Rudbāržu pagasts – vieta, kur godina vēsturi un tradīcijas
Turpinām rubriku “Iepazīsti Kuldīgas novadu,” kurā stāstām par mūsu pagastiem un pilsētām, parādot spilgtākās un interesantākās vietas, cilvēkus, notikumus, nozīmīgākās kultūras norises un pasākumus.
Šonedēļ uzmanības centrā – Rudbāržu pagasts. Tas atrodas 47 km attālumā no Kuldīgas. Robežojas ar Laidu, Nīkrāces un Raņķu pagastu, kā arī Skrundas pilsētu un pagastu.
KO NOTEIKTI APSKATĪT RUDBĀRŽU PAGASTĀ?
Rudbāržu baznīca – ir viena no mazākajām baznīcām Latvijā. Dievnams ir celts par barona Frīdriha fon Firksa (1879–1944) līdzekļiem, kas arī ir bijis Rudbāržu muižas un baznīcas īpašnieks. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka bijušais muižas īpašnieka barona Firksa vectēvs reiz apsolījis mazdēlam atstāt mantojumā visu savu bagātību ar noteikumu – tam jāuzceļ Dievnams. Jaunais barons tad arī uzcēlis šo miniatūro baznīciņu, bet vai ar to viņš izpelnījies vectēva mantojumu – nav zināms. 1989.gadā, pateicoties Tautas frontes Rudbāržu nodaļas aktīvistiem, Rudbāržu baznīcas teritorijā tika uzstādīta piemiņas plāksne izsūtītajiem rudbāržniekiem.
Rudbāržu bibliotēkas virtuālā izstāde par Rudbāržu baznīcu: https://www.youtube.com/watch?v=Q7mLeues438&t=87s
Rudbāržu parks – tā kopējā platība ir 9,6 ha. Parks veidots barona Firksa laikā un vēl tagad ir Rudbāržu lepnums. Baroni parkus galvenokārt veidoja kā medību vietas – arī Rudbāržu parks sākotnēji bijis kā briežu dārzs. Veidojot parku, barons no Vāczemes ievedis Latvijai tajā laikā neraksturīgas kokaugu sugas ar ko papildinājis stādījumus: baltegles, sarkanos ozolus, duglāzijas, valriekstus, lapegles un vēl citus, pavisam ir 57 sugas. Rudbāržu parks noteikts par dabas pieminekli – aizsargājamu dendroloģisku stādījumu. Tas nozīmē, ka tajā netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība un viss rit savu dabisko gaitu, bez cilvēka iejaukšanās. Apmeklētājs var vērot seniem kokiem bagātu vidi ar lielu biboloģisko daudzveidību gan augiem, gan sēnēm, gan putniem. Parkā un tā apkārtnē novērota 121 putnu suga. Parkā apskatāmas arī baronu kapenes, kas gan laika gaitā ir stipri cietušas un saglabājušās tikai drupas.
Rudbāržu bibliotēkas Facebook tiešraide par Rudbāržu parku: https://www.facebook.com/100064624098891/videos/222925189947454
Rudbāržu pils/muiža – celta 1835.gadā kā baronu fon Firksu dzimtas īpašums pēc baroneses Teas fon Firksas pasūtījuma. 1905.gadā pils tika nodedzināta, bet jau 1908.gadā sākta tās atjaunošana. 1919.gada janvāra beigās un februārī pilī uzturējās pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, šeit 3. martā sākās uzbrukums lieliniekiem, kas beidzās ar Rīgas atbrīvošanu. No 1962 līdz 2018. gadam šeit atradās Rudbāržu skola. Šobrīd aizsardzības ministrija šajā vietā plāno izveidot Latvijā pirmo militāro kadetu skolu.
Apskates objekti, kurus vēl apskatīt: Piena muzejs Sieksātē, Piena muiža – Berghof Sieksātē, Garīkas – šitakī sēņu audzētava, Rudbāržu ūdensdzirnavas, Vilki – Gunas Rudbežas keramika, Kamenes – aktīvā atpūta laukos, Sieviešu klosteris Sieksātē.
2023. gadā Rudbāržu bibliotēka izveidojusi virtuālo izstādi “Pastaiga pa Rudbāržiem”, ar kuras palīdzību var doties nelielā virtuālā pārgājienā un iepazīties ar Rudbāržu dabu, tās objektiem: https://www.youtube.com/watch?v=VnfQuAr5jfs
RUDBĀRŽU PAGASTS LEPOJAS
Jau turpat desmit gadus Rudbāržu pagastā darbojas Jauniešu klubiņš un sieviešu klubiņš “Aktīvo meiteņu apvienība”, kuru vada Inese Ozoliņa. Sieviešu klubiņš iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā. Viena no sirsnīgākajām aktivitātēm ir pašu sarūpētajām dāvanām sveikt ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas “Valtaiķi” iedzīvotājus. Kopā aizvadītas dažnedažādas aktivitātes, radošas darbnīcas, koncerti, bet dāvanās sarūpētas pašu adītas zeķītes. Noadītas zeķītes dāvinātas arī Kuldīgas dzemdību nodaļā dzimušajiem mazuļiem. Savukārt Zentas Denes vadībā aktīvi darbojas folkloras kopa “Kamenītes”. Kolektīvs aktīvi iesaistās pagasta rīkotajos pasākumos. 2023. gadā folkloras kopa piedalījās arī Dziesmu un deju svētkos.
Rudbāržos realizēti energoefektivitātes paaugstināšanas projekti – dzīvojamās ēkās. Īstenojot projektus Parka ielā 1 un Jubilejas iela 3, iedzīvotāji ieguvuši samazinātu siltuma patēriņu, atjaunotu siltuma sistēmu, iespēju pašiem regulēt siltumu savā īpašumā, siltumefektīvus logus, mājas nosiltināšanu, kā arī atjaunotu fasādi un jumtu.
Izgatavotas lielformāta ārtelpu dekorācijas – lai svētkos priecētu iedzīvotājus un viesus, māksliniece Sindija Kļaviņa–Grāvele izgatavojusi dekorācijas Līgo un 18. novembra svētkiem.
Kuldīgas foto kluba “Divas Upes” fotoplenērs 2023. Tēma – Laikmeta liecības Rudbāržos. Galvenais uzdevums bija iemūžināt to, kā dzīve šobrīd rit Rudbāržu kādreizējās muižās, pusmuižās un ēkās, kas saglabājušās no muižas laikiem. Tika fiksētas arī pagasta šī brīža aktualitātes. Iegūtais foto materiālu klāsts ir ļoti plašs un interesants, un ir vērtīgs papildinājums novadpētniecības datu bāzei.
Renovēts arkveida tilts. Tilts pār Garūdenes upi, kurš celts 19.gs.
RUDBĀRŽU PAGASTA TRADĪCIJAS
Pagasta sporta svētki – jau izsenis Rudbārži bijuši pazīstami ar sporta svētkiem, ko ilgstoši organizējusi sporta darba organizatore Mārīte Krūze. Bet no 2017.gada šo sporta svētku tradīciju atjaunojusi sporta un kultūras darba organizatore Inese Ozoliņa. Svētki parasti notiek augusta mēnesī. Sporta dienu mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, fizisko aktivitāti un saliedētību gan pagasta iedzīvotāju starpā, gan sadraudzību ar sporta entuziastiem no pašu un kaimiņu novadiem. Bērniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes – gan sporta, gan radošās, gan izklaides. Vakara noslēgumā tradicionāli tiek aizvadīts koncerts un balle.
Miķeļdienas un Ziemassvētku tirdziņi – ir ikgadēja tradīcija, kuru ar nepacietību gaida gan pircēji, gan pārdevēji. Tā ir iespēja pagasta iedzīvotājiem un citiem tirdziņu apmeklētājiem satikties, iegādāties rokdarbnieku, mājražotāju un amatnieku izstrādājumus. Tirdziņos parasti tiek piedāvāta kultūras programma gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Pārgājiens “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”. Tradīcija no 2015.gada – katru gadu 3. martā doties 10 km garajā vēstures izziņas pārgājienā no Rudbāržu muižas līdz Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietai – memoriālai sienai Lēnās, Nīkrāces pagastā. Pārgājienā tiek izstaigāts ceļš, kuru mēroja Kalpaka vīri, dodoties Latvijas atbrīvošanas cīņās.
Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Jaunsardzes centru, Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, A/S “Latvijas valsts meži” un Romas katoļu baznīcu ir uzsākusi kopīgu projektu – pārgājiena maršruta “Kalpaka ceļš“ izveide Kuldīgas novadā.
