Rendas baznīcā izbūvēta ēkas pamatu drenāžas sistēma un zibensnovedēja 1. kārta
2023. gada rudenī Rendas baznīcā izbūvēta ēkas pamatu drenāžas sistēma un drošības nolūkā uzsākta zibensnovedēja sistēmas ierīkošana, īstenojot projekta 1. kārtas darbus.
Baznīcas ēkas pamati laika gaitā bija ievērojami bojājušies un mitruma ietekmē būtiski atdalījies apmetums no fasādēm, kā arī iekštelpu sienām. Veicot baznīcas pamatu atsegumu sausajā laika periodā, konstatēts, ka zemākais gruntsūdens līmenis apsekošanas brīdī ir ~150-160 mm zem pamatu iebūves augstuma atzīmes. Gruntsūdens līmenis ir mainīgs un apmēram 9 mēnešus gadā tas ir virs pamatu iebūves dziļuma un ēkas pamati šajā laikā pakļauti mitruma ietekmei. Pa kapilāriem mitrums nokļūst ārsienu apakšējā daļā, sabojājot ķieģeļu mūri un ārsienu apdari. Ķieģeļu mūri un ārsienu apdari ietekmēja arī mitrums, kas iepriekš plūda no jumta un bojātajām lietus notekcaurulēm, taču tas tika atrisināts, veicot jumta konstrukciju nomaiņu un jumta kārniņu pārlikšanu 2018. gadā. Līdzšinējā situācija apdraudēja baznīcas ēku kā kultūrvēstures pieminekli un pēc vairākām būvekspertu konsultācijām tika secināts, ka šajā gadījumā vienīgais risinājums ir lieko ūdeni aizvadīt, ierīkojot pamatu drenāžas sistēmu.
Pēc draudzes pasūtījuma tika sagatavots būvprojekts pamatu drenāžas sistēmas ierīkošanai, kura autors ir būvspeciālists Dainis Šēlis.
Būvdarbus veica SIA “AB Būvniecība” speciālisti, būvuzraudzību nodrošināja SIA “JC Grupa”, savukārt autoruzraudzību veica SIA “Struņķkrogs”.
Ūdens bojājošās ietekmes novēršana, kas panākta projekta realizācijā, ir pirmais solis, lai varētu uzsākt baznīcas iekštelpu un fasādes kosmētiskos remontus, atjaunojot sienu un griestu krāsojumu.
Rūpējoties par baznīcas ēkas drošību, draudze lēma par labu zibensnovedēja sistēmas ierīkošanai, veicamos darbus sadalot 2. kārtās. 2023. gada rudenī tika īstenota darbu 1. kārta, veicot zemes darbus, zemējuma un zibens nolaidumu izvadu izbūvi.
Projektēšanas un 1. kārtas būvniecības darbus veica SIA “KCE” komanda, savukārt būvuzraudzību nodrošināja SIA “ELM”.
Kopējās pamatu drenāžas sistēmas izbūves izmaksas EUR 50 423,00 ar PVN 21% apmērā:
- Būvniecība EUR 46 914,00;
- Būvuzraudzība EUR 1452,00;
- Autoruzraudzība EUR 1815,00;
- Sabiedrisko attiecību izmaksas EUR 242,00.
Projekta finansējuma avoti:
- Eiropas Savienības finansējums projektam Nr.22-02-AL31-A019.2201-000009 “Rendas luterāņu baznīcas pamatu drenāžas sistēmas ierīkošana”, kas iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākumā ”Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” – EUR 41 549,97.
- Kuldīgas novada pašvaldības finansējums saskaņā ar 2023. gada 15. janvārī noslēgto līgumu Nr.0032/2023 par līdzfinansējuma piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projekta realizācijai – EUR 4616,66.
- Kuldīgas novada pašvaldības finansējums saskaņā ar 2023. gada 9. oktobrī noslēgto līgumu Nr.1078/2023 par atbalstu projektam “Rendas luterāņu baznīcas pamatu drenāžas sistēmas ierīkošana Rendā, Rendas pagastā, Kuldīgas novada”, kas tiek īstenots konkursa “Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo ēku, kā arī Kuldīgas novadā esošu Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietverto ēku restaurācija un konservācija” ietvaros EUR 4256,37.
Kopējās zibensnovedēja ierīkošanas 1. kārtas izmaksas veido EUR 2180,38 ar PVN 21% apmērā:
- Būvniecība EUR 1938,38;
- Būvuzraudzība EUR 242,00.
Projekta finansētājs:
Kuldīgas novada pašvaldība saskaņā ar 2023. gada 9. oktobrī noslēgto līgumu Nr.1078/2023 par atbalstu projektam “Rendas luterāņu baznīcas pamatu drenāžas sistēmas ierīkošana Rendā, Rendas pagastā, Kuldīgas novada”, kas tiek īstenots konkursa “Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo ēku, kā arī Kuldīgas novadā esošu Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietverto ēku restaurācija un konservācija” ietvaros EUR 2180,38.
Projektu darbu uzraudzību un vadību nodrošināja draudzes priekšniece Skaidrīte Rika un brīvprātīgais projektu vadītājs Jēkabs Šalms.
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams
Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē
