Par Turlavas pagastu
Ja Tu esi Kurzemē, nepabrauc garām Turlavai!
Turlavas pagasts atrodas Kurzemē, pusceļā no Kuldīgas uz Aizputi. Tas robežojas ar Snēpeli, Laidiem, Kurmāli, Gudeniekiem un Lažu.
Tuvākās pilsētas ir Kuldīga – 20 km, Aizpute – 20 km, Skrunda – 35 km, Liepāja – 70 km. Attālums līdz Rīgai 160 km.
Pagasta teritorija ir 124 km2, tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6831 ha (60%), meži 4096 ha (33%), purvi un krūmāji – 517 ha. Turlavas pagastā ir izveidotas 551 saimniecība.
Vēsturiski izveidojušies divi centri – Turlava un Ķikuri.
2000.gadā tika apstiprināts Turlavas pagasta ģērbonis – sudraba laukā sarkans zirgs ar jātnieku – karognesēju, un 2001. gada 18. novembrī iesvētīts pagasta karogs.
Pagasta teritorijā ir vairāki ievērojami dabas un kultūrvēsturiskie objekti.
Ķikuru ezers
Publiskais ezers, atrodas apdzīvotā vietā Ķikuri, tkai 0.5 km attālumā no autoceļa Kuldīga – Aizpute – Līči. Ezera spoguļa platība 21.6 ha (1971. gada dati), vidējais ezera dziļums 1.9 metri, maksimālais ezera dziļums 4.3 m (mērīts 05.03.2012). Nogulumi ezerā līdz 10.2 m biezi un sastāv no gitijas un pašā apakšā kūdras slānis. Ezerā satopamās zivis: karūsa, līdaka, plaudis, asaris, līnis, rauda, karpa, spoguļkarpa, ķīsis un grundulis.
Kundu pilskalns un bezdibens ezers
Kundu pilskalns ar bezdibeņa ezeriņu ir viena no Latvijas mistiskākajām vietām, kas saistīta ar kuršu nostāstiem par īpatnējām enerģētiskām parādībām, mītiem un leģendām. Pilskalnu apmeklējuši gan Tibetas mūki, gan paranormālo parādību pētnieki, bet dievturiem tā ir pastāvīga pielūgsmes vieta.
Vairāk lasi dainavs.wordpress.com/2015/05/26/turlavas-kundu-pilskalns/
Ciemgaļu mežābele
Ciemgaļu mežābele šobrīd ir ceturtā dižākā mežābele Latvijā. Tās stumbra apkārtmērs – 3,51 m, vainaga projekcija – 130 m2 un augstums – 11,5 m. Vairākkārt vecajai ābelei ir nolūzuši lielie zari, stumbrā izveidojies 70 cm plats dobums.
Pirms 25 gadiem mežābelei nolūza lielais žuburs (stara), kas bija vairāk nekā viena trešdaļa no ābeles vainaga. Pagāja gadi, bet nolūzušais 14 m garais zars gulēja plakaniski pie zemes, balstīdamies uz sānu zariem, un joprojām zaļoja: katru gadu tas salapoja un pat ziedēja. Tāpēc vecās ābeles vainaga projekcija ir tik ļoti liela. Izpētot apstākļus, redzams, ka pēc nogāšanās kāda mizas josla palikusi kā savdabīga nabas saite ar veco ābeli. Patlaban tur ir vērojams pieaugums un aprētojuma velvējums. Šā apstākļa dēļ vecā Ciemgaļu mežābele jāuzskaita arī brīnumkoku (savdabīgo) koku grupā.
Diemžēl 2007. gada ziemā atkal nolūza viens lielais žuburs, izraudams lielu robu ābeles vainagā un stumbrā.
Šo mežābeli 1986. gadā atrada sikspārņu pētniece Ināra Buša un koka sugu identificēja Latvijas Universitātes profesors Voldemārs Langenfelds.
Lipaiķu ev.lut. baznīca
Turlavas centrā atrodas Lipaiķu ev. lut. draudzes dievnams ar senu un bagātu vēsturi, celts 1630. gadā. Baznīcā atrodas kultūrvēsturiskās vērtības – senas un tikko ievietotas vitrāžas.
Lipaiķu baznīca visbiežāk tiek saistīta ar Ludviga van Bēthovena drauga Kārļa Ferdinanda Amendas vārdu, kura tēvs kalpojis Lipaiķu baznīcā kā mācītājs.
Dievkalpojumi notiek mēneša pirmajā un trešajā svētdienā un svētku reizēs plkst. 10.00. Baznīcai kalpo Didzis Skuška, telefons 29140679.
Klosteres Sv. Pētera ev.lut. baznīca
Klosteres Sv. Pētera draudze senāk piederēja pie Aizputes draudzes. 1591. gadā baznīcu rakstos Aizputes draudzei ir filiāle – kāda baznīciņa netālu no Piltenes, ordeņa teritorijā, bet piederīga Aizputei. Mazā koka baznīciņa atradusies kalna nogāzē Maras pusē pie Jamaiķu muižas ceļa un lielceļu krustojumā.
- 1692. gadā baznīca bijusi celta no koka, pie Jamaiķu muižas, un nosaukta Sv. Pētera vārdā. Kāds Klosteres – Aizputes zemnieks ziedojis tās celšanai 500 dālderus, pārējos līdzekļus savākuši Klosteres, Jamaiķu un Ķikuru muižu zemnieki.1792.g. tika uzcelts mūra tornis, kurš redzams vēl šodien.
- 1862. g. pavasarī ar Kazdangas barona K. fon Manteifels atlīdzību baznīca tika remontēta.
- 1902. g. oktobrī baznīcu kā nelietojamu slēdza.
- 1906. – 1908.g. par Kazdangas barona K. fon Manteifeļa līdzekļiem tiek uzcelta jauna baznīca pēc arhitekta Leo Reinīra (REYNIER) projekta ar 200 sēdvietām, tornis tiek paaugstināts apmēram par 6 pēdām, iesvēta 1908. gada 26. oktobrī.
- 1969. g. draudze savu darbību ir spiesta pārtraukt.
- 1994. g. atjaunojās draudze un tā notur regulārus dievkalpojumus.
- 2008. gadā 26. oktobrī plkst. 12.00 notika baznīcas 100 gadu pastāvēšanas dievkalpojums.
- 2009. līdz 2013. gads – restaurē altāra retablu, finansējumu piesaistot no Valsts Kultūrkapitāla fonda, darbu veica polifromā koka restauratore vecmeistare Aida Podziņa.
- 2014. gadā bznīcai dāvina ērģeles no Zviedrijas, Visbijas Svens Vessmans (Sven Wessman).
Klosteres sv. Pētera baznīcā dievkalpojumi notiek katra mēneša 3. svētdienā plkst. 10.00, tos vada evaņģēlists Aivars Kaņeps.