JaunumiPagastiĪvandes pagasts

Aicinām Īvandes pagasta iedzīvotājus uz iespējamā pagasta ģerboņa publisko apspriešanu

Trešdien, 15. jūnijā, plkst. 17.00 ZOOM platformā ikviens Īvandes pagasta iedzīvotājs aicināts piedalīties sanāksmē, kurā apspriedīs iespējamo Īvandes pagasta ģerboni.

Sanāksmei aicinām pieslēgties, izmantojot ZOOM saiti:

https://us06web.zoom.us/j/88609745322?pwd=WDFpcGNhTndScEQwQXh3T2NJUjNnUT09

Meeting ID: 886 0974 5322

Passcode: 333049

Īvandes pagastam līdz šim nav apstiprināta ģerboņa. Savulaik bijuši mēģinājumi tādu izveidot. Heraldikas mākslinieks Edgars Sims, kuram pašvaldība uzticējusi ģerboņa izveidi, iepazīstinās ar sagatavoto priekšlikumu, kas veidots ar atsauci uz savulaik mākslinieka Rolfa Vitala izstrādāto Īvandes pagasta ģerboņa priekšlikumu.  Mākslinieks arī pastāstīs par heraldikas pamatprincipiem.

Mākslinieka Edgara Sima piedāvātais Īvandes pagasta ģerboņa priekšlikums

ĪVANDES PAGASTA ĢERBONIS

Apraksts:

Skaldīts, dalīts ar slīpzobotu smaili: zils, sudrabs. Apakšējā laukā

skaldīts ar zilu un zeltu, ūdensdzirnavu rats – no viena uz otru.

Izmantoto simbolu apraksts:

  1. Slīpzobota sudraba smaile

Blakus Lielīvandes muižas pilij ierīkots parks ar dīķu sistēmu 6.9 ha platībā. Tajā aug daudz vietējo kļavu, melnalkšņu, bērzu, ozolu, liepu, uc. Parkam pāri majestātiski slejas Baltijā lielākā Eiropas baltegle, tās garums ir 36 metri, stumbra diametrs – 120 cm. Tāpat slīpzobotais motīvs un heraldisko krāsu kompozīcija (zils, sudrabs, zelts) sasaucās ar Heikingu dzimtas ģerboņa krāsām un zobināto griezumu – 1853. gadā Lielīvandi nopirka barons Heikings un 1860. gadā uzcēla Lielīvandes muižas jauno pili ar kolonnām parka pusē.

  1. Ūdensdzirnavu rats

Viena no ievērojamākām vietām Īvandē visos laikos bijušas Īvandes ūdensdzirnavas, kas atrodas Īvandes dienviddaļā, Vankas upītes krastos, celtas 1842. gadā (par to liecina arī sienā iemūrēts dzirnakmens) un darbojas joprojām – ūdensdzirnavas savu darbību nav pārtraukušas no to ekspluatācijas sākuma. Dzirnavās atrodas iekārtas no 1930. gada. Dažādos laikos ūdensdzirnavas piederējušas Īvandes baronam, pagasta valdei, Amatnieku biedrībai, kolhozam. Pirms Otrā pasaules kara dzirnavu dambī strādāja arī turbīna, kas ražoja un piegādāja elektrību tuvējam ciematam un muižai. Dzirnas joprojām darbojas gan ar ūdens, gan elektrības spēku. Tajās var samalt gan lopbarību, gan arī pārtikai smalkos bīdeļmiltus, mannu un putraimus.