No 1. jūlija obligāti jāreģistrē un jāčipē arī kaķi un mājas seski
Pieņemtie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā, liecina, ka turpmāk obligāts pienākums būs ar mikroshēmu apzīmēt kaķus un mājas seskus. Suņiem jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra datu bāzē jau no 2017. gada janvāra.
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredz, ka dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums būs nodrošināt, lai kaķis un sesks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz četru mēnešu vecumam tiktu apzīmēts ar mikroshēmu (čipu), lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Lai nodroošinātu ātrāku dzīvnieka īpašnieka atrašanu, ja tas noklīdis, obligāti ir jārēģistrē kaķi, kas iziet ārpus mājas teritorijas, un kaķi, kas tiek atsavināti vai ievietoti patversmē.
Uzraudzības iestādes – pašvaldības un Pārtikas un veterinārais dienests – konstatējot nereģistrētus un neapzīmētus dzīvniekus, īpašniekam var piemērot sodu.
Saimnieku bezatbildība – slogs pašvaldības budžetā
Katrs klaiņojošs dzīvnieks rada papildus slogu pašvaldības budžetā – dzīvnieks tiek notverts, nogādāts patversmē, kur tam ievada mikroshēmu, attārpo, veic potes. 2024. gada pirmajā pusgadā vien klaiņojošu suņu un kaķu nogādāšana patversmē un veternārmedicīniskie pakalpojumiem pašvaldībai izmaksājuši ap 10 tūkstošiem eiro.
Šogad patversmē jau nogādāti 2 kucēni un 38 klaiņojoši suņi bez mikroshēmas, kuru uzturēšanos apmaksāja pašvaldība. Šo suņu uzturēšanās patversmē 14 dienas, kas ir likumā noteiktais karantīnas laiks, izmaksāja ap 6000 EUR. No 38 suņiem patversmē šobrīd vēl uzturas 9, pārējie ir apzīmēti ar mikroshēmu, reģistrēti LDC, saņēmuši pases, nepieciešamās potes un atraduši jaunus saimniekus.
Šogad patversmē ilgāk par 14 dienām uzturējušies 10 kaķi, bet mazāk par 14 dienām – 10 kaķenes. Kopējās pašvaldības izmaksas mērāmas ap 4000 EUR.
Noķer-sterilizē-atlaid
Pašvaldība darbojas saskaņā ar bezsaimnieka kaķu populācijas kontroles “noķer-sterilizē-atlaid” programmu, kurā bezsaimnieku kaķi tiek izķerti, veikta sterilizācija/kastrācija, lai ierobežotu nekontrolētu vairošanos, un palaisti atpakaļ pierastajā vidē.
Saskaņā ar Kuldīgas novada saistošajiem noteikumiem Nr. KNP/2022/16 “Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Kuldīgas novadā” pašvaldībā ir apzinātas kaķu kolonijas un izvietotas kaķu mājas, kur par kaķiem rūpējas atsaucīgi iedzīvotāji – baro un novēro, vai kolonijā nav jauni pienācēji.
Ja tādi radušies, Kuldīgas novada pašvaldībai ir noslēgts līgums par kaķu izķeršanu un nogādāšanu Kuldīgas veterinārajās klīnikās pārbaudei. Pilsētā un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā kaķim var ļaut uzturēties ārpus norobežotas teritorijas, ja tas ir sterilizēts un tam ir nodrošināta apzīmēšana, identificēšana. Par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai agresīvu dzīvnieku jāziņo mutiski vai rakstiski Kuldīgas novada pašvaldības policijai (tālr.28881288), kas, izvērtējot saņemto informāciju, paziņo dzīvnieku ķērājam, ar kuru Kuldīgas novada pašvaldībai ir noslēgts līgums.
Programmā “noķer-sterilizē-atlaid” 2024. gadā sterilizēti 20 kaķi, no kuriem 16 bijušas kaķenes. Izmaksas par pakalpojumiem ir vairāk nekā 1200 EUR.
Aicinām kaķu īpašniekus būt atbildīgiem, veikt savu mīluļu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēt tos datu bāzē, lai izvairītos no nepatīkamajiem gadījumiem, kad mājas mīlulis tiek noķerts un ievietots patversmē.
Klaiņojošā kaķa saimnieka noskaidrošanu atvieglotu arī medaljons ar telefona numuru pie kaķa kakla siksniņas. Nereti ģimenes mīluļi nāk mieloties ar bezsaimnieku kaķiem atstāto barību. Ja jaunpienākušajam kaķim nav atzīme, ka tas ir sterilizēts/kastrēts, un nav kaklasiksna ar kontaktinformāciju, tad tas tiek uzskatīts par klaiņojošu bezsaimnieka kaķi, noķerts, pārbaudīts un ievietots patversmē.
