Par izglītības kvalitāti un bērnu nākotnes iespējām jādomā jau šobrīd – ar šādu redzējumu Kuldīgas novada domes vadība un deputāti uz tikšanos aicināja Nīkrāces pamatskolas pedagogus un vecākus, lai runātu par skolas šodienu un nākotni. Skolas akreditācijas rezultāti un izglītības ekspertu vērtējums uzrādījis kvalitātes riskus – tie ir būtiski signāli, kurus pašvaldība nedrīkst ignorēt.
Skats no malas var veicināt attīstību
Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama iepazīstināja vecākus ar akreditācijas rezultātiem, aicinot uz kopīgu diskusiju – kā, ņemot vērā izaicinājumus, skolēnu skaitu un pedagogu noslodzi, nodrošināt izaugsmes iespējas katram skolas skolēnam?
Nīkrāces pamatskolā šobrīd mācās 75 skolēni – 44 klātienē, bet 31 neklātienē. Tālmācības programmā bērnu skaits pieaug, taču pirmsskolas grupā vērojams samazinājums. Pedagogu noslodzē nav sabalansētības – mācībspēku trūkuma un pieejamā finansējuma dēļ stundas tiek apvienotas, radot pārslodzi, kas atstāj ietekmi uz skolēnu zināšanām.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska skaidroja, ka pašvaldība ir situācijas ķīlnieks. Skolēnu skaita samazinājums ir visa novada problēma, kas īpaši skar mazās skolas. Tām kļūst arvien grūtāk izpildīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktos kritērijus, savukārt pašvaldībai jāņem vērā valsts prasības pēc kvantitatīvajiem rādītājiem. Tāpat ir norādes par eksakto priekšmetu stiprināšanas – radošiem veidiem, kā organizēt mācību procesu matemātikā, fizikā un ķīmijā, taču katrā novada skolā veidot īpašas laboratorijas pašvaldība atļauties nevar. Jau šobrīd pašvaldība papildus stiprina skolu tīklu ar pedagogu mērķdotāciju pārdali par labu lauku skolām un Nīkrāces pamatskola novadā saņem vislielāko papildus finansējumu skolotāju atalgojumam.
Uzdevumi, kas jāpaveic
L.Mačtama norādīja, ka iepriekšējā akreditācijas komisija Nīkrāces pamatskolai devusi uzdevumus, kas paveicami līdz 2021. gadam. Tomēr tos skola līdz šim nav izpildījusi. Arī šī gada akreditācija, vērtējot izglītības atbilstību mērķiem, kvalitatīvu mācīšanas pieeju un iekļaujošo vidi uzrādījusi, ka tikai 10% no stundām ir efektīvas, bet 0% vērstas uz bērnu izaugsmi: “Svarīgi, lai ir regulāra un vienota vērtēšanas sistēma, iespēja diagnosticēt bērnu zināšanas Eksperti norādījuši, ka šobrīd mācību stundas ir pedagogcentrētas, tāpat nepieciešams celt skolotāju darba efektivitāti. Piemēram, tālmācības programmā ir priekšmeti, kur nav notikusi neviena konsultācija.” akreditācijas komisijas novērojumus iezīmē L. Mačtama.
Nīkrāces pamatskolas direktore Dzintra Liekmane atzina, ka darbu skolā sākusi nesen un pietrūcis laika, lai pilnveidotu vadītāja kompetences, taču skolēnu sasniegumi runā paši par sevi – liela daļa absolventu turpina mācības, uzrādot labus sniegumu. Ir cerība uz skolēnu skaita palielināšanos – interesi par mācībām Nīkrāces pamatskolā izrādījušas ukraiņu ģimenes, arī tālmācības programma ir ar pozitīvu skolēnu skaita tendenci. “Visas skolas nekad nesasniegs vienādu līmeni, būs bērni ar papildus interesēm un iespējām. Skolā ir labvēlīga vide, sakārtota infrastruktūra – radīti apstākļi skolēnu labbūtībai, mentālai veselībai.” Teica Nīkrāces pamatskolas direktore Dzintra Liekmane.
Darbs pie skolu tīkla pilnveides
To, ka pamatskola Nīkrācē varētu nebūt, skolēnu vecāki nepieļāva. Izskanēja dažādi priekšlikumi – skolu apvienot ar Skrundas vidusskolu, veidot spēcīgu sākumskolas programmu, gan aicinājums pašvaldībai, neskatoties uz akreditācijas komisijas atzinumu, turpināt skolas darbību līdzšinējā apjomā.
Domes priekšsēdētāja I.Astaševska skaidroja, ka dome nesteigsies ar lēmumiem par skolu tīklu optimizāciju, visi lēmumi būs izsvērti, vērtējot kopainu novadā. Akreditācijas rezultāti Nīkrācē ir kā signāls izglītības procesa kvalitātei. Strādājot pie novada skolu tīkla stiprināšanas, pašvaldībai pati galvenā prioritāte ir bērnu nākotne un viņu izglītības iespējas.”
Jāpiebilst, ka IZM valdībai prezentējusi ilgtspējīga skolu tīkla kritērijus, pēc kuriem turpmāk varētu tikt vērtēta pašvaldību skolu tīkla efektivitāte. Galvenie rādītāji, kurus IZM rosina ņemt vērā, lai nodrošinātu vienlīdzīgi pieejamu un kvalitatīvu izglītību visiem Latvijas bērniem, būs: skolas sasniedzamība; skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paudusi: “Mēs piedāvājam pārmaiņu plānu, kura galvenais mērķis ir panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanos un visiem bērniem līdzvērtīgas iespējas par saprātīgu cenu. Pirmais solis bija piedāvājuma par ilgtspējīgu un efektīvu skolu tīklu izstrādi, kam tālāk sekos mūsu redzējums par izglītības kvalitātes monitoringu un aprēķini par jaunu izglītības finansēšanas modeli. Saskatām, ka 7.-12. klašu izglītības pakāpē valsts no pašvaldībām varētu pārņemt lēmumu pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā.”
Ministru kabinets uzdevis IZM līdz 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, iespēju to nodrošināt, kā arī veicot ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem izvērtējumu.