Kuldīgas novada domes deputāti 27. aprīlī apstiprināja heraldikas mākslinieka Edgara Sima izstrādāto Kuldīgas novada Raņķu pagasta ģerboni. Raņķu pagasta ģerbonī redzams zaļā laukā Liepu lapu griezums ar sudraba dižspāri.
Liepas lapas griezums
Raņķos ir reģistrēts dižkoks ar apkārtmēru 4,7 m – Ventmaļu liepa – nosaukums, kas simboliski norāda uz Raņķu atrašanās vietu – pagasts atrodas Ventas kreisajā krastā. Tas attēlots caur Latvijas municipālajā heraldikā nebijušu liepas lapas griezumu.
Dižspāre
Heraldiski skaists un Latvijas ģerboņos nebijis simbols – simbolizē pagasta ciešo saikni ar ūdeni. Raņķu pagastā ir trīs upes. Lielākā Ventas kreisā krasta pieteka ir Ēnava, dienvidu daļā plūst Garūdenes lejtece, bet pa ziemeļrietumu robežu tek Lējējupe. Viens no šī lielā, spilgtā un krāsainā Raņķos tik bieži sastopamā kukaiņa klātbūtnes priekšnosacījumiem ir saldūdeņu klātesamība.
Savukārt sudrabs simbolizē ūdeni, bet zaļā krāsa simbolizē pagasta ciešo saikni ar dabu – pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā.
Martā notika Raņķu pagasta iedzīvotāju tikšanās ZOOM platformā ar ģerboņa izstrādātāju, kurš prezentēja iespējamos ģerboņa priekšlikumus. Pēc tam hibrīda formātā – gan elektroniski, gan klātienē Raņķu pagasta pārvaldes telpās – divu nedēļu garumā norisinājās publiska Raņķu pagasta iedzīvotāju aptauja, balsojot par piedāvātajiem trim variantiem. Kopumā aptaujā piedalījās 53 cilvēki. 54,72% balsu saņemts par trešo ģerboņa variantu, tā apraksts: “Dalīts galvā ar liepas lapas griezumu: sudrabs un zaļš. Apakšējā laukā augšupvērsta sudraba dižspāre.”