Par Alsungas pagastu
1231. gadā Alšvanga kā kiligunda Aliswangis pirmo reizi pieminēta senrakstos – Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduina līgumā ar kuršiem. 1253. gadā tā saukta – ALSWANGHEN.
Patiesībā Alšvanga (alšu vanga – alkšņu līdums) ir daudz senāks kuršu ciems ar šodien zināmiem 2 senču pilskalniem un 5 senkapiem. Pētījumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.-12. gs. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpusi viņa pārvaldītajā valstī – Bandavā.
Senrakstos teikts, ka 1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā ir nocietināta māja, bet 1372. gadā celta četrstūraina akmens pils, kas vēlāk papildināta ar apaļiem torņiem un līdz mūsdienām vairākkārt pārbūvēta.
No 1573. gada līdz 1728. gadam ordeņa pils pieder Kurzemes hercoga maršala Šverina dzimtai. 1623. gadā katoļticībā pārgājušais Johans Ulrichs fon Šverins uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo luterāņu atgriešanu katoļticībā. Alšvanga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru.
Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai 1796. gadā Alšvanga pieder kronim līdz 1915. gadam, no 1919. gada ietilpstot Aizputes apriņķī
1950. gadā nodibināts Alsungas rajons, bet jau 1956. gadā tas pievienots Kuldīgas rajonam.
Līdz 1992. gadam saucās Alsungas ciemats. No 1991. gada 14. novembra ar Ministru Kabineta lēmumu Alsungas ciemats kļuva par pagastu. Robežojas ar Ēdoles, Gudenieku pagastiem, Liepājas rajona Sakas novadu, Ventspils rajona Jūrkalnes un Ziru pagastiem.
Kuldīgas rajona Alsungas pagasta padome savu darbību beidz 2009.gada 30.jūnijā. Saskaņā ar valstī veikto administratīvi teritoriālo reformu ar 2009.gada 1.jūliju darbu uzsāk 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētā Alsungas novada dome.
Kopš 2021. gada 1. jūlija Alsungas novads ietipst Kuldīgas novada sastāvā. Ar jaunievēlētās domes lēmumu izveidots Alsungas pagasts.
Autobusu satiksme ar Rīgu, Kuldīgu. Attālums no Kuldīgas – 30 kilometri. Novadu šķērso ceļš Kuldīga-Jūrkalne.