Aicina uz tradicionāla 19.gs. stilistikā veidota Kuldīgas vecpilsētas dārza atklāšanu
Novada iedzīvotāji aicināti uz vecpilsētas dārza atklāšanu ceturtdien, 9.maijā pl. 12:00 Baznīcas ielā 30. Lai atjaunotu priekšdārziņu uzturēšanas tradīcijas vecpilsētā un iesaistītu novada iedzīvotājus to izveidē, Kuldīgas restaurācijas centra ēkas Baznīcas ielā 30 pagalmā izveidots tradicionāla dārza piemērs 19.gs. – 20.gs. stilistikā. Dārzu ierīkojusi SIA “Baltā avēnija” Ritas Ķirķes vadībā, piedaloties Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotājiem.
Jaunizveidotajam dārzam atvēlētā platība simboliski sadalīta trīs daļās, kas atspoguļo regulāru virtuves un garšaugu dārzu; daļēji regulāru puķu un tējas dārzu; kā arī neregulāru priekšdārzu Mazās upes ielas malā. Izvēloties augu sortimentu, tika ņemta vērā auga noturība sezonas garumā. Ņemot vērā klimata izmaiņas un laika apstākļu izmaiņas mūsdienās, daļa augu šķirņu tika aizstātas ar analogām, pieejamām un izturīgām mūsdienu apstākļos, ievērojot tradicionālā dārza principus. Tāpat, kā senatnē, šis dārzs ir projektēts gan praktiskai gan estētiskai izmantošanai.
Jaunizveidotā tradicionālā dārza piemēra mērķis ir dot ierosmi pilsētas un apkaimes iedzīvotājiem, kā arī viesiem, radoši veidot savus pagalmu dārzus, kuru konteksts un augu sortiments nav pārveidots un ir vienots ar mazpilsētu arhitektūru. Vēlamies dot ierosmi veidot dārzus, kas rada gan estētisku baudījumu, gan kalpo ģimeņu kopā būšanai un relaksācijas vajadzībām, gan veicina vienojošu saikni ar dabu un tās ritmiem. Kuldīgai ir senas dārzu tradīcijas, par kurām vēsta gan leģendas, gan vēsturiskie raksti, taču mūsdienās dārzu kopšanas tradīcija vecpilsētā ir mazāk sastopama, kas būtiski maina tās īpašo noskaņu. Zinātniece A.Melluma savā pētījumā raksta: “Sena Kuldīgas iezīme un tradīcija ir bijuši dārzi gan apbūvētajā daļā, gan ārpus tās, pilsētnieku atmiņā vēl ir senāko dārzniecību vietas. Tā ir gan vēsture, gan iespēja veidot jaunu dārzu pilsētu, balstoties uz tradīcijām un mūsdienu nostādnēm”. Hercogistes laikā pie Ventas atradies putnu dārzs, hercoga briežu dārzs un pilsdārzs. Katras vecpilsētas mājas pagalmu greznoja priekšdārziņš ar senajām puķu šķirnēm, kuploja garšaugi un ogu krūmi.
Šī dārza uzturēšanu iecerēts papildināt ar izglītojošiem pasākumiem, aicinot vecpilsētas iedzīvotājus uzzināt par dārzu izveidi, piemērotajām augu sugām, kopšanas apstākļiem, kaitēkļu apkarošanu ar videi draudzīgām metodēm. Šogad jau notikusi tikšanās ar Kuldīgā dzīvojošo mākslinieci, scenogrāfi Kristīni Abiku, stāstot par krāsām un kompozīciju dārzā, kur māksliniece dalījās ar saviem iespaidiem no dārzu apskates Zviedrijā. Sarīkota ainavu arhitektes Lindas Balodes lekcija par sensorajiem jeb ārstnieciskajiem sajūtu dārziem. Dārzniece Solveiga Zīle novadījusi lekciju par augsnes sagatavošanu stādījumu izveidei un dalījusies iespaidos par vecpilsētai raksturīgiem augiem. Arī turpmāk iecerēts rīkot izglītojošus pasākumus, par kuriem uzzināt varēs sociālajā tīklā Facebook/Kuldīgas vecpilsētas dārzs.
Projektu “Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana” īstenojusi biedrība “KPKC” Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.—2020. gadam pasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 47509.48 EUR un 4838,49 EUR Kuldīgas novada pašvaldības līdzfinansējumu. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu administrē Lauku atbalsta dienests.
