Par Ēdoles pagastu
Ēdoles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Īvandes un Padures pagastiem, Ventspils novada Zlēku un Ziru pagastiem, kā arī Alsungas novadu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Ēdole (pagasta centrs) un Mātras.
Pirmoreiz rakstos Ēdole kā kuršu ciems minēta 1230. gadā, kad kuršu ķēniņš noslēdzis līgumu par kristīgās ticības ieviešanu. 1276. gadā Piltenes bīskapija kā savas varas simbolu un atbalsta punktu uzcēla Ēdoles pili – cietoksni.
20. gadsimtā Ēdoles pagasts piedzīvojis vairākas teritoriālās reformas. Ēdoles ciems ietilpis Alsungas (1949 – 1956) un Kuldīgas (pēc 1956. g.) rajonos. 2009. gadā Ēdoles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Ēdole jau kopš seniem laikiem apvīta ar teikām, saukta par ezeru un dižozolu zemi. Vēsturnieks Atis Bērtiņš rakstījis, ka Ēdolē saglabājies tik daudz dižkoku kā nevienā citā Latvijas pagastā. No pāri par pussimts zināmiem dižkokiem ap 30 ir ozoli.
Te izvietojušies 14 ezeri, ievērojamākais no tiem – Pinku ezers, ap kuru izveidots dabas liegums, kas ietilpst „Natura” 2000 sarakstā.
Cauri pagastam tek Užavas upes labā pieteka Vanka, uz kuras uzpludināts Dzirnavezers, un atrodas 17. gadsimtā celtās Ēdoles dzirnavas. Otra lielākā Užavas pieteka ir 15 km garā Tērandes upīte.
Ēdoles pagastā Lēpiču pļavās ir viens no Latvijas dižakmeņu pulka akmeņiem, Ēdoles dižakmens. Tā apkārtmērs pie zemes ir 14 metru.