Ceturtdien, 11. janvārī, Kuldīgas novada domes deputāti Sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā skatīja jautājumu par skolu tīkla sakārtošanu, konceptuāli atbalstot saskaņā ar valsts uzstādījumiem izstrādātos priekšlikumus. Vērtējot skolēnu skaita dinamiku Kuldīgas novada pagastu skolās, secināts, ka minimālo skolēnu skaitu, ko savā ziņojumā noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija, ilgtermiņā nespēs sasniegt Nīkrāces, Z.A. Meierovica Kabiles, Ēdoles un Turlavas pamatskolas.
Tas nozīmē, ka skolas vairs nesaņems pietiekamu finansējumu pedagogu algām un šim mērķim būs jārod līdzekļi no pašvaldības budžeta, kas pie esošā skolu skaita nākamajā mācību gadā būtu vismaz 600 tūkstoši eiro. Pašvaldība jau šobrīd gandrīz pusi no budžeta novirza izglītībai un papildus līdzekļi nozīmētu atteikšanos no attīstības projektiem vai liktu mazināt līdzekļus iedzīvotājiem būtiskās atbalsta jomās. Tāpēc Kuldīgas novada pašvaldībai, gluži tāpat kā citām pašvaldībām visā Latvijā, jāpieņem lēmums par skolu tīkla reorganizāciju. Tas tiks skatīts janvāra domes sēdē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums, kurš 2023. gada 21. novembrī pieņemts Ministru kabinetā un uzdod IZM līdz 31. janvārim izstrādāt konkrētus normatīvos aktus reformu ieviešanai, arī Kuldīgas novadam liek izvērtēt un pārskatīt skolu tīklu – nepietiekamā skolēnu skaita dēļa tas jau šobrīd nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un samērīgu noslodzi pedagogiem. IZM jaunie skolu finansēšanas noteikumi balstīti kritērijos par skolēnu skaitu katrā klašu grupā – lai saņemtu valsts finansējumu pagastu pamatskolai, tajā jābūt ne mazāk kā 10 bērniem katrā klasē. Tāpat jaunie nosacījumi paredz, ka vairs nedrīkstēs notikt apvienotās mācību stundas, kas, pedagogu trūkuma un nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, tiek īstenotas novada skolās.
Šobrīd pagastu skolās vidēji vienā klasē ir 7-9 skolēni, kas ir par maz, lai saņemtu pietiekamu valsts finansējumu skolotāju algām. Turklāt vairākās klašu grupās ir klases ar 3 līdz 5 skolēniem, tostarp divas skolas, kurās nepietiekamā skolēnu skaita dēļ jau šogad netika atvērtas 1. klases. Demogrāfiskie rādītāji ir kritiski un bērnu skaits turpina samazināties visā Latvijā – Kuldīgas novadā ik gadu tas samazinās par 30 skolēniem, trīs gados sasniedzot vienas skolas apmērus, bet valsts mērogā prognozēts, ka līdz 2030. gadam skolēnu skaits kopumā saruks vēl par 30%.
Kuldīgas novada pašvaldības budžeta liela daļa – 44.30% jeb 25 662 461 eiro 2023. gadā – tiek ieguldīti izglītībā. Turklāt jau šobrīd mazo skolu finansēšana notiek uz lielo skolu rēķina, pārdalot līdzekļus pedagogu algām par labu pagastu skolām. No septembra pedagogiem slodze ir jāsabalansē – tas nozīmē, ka pie esošā skolu skaita, lai 2024. gadā nodrošinātu pedagogu algas, pašvaldības investīcijas palielinātos par vismaz 600 tūkstošiem eiro. Lai arī turpmāk skolēni neatkarīgi no dzīves vietas mācītos pēc vienādiem nosacījumiem un pedagogiem būtu nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un samaksa, skolu finansējums sasniegtu mērķi – radītu labvēlīgu vidi un kvalitatīvu mācību procesu, skolu tīkla sakārtošana ir viens no priekšnoteikumiem. Tāpēc Kuldīgas novada pašvaldībai, gluži tāpat kā citām pašvaldībām visā Latvijā, jāpieņem lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju.
Atbilstoši valsts uzstādījumiem, jau no 2023. gada sākuma, vairāku mēnešu garumā, pašvaldība veikusi novada izglītības iestāžu analīzi un izstrādājusi priekšlikumus skolu tīkla sakārtošanai. Ņemti vērā finanšu un demogrāfiskie rādītāji, kā arī izglītības iestāžu noslogojums, vērtēta pedagogu noslodze un algu likme, skolēnu skaits, kuri pēc skolas pabeigšanas turpina mācības, un citi kritēriji. Kuldīgas novadā viskritiskākā situācija un nepietiekams skolēnu skaits ir Nīkrāces pamatskolā, Z.A. Meierovica Kabiles pamatskolā, Ēdoles pamatskolā un Turlavas pamatskolā.
Pašvaldībai par skolu tīklu bijušas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, LIZDA Kuldīgas novada valdes pārstāvjiem, skolu direktoriem, pagastu pārvalžu vadītājiem, kā arī deputātiem. Pārrunāti ziņojumā norādītie kritēriji un novada izglītības iestāžu atbilstība tiem. Šobrīd notiek vecāku sapulces skolās un individuālas sarunas ar ģimenēm, kuras vistiešāk varētu skart pārmaiņas.
Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola
Patlaban Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolā mācās 70 skolēni, kas ir nepietiekami, lai pilnībā nodrošinātu samaksu pedagogiem. Turklāt lielākā daļa skolēnu – 40 ir no citiem novadiem. Arī dzimstības rādītāji saglabājas zemi – 2023.gadā Kabiles pagastā piedzimuši 7 bērni, 2022. gadā – 4, bet 2021. gadā – 2. Lai saglabātu Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolu, pašvaldībai pedagogu atalgojumam budžetā nākamajā mācību gadā papildus būtu jārod vairāk nekā 111 tūkstoši eiro.
Sociālo, izglītības un kultūras lietu komiteja domes sēdei lemšanai virza priekšlikumu no šī gada 1. augusta Z. A. Meierovica Kabiles skolu slēgt. Ar katru no ģimenēm, kuras skars pārmaiņas, plānotas individuālas sarunas, lai apzinātu, kurā no Kuldīgas novada mācību iestādēm skolēns turpinās mācības un izstrādātu ērtāko maršruta tīklu skolēnu nokļūšanai dzīves vietai tuvākajā mācību iestādē.
Nīkrāces pamatskolā
Reorganizācija paredzēta arī Nīkrāces pamatskolai. Tajā patlaban izglītības programmu no 1. līdz 9. klasei iegūst 38 skolēni. Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ Nīkrāces pamatskolā jau šogad netika atvērta pirmā klase. Mazs skolēnu skaits ir arī citās klasēs – 2. klasē izglītību iegūst 9 skolēni, 3. klasē – 4, bet 5. klasē – 1 skolēns, kas saskaņā ar IZM vadlīnijām ir nepietiekami, lai skola saņemtu finansējumu. Arī demogrāfiskie rādītāji saglabājas zemi – 2023. gadā Nīkrāces pagastā piedzimuši 6 bērni, 2022. gadā – 3, bet 2021. gadā – 6. Lai saglabātu skolu, no pašvaldības budžeta nākamajā mācību gadā nepieciešami vēl papildus vismaz 123 tūkstoši eiro.
Komitejas deputātu vairākums lēma virzīt izskatīšanai domes sēdē lēmumprojektu ar 2024. gada 1. augustu Nīkrāces pamatskolu slēgt, skolēnus aicinot mācības turpināt tuvējā Skrundas pamatskolā vai kādā no citām Kuldīgas novada skolām.
Ēdoles pamatskola
Valsts noteikto minimālo skolēnu skaitu nesasniedz Ēdoles pamatskola, kurā šobrīd mācās 67 skolēni Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ Ēdoles pamatskolā jau šogad netika atvērta pirmā klase, skolēnu trūkst arī citās klasēs – 2. klasē izglītību iegūst 7, 3. klasē – 6, bet 4. klasē – 4 skolēni, kas ir nepietiekami, lai skola saņemtu finansējumu pedagogu algām. Līdzīgu ainu uzrāda arī demogrāfiskie rādītāji – 2023. gadā pagastā piedzimuši 12, 2022. gadā – 4, bet 2021. gadā – 9 bērni. Mainoties finansējuma modelim, lai nodrošinātu pedagogu algas un skolas pastāvēšanu, no pašvaldības nākamajā mācību gadā būtu nepieciešami papildus vismaz 99 tūkstoši eiro.
Deputāti konceptuāli lēma virzīt tālāk izskatīšanai domes sēdē lēmumprojektu Ēdoles pamatskolu no 2024. gada 1. augusta slēgt, skolēnus aicinot mācības turpināt tuvējā Alsungas pamatskolā vai kādā no citām Kuldīgas novada skolām.
Turlavas pamatskola
Izmaiņas, ko apstiprināja komitejas deputātu vairākums, gaidāmas arī Turlavas pamatskolā, kurā patlaban mācās 75 bērni. To plānots pārveidot par sākumskolu, nodrošinot mācības 1. – 6. klašu skolēniem. Turlavas pamatskolā 1. klasē šobrīd izglītību iegūst 13 skolēni, kamēr 2. un 3. klasē katrā par 6 skolēniem, bet 4. klasē mācās 3 skolēni. Zemi ir arī pagasta dzimstības rādītāji – 2023. gadā pagastā nav deklarēts neviens jaundzimušais, 2022. gadā piedzimuši 16, bet 2021. gadā – 8 bērni. Lai nodrošinātu pedagogu algas pamatskolas posmā no pašvaldības nākamajā mācību gadā papildus būtu nepieciešami aptuveni 102 tūkstoši eiro.
Gala lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju tiks skatīts Kuldīgas novada domes janvāra sēdē.
Izglītība ir pakalpojums, kur skolēnu skaits atspoguļo vecāku izvēli
Izglītības iestāde ar mazu skolēnu skaitu klasē ne vienmēr ir priekšrocība – skolai ir problēmas piesaistīt pedagogus, mācību process tiek īstenots apvienoto klašu grupās vai attālināti, pedagogam mācību vielu pasniedzot tiešsaistes platformās. Šādā mācību procesā nereti iztrūkst kvalitatīva mijiedarbība, ir sarežģīti attīstīt skolēnu sociālās prasmes un pilnveidot zināšanas.
Kuldīgas novadā atsevišķas skolas atrodas salīdzinoši tuvu viena otrai, tādējādi ir iespēja skolu tīklu reorganizēt, organizējot skolēniem nokļūšanu citā izglītības iestādē. Tāpēc līdzās priekšlikumiem skolu tīkla sakārtošanai, šobrīd notiek darbs pie skolēnu pārvadājumu maršruta plāna izstrādes, lai visiem skolēniem nodrošinātu nokļūšanu izglītības iestādēs.
Pašvaldība uzsver, ka arī turpmāk ģimenes varēs saņemt atbalstu, kas ietver organizētu transportu, brīvpusdienas, apmaksātu interešu ievirzes izglītību. Savukārt nokļūšanai līdz tuvākajai izglītības iestādei tiks meklēti dažādi risinājumi – tā būs jaunu pašvaldības skolēnu autobusu iegāde, sadarbība ar sabiedriskā transporta pārvadātājiem, ja nepieciešams-jauna skolēnu maršruta tīkla izstrāde.