsauces uz Domes komitejām, komisijām vai institūcijām, kurās šis lēmuma projekts ir skatīts;
50.4.3. citi argumenti un apsvērumi, kurus lēmuma projekta gatavotājs vai iesniedzējs uzskata par būtiskiem, kā arī sagatavotāja priekšlikums;

50.5. lemjošajā daļā, kura sākas ar vārdiem „Kuldīgas novada Dome nolemj:” norāda:

50.5.1. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;
50.5.2. norāde par izpildes un informācijas sniegšanas termiņiem, ja šādi nepieciešami;
50.5.3. norāde uz konkrētiem izpildītājiem, kuriem uzdota lēmuma izpildes kontrole, ja tāda ir;
50.5.4. norāde, ja lēmuma projektā ir ierobežotas pieejamības informācija;

50.6. lēmuma projekta paraksta zonā norāda, kas un kad šo lēmuma projektu ir gatavojis, paraksts, kā arī kādi speciālisti to ir caurskatījuši un saskaņojuši;
50.7 kam lēmums ir nosūtāms pēc lēmuma pieņemšanas.

51. Domes lēmumu, projektus pirms to iekļaušanas Domes sēdes darba kārtībā, nodod izskatīšanai un saskaņošanai pašvaldības juristiem un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem, atbilstoši kompetencei.  Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, izskatīšanai Domes sēdē jāiesniedz pašvaldības jurista atzinums par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem. Atzinums jādod 5 (piecu) dienu laikā.

52. Lēmumu projekti un materiāli (iesniegums/-i), kas izskatāmi Domes sēdē, jāiesniedz kancelejas vadītājam, kurš tos iereģistrē un nodod Domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu vai materiālu (iesniegumu), nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kuram tas jāizskata, jāsagatavo lēmumprojekts un/vai papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

53. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj Dome. Pasākumi, kas nav saistīti ar gada budžeta pieņemšanu, nevar tikt uzsākti, kamēr pašvaldības Dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez pašvaldības Domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam šādu atļauju jāsaņem, cik vien ātri iespējams.

54. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz  Domei cits lēmuma projekta variants. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem Domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem.

55. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus nosūta Domes deputātiem uz viņu norādītajām e-pasta adresēm ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms Domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

56. Paziņojums par Domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes ēkā vai pie tās, un publicējams pašvaldības tīmekļvietnē.

57. Ja pastāvīgā komiteja izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

58. Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs bez Domes saskaņojuma parakstīt darba līgumus ar iestāžu direktoriem un aģentūru vadītājiem, kā arī līgumus, kas tiek slēgti, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu un par kuru slēgšanu ir pieņemts Publisko iepirkumu komisijas lēmums, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība. Pēc deputātu pieprasījuma Domes sēdēs Dome tiek informēta par plānotajiem iepirkumiem un pieņemtajiem lēmumiem iepirkumu jomā.

59. Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vai izpilddirektors savas kompetences ietvaros Domes apstiprinātā saimnieciskā gada budžeta ietvaros paraksta līgumus:

59.1. par darījumiem līdz 20 000 euro būvniecībā un līdz 10 000 euro pakalpojumiem un piegādēm, uz kuriem ir attiecināmi Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumi un par to nav lēmusi Publisko iepirkumu komisija;

59.2. par jebkuriem saimnieciskās darbības, privāttiesiskiem jautājumiem un juridiskiem darījumiem, ja par līgumu slēgšanu nav Domes lēmuma vai likumos un šajā nolikumā nav noteikta īpaša šo līgumu noslēgšanas kārtība.

60. Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs uzdot nolikuma 61. un 63. punktā noteiktos līgumus parakstīt priekšsēdētāja vietniekam vai izpilddirektoram.

61. Pirms līgumu parakstīšanas, kuru kopējā darījuma summa pārsniedz 1 000 000 euro, ir nepieciešams Domes lēmums.

62. Līgumus par pašvaldības īpašumā esošās kustamās vai nekustamās mantas nomu vai atsavināšanu paraksta Domes priekšsēdētājs, ja par to ir pieņemts Domes lēmums.

63. Administratīvo līgumu izskata Domes sēdē, un to slēdz Domes priekšsēdētājs.

64. Par sadarbības līgumu un deleģēšanas līgumu lemj pašvaldības Dome, un līgumu paraksta Domes priekšsēdētājs.

65. Ja lēmumu par līgumu noslēgšanu pieņem Dome, tad lēmumā norāda līguma noslēgšanas termiņu un personu, kura tiek pilnvarota to parakstīt.

66. Izpilddirektors slēdz līgumus pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

67. Dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citām pašvaldības institūcijām, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir Domes ekskluzīvajā kompetencē.

68. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas.

69. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša pēdējās nedēļas ceturtdienā plkst. 14.00 vai citā, iepriekš saskaņotā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izziņotā vietā un laikā.

70. Domes kārtējās sēdes sasauc Domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Deputāti par sēdes laiku tiek informēti telefoniski vai e-pastā vai vienojoties ar deputātu jebkurā citā tam pieņemamā veidā. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar Domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti, par to pirms sēdes paziņojot Domes deputātiem.

71. Kancelejas vadītājs, kurš protokolē Domes sēdes, reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās Domes izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, pārvalžu vadītājiem, pašvaldības juristiem, nodaļu vadītājiem vai to nozīmētam pārstāvim, kā arī tiem speciālistiem, kuri ir veikuši lēmumprojektu sagatavošanu. Citi pašvaldības darbinieki jautājuma izskatīšanā piedalās pēc nepieciešamības.

72. Domes priekšsēdētājs:

72.1. atklāj, pārtrauc un slēdz sēdi;
72.2. dod vārdu ziņotājam;
72.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;
72.4. vada debates;
72.5. ierosina balsojumu par jautājumu;
72.6. piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;
72.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu Domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

73. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

73.1. ziņojums;
73.2. deputātu jautājumi;
73.3. debates;
73.4. ziņotāja galavārds;
73.5. priekšsēdētāja viedoklis;
73.6. balsošana.

74. Par izskatāmajiem jautājumiem Domes sēdē ziņo priekšsēdētājs. Ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu. Sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus izskata divos lasījumos, ja to rakstiski līdz Domes sēdes sākumam pieprasa vismaz pieci deputāti.

75. Ja Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties Domes sēdes norises vietā, Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) Domes iekšējos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā un klātneesošais Domes deputāts ir reģistrējies dalībai Domes sēdē attālināti. Domes deputāts uzskatāms par klātesošu Domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Neatrodoties sēdes norises vietā, deputāts nevar piedalīties likuma ”Par pašvaldībām” panta ceturtajā daļā paredzētajos balsojumos.

76. Domes sēde var notikt attālināti ar videokonferences (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) palīdzību, nodrošinot visiem Deputātiem iespēju balsot elektroniski. Domes sēdes norises kārtību šādā gadījumā reglamentē Domes iekšējie normatīvie akti.

77. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt Domes sēdēs kārtību. Ja Domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja Domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no Domes sēdes norises telpas.

78. Ja deputāts neievēro Domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad Domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

79. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties Domes sēdēs, un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties Domes sēdi, pirms Domes sēdes jāpiesakās pie sekretāres, kura protokolē Domes sēdi.

80. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt Domes sēdē, nav  tiesības  piedalīties debatēs vai jebkādā citādā veidā traucēt sēdes gaitu.

81. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad Domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja Dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

82. Domes priekšsēdētājs Domes sēdes sākumā sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

83. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, Domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas Domes sēdes darba kārtībā.

84. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad Domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā Domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

85. Par katru Domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz Domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc Domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

86. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo Domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

87. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

88. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

89. Visi labojumi Domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie Domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

90. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, Domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

91. Ja tiek iesniegti labojumi Domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā Domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem Domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka Domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmajā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

92. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski pieteicies piedalīties debatēs.

93. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

94. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo Domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

95. Balsošanas rezultātus paziņo Domes priekšsēdētājs.

96. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā, ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola pārbaudīšanas, ir pievienojami protokolam.

97. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi ir brīvi pieejami ikvienam attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājam, kā arī iestādēm un kapitālsabiedrībām. Informācijas pieejamību nodrošina pašvaldības Administratīvās nodaļas vadītājs, nodrošinot iespēju iepazīties ar Domes sēžu protokoliem un noteiktajā kārtībā izsniedzot izrakstus.

98. Domes lēmumi un Domes sēžu protokoli ir publiski pieejami. Domes lēmumus publicē pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas dienas. Pieejamību domes lēmumiem un domes sēžu protokoliem nodrošina, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

99. Pašvaldības kancelejas vadītājs pēc Domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

100. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz pašvaldības Administratīvajai nodaļai. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā Domes sēdē, un tiek pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā četrpadsmit dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

101. Pašvaldības saistošie noteikumi stājas spēkā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā. Pieņemtos saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē pašvaldības informatīvajā bezmaksas izdevumā, izvieto redzamā vietā pašvaldības Domes ēkā, pagastu pārvalžu ēkās un publicē pašvaldības interneta mājaslapā.

102. Ja pašvaldības Dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu Domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt pašvaldības informatīvajā izdevumā.

103. Domes priekšsēdētājs un tā vietnieki pieņem iedzīvotāju Kuldīgas novada pašvaldības telpās šajos noteikumos noteiktā kārtībā. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanu ne retāk kā reizi divos mēnešos, iedzīvotāji ar deputātu pieņemšanas laikiem var iepazīties pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas centrā un pagastu pārvaldēs.

104. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības un Domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos noteikts citādi. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato.

105. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to atvasinājumu izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un saistošajiem noteikumiem.

106. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Administratīvās nodaļas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka Domes un pašvaldības izdoti iekšēji normatīvi akti.

107. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, uz kuriem nav iespējams sniegt atbildi uzreiz, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

108. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

109. Izskatot iesniegumu, informācijas iegūšana ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

110. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

111. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko par:

111.1. pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;
111.2. pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus, kā arī par teritorijas plānojumu;
111.3. citiem normatīvajos aktos noteiktajiem jautājumiem.

112. Publisko apspriešanu nerīko par:

112.1. pašvaldības administrācijas struktūras un iekšējās darba organizācijas jautājumiem;
112.2. pašvaldības amatpersonu iecelšanas, atcelšanas vai citiem personāla jautājumiem;
112.3. jautājumiem, kas attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;
112.4. citiem jautājumiem, ja tas ir pretrunā ar citiem normatīviem aktiem.

113. Publiskā apspriešana netiek organizēta arī jautājumos, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu.

114. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīgā ierosinājuma saņemšanas pašvaldības Dome var lemt:

114.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;
114.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;
114.3. pēc pašvaldības Domes priekšsēdētāja iniciatīvas;
114.4. citos LR likumos noteiktajos gadījumos.

115. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktajā kārtībā vēršas Domē.

116. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

117. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

117.1. tās datumu un termiņus;
117.2. paredzamā jautājuma formulējumu;
117.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;
117.4. publiskās apspriešanas lapas formu;
117.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā.

118. Dome var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības administrācijai vai citām pašvaldības institūcijām vai amatpersonām, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

119. Šā nolikuma 117. punkta kārtībā izdotos pašvaldības administrācijas administratīvos aktus apstrīd augstākstāvošā iestādē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

120. Domē apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, kurus pieņēmusi:

120.1. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”;
120.2. Būvvalde;
120.3. Dzīvokļu komisija;
120.4. Teritoriālo vienību pārvalžu vadītāji;
120.5. Dzīvesvietas deklarēšanas speciālists;
120.6. Nekustamo īpašumu nodaļa.

121. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, tai skaitā arī morālo kaitējumu, tad par to lēmumu pieņem Dome.

122. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

123. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai apstiprinātajam Pašvaldības budžetam.

124. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

125. Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu kārtībā, kādu ar lēmumiem ir noteikusi Dome.

126. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam organizē Pašvaldības izpilddirektors.

127. Pašvaldības izpilddirektors ar savu rīkojumu no Pašvaldības administrācijas darbiniekiem izveido komisiju, kas pārņem dokumentus un Domes priekšsēdētājam lietošanā nodoto mantu, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta Domes priekšsēdētājs un komisijas locekļi.

128. Komisijas sastādītais akts tiek iesniegts Pašvaldības izpilddirektoram.

129. Pašvaldības izpilddirektoram ir pienākums nodrošināt pārņemtās mantas un dokumentu glabāšanu.

130. Jaunajam Domes priekšsēdētājam dokumenti un manta tiek nodota, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu.

131. Ja vien iespējams, dokumentu un mantas nodošana jaunajam Domes priekšsēdētājam tiek veikta vienlaicīgi ar dokumentu un mantas pārņemšanu no līdzšinējā Domes priekšsēdētāja.

132. Domes priekšsēdētāja lietvedībā esošo neatliekamo un steidzamo jautājumu izpildi organizē Pašvaldības izpilddirektors, ja vien šo izpildi nav iespējams veikt jaunajam Domes priekšsēdētājam.

133. Atzīt par spēku zaudējušiem Kuldīgas novada Domes saistošos noteikumus Nr. 2019/10 “KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS”.

134. Atzīt par spēku zaudējušiem Alsungas novada Domes saistošos noteikumus Nr. 2/2014 “ALSUNGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS”.

135. Atzīt par spēku zaudējušiem Skrundas saistošos noteikumus Nr. 21/2013 “Skrundas novada pašvaldības nolikums”.