Kāpēc novecojot jāturpina mācīties? Seniori Polijā iepazīst Trešās paaudzes universitātes
Lai izzinātu pieredzi trešās paaudzes universitāšu darbībā, Kuldīga Senioru skola projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs,” oktobrī devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Polijas pilsētām Krakovu un Vroclavu.
Studentu pilsētiņā Vroclavā seniori tikās ar Ekonomikas Universitātes (UTW w Uniwersytecie Ekonomicznym) studentu pašpārvaldes pārstāvjiem – senioriem. Trešās paaudzes universitātes vadītāju Danutu Grudzeņu un vadības pārstāvi Beāti Vinnicku. U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb Trešās paaudzes pārstāvi. Viesojoties Vroclovā bija iespēja gūt ieskatu U3A attīstības vēsturē un darbībā, uzzināt, kā seniori iekļaujas universitātes ikdienā, kā tiek plānots un vadīts darbs.
Polijā Kuldīgas novada seniori piedalīties dažādās treniņ nodarbības un lekcijās, kā arī iepazina pilsētas un tikties ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes vadītāju Magdalenu Oleniču un citiem valdes pārstāvjiem.
Tika apskatīta arī Radzivilu dzimtas pils Antoninas pilsētiņā, kur iepazīts psihologs, Senioru Avīzes redaktors Andžejs Vasiļevskis. Viņa atbilde uz jautājumu – kāpēc senioriem jāmācās: “Mēs nerunājam par to, kā paildzināt mūžu – nevis pielikt gadus dzīvei, bet pielikt dzīvi gadiem!”
Otrā lielākajā Polijas pilsētā Krakovā ar aptuveni miljons iedzīvotājiem, Kuldīgas novada seniori iepazinās ar Jagelonska Trešās paaudzes universitātes darbību, tikās ar tās vadītāju Evu Pilati, kā arī piedalījās senioru nodarbībā.
Vaicāti, pēc kādiem kritērijiem universitāte uzņem studentus, jo gribētāju ir vairāk kā iespēju, pārstāvji skaidroja, ka tiek izvērtēta katra studēt gribošā seniora motivācija kļūt par studentu. Tiem studentiem, kuri “paliek aiz strīpas,” ir iespēja piedalīties citos mūžizglītības projektos – piemēram, angļu valodas kursos vai dejošanas un dziedāšanas iemaņu apguvē. Būt par studentu nenozīmē tikai mācīties – tā ir seniora vēlme un spēja iesaistīties U3A darbībā, kļūstot par brīvprātīgo nodarbību pasniedzēju, darboties studentu – senioru pašpārvaldē, iesaistīties senioru avīzes sagatavošanā.
Kāpēc senioram jāmācās un kā to organizēt Latvijā?
Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā, tai skaitā – diskutējot ar valsts pārvaldes pārstāvjiem. Nav tā, ka Latvijā nekas šajā jomā nenotiek. Ir gana daudz iniciatīvu senioru izglītošanas darbā, kuras būtu vērts apvienot vienotā sistēmā. Sabiedrības novecošanās uzņem ātrumu. Spēkā stājušies ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas uzliek pienākumu valstij veikt stratēģisko plānošanu novecošanās problēmas risināšanai.
Bet kā izveidot visai Latvijai piemērotu un dzīvotspējīgu sistēmisku sadarbības modeli, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitāti?
Pieredzes apmaiņas ir tikai viena no projekta aktivitātēm. Paredzēta arī visu partneru organizācijas līderu izglītošanās – semināri un apmācības, kapacitātes spēju audzēšana, jaunu interesentu iesaistīšana un jaunu senioru skolu dibināšana, dialogs ar valsts sektora atbildīgajiem pārstāvjiem, senioru NVO tīklošanās pasākumi un festivāls projekta noslēgumā. Rezultātā ceram sasniegt pozitīvu rezultātu – trešās paaudzes universitātes izveidošanu Latvijā. Šis ir valsts līmeņa jautājums, lai U3A arī Latvijā kļūtu par veiksmīgu stāstu un pat lepnumu, kā dzīvē to apliecina valstis, kurās U3A funkcionē un attīstās.
Projektu vada Agita Pleiko (Vidusdaugavas NVO centrs)