Uzņēmēju Gada balva

Nominācija – Lauksaimnieks 2024

„Tagad svarīgi sakārtot to, kas ir”

Laidu pagasta “Sprīdīšos” saimnieko Juris Kūma ar ģimeni – sievu Elīnu un dēliem: deviņgadīgo Markusu un piecgadīgo Tomu. Viņi Kuldīgas novada uzņēmēju gada balvai izvirzīti kategorijā “Lauksaimnieks 2024”. 

2015. gadā saimniecību Jurim nodevuši vecāki Līga un Visvaldis Kūmas. Tēvs pats tagad vairāk ņemoties ar bitēm – no lielās lauksaimniecības pagājis malā, kaut sezonā, protams, varot palīdzēt, savukārt mamma ar dokumentāciju vēl piepalīdzot, bet sieva pamazām vadību pārņemot.

Juris piecu bērnu ģimenē ir vienīgais dēls un jau kopš bērnības esot tēvam gājis palīgos. Viņš atceras: „Man bija 12 gadu, kad tēvs pirmo traktoru nopirka. Tas toreiz šķita kosmoss, un braukt gribēšana bija liela. No 13 gadiem pats sāku braukt ar arklu, bet manam mazajam kājas vēl par īsu.” Māsas ar lauksaimniecību savu dzīvi nav saistījušas – katra izvēlējusies citu ceļu. Juris Jelgavā toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā izstudējis agronomiju ar specializāciju uzņēmējdarbībā.

Šo gadu laikā zemes daudzums pieaudzis. Sējplatība ir pāri 1000 hektāriem, vēl ir meži, dīķi. Daļa zemes ir nomā, jo esot aizgājis tas vilciens, lai visu sapirktu īpašumā. Šaipusē nedaudz zemes piederot arī Raņķu vācietim, bet esot draudzīgi. „Audzējam ziemas kviešus un rapsi, vasaras kviešus un miežus. Ar pupām un zirņiem ir diezgan liela platība. To vajag arī augsnes uzlabošanai, un ar veselo saprātu jādomā visu laiku līdzi: ja kvieši pēc kviešiem, tad raža krīt.” 

Kā daudzviet Kurzemē, daudz darba un izdevumu prasot zemes kaļķošana, jo tas ir pamatu pamats – ja to neizdara, visi pārējie ieguldījumu neatmaksājas. Labību pamatā nododot kooperatīvam “Latraps”, jo Juris pats ir tā biedrs, bet esot arī citi uzpircēji.

Tehnikas pirkšanai izmantoti Eiropas fondi, un Juris saka: „Diezgan veiksmīgi un laikus cauri Ministru kabineta noteikumiem esmu izgājis un atradis ailītes, kas man der. Pēdējie četri arī ir Eiropas projekti – gan šī ēka, gan kalte, gan tehnikas lielākā daļa.” Kalte uzcelta 2020. gadā, un daļu vēl tēvs paspējis uzbūvēt. Pirmais apstiprinātais projekts drīz pēc saimniecības pārņemšanas bijusi tehnikas angāra renovācija. Juris stāsta, ka agrāk lielajā angārā bijusi milzu skatuve, augšā projektori, rādīts kino, bijušas ģērbtuves, pat krogs vienā galā. Tagad tur stāv moderna lauksaimniecības tehnika. Paši nodrošinot visu ražošanas ciklu: „Strādājam pieci cilvēki, cenšamies tikt galā. Tagad svarīgi sakārtot to, kas ir, nevis domāt par paplašināšanos.”

Meža vērtība kļūst arvien lielāka 

Meža stādu audzētājs, Rudbāržu pagasta “Grigaļu” saimniecības īpašnieks Indulis Zīlītis savulaik bijis agronoms kādreizējā kolhozā “Uzvara”, kaut mežsaimniecība viņu interesējusi jau agrāk. Piecus gadus nostrādājis par mežsargu, stādaudzēšanas zināšanas krājis pamazām. Viņš Kuldīgas novada uzņēmēju gada balvai izvirzīts kategorijā “Lauksaimnieks 2024”. 

Bet viss sācies ar to, ka 90. gados, kad bijis meža stādu deficīts, I. Zīlītis nolēmis savām vajadzībām tos izaudzēt pats. Tā pamazām sācis ar to nodarboties. “Kaut kas bija jāaudzē, bet zemes te maz,” atceras dzīvesbiedre Dzintra Zīlīte. Saimnieks piebilst: „Meža vērtība kļūst arvien lielāka. Tas nav tikai sēt un pļaut. Ar minimālo apgrozījumu ģimenei iztiku var nodrošināt – nevajag daudzus hektārus.”

Skaisti iekoptajos “Grigaļos” Dzintra un Indulis dzīvo kopš 1997. gada, bet kopš 2000. gada audzē un pārdod meža stādus. “Grigaļos” ir egļu un bērzu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, kā arī priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu ietvarstādi. Gadā tiekot pārdots līdz pusotram miljonam.

Pretī jābūt mežam

Kādreiz stādu trūcis, bet nu drīzāk ir pārprodukcija. I. Zīlītis savu audzējumu pārdod vairākiem uzņēmumiem Dienvidkurzemes mežu atjaunošanai, arī individuāliem pircējiem. To saiņo maisos, kurus dzesētavā uzglabā līdz stādīšanai mežā. Visi stādi ir sertificēti Valsts meža dienestā. Tos var iegādāties gan iepriekš noslēdzot līgumu, gan vienojoties sezonas laikā, turklāt pircēji varot apskatīt augšanas gaitā vai arī īsi pirms iegādes.
Kad jautājam, vai tad nevar vest un stādīt Latvijas otrā malā, audzētājs skaidro, ka vislabāk tomēr augot tepat sētie un audzētie. „Jā, es varu nopirkt sēklas, kas audzētas Latgalē, un tad vest stādus atpakaļ uz Latgali,” viņš nosaka. Protams, tas nav izdevīgi.

Visa tehnoloģija, ko Zīlīši izmanto, ir no Zviedrijas. Pirms tam to izmēģinājis uzņēmums “Latvijas Valsts meži”. Lai no sēklas izaudzētu stādu, paiet no gada līdz trim. Vienā izaugot bērza stāds. Līdz šim visvairāk audzētas eglītes, bet tagad arvien lielāks pieprasījums esot pēc bērza, kas ir ātraudzīgāks: ātrāk var iegūt rezultātu.

Katrs jāpaņem rokā

Izrādot siltumnīcas, saimnieks skaidro, ka rudenī iesētie stādi jau martā sākot augt, ne tikai atdzīvojas, un tā var iegūt laiku. Parasti tas notiekot aprīlī. Tad tos pārvieto – vai nu uz lauka, kur iegūst kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, vai uz tā saukto pieaudzēšanas poligonu, kur iegūst viengadīgus vai divgadīgus ietvarstādus. Tur tie nobriest, un tikai tad var doties uz mežu. 

Lai gan saimniecībai ir dažāda tehnika, kas nopirkta ar projektu atbalstu, roku darba daudz. Katrs stādiņš jāpaņem rokā, lai pārstādītu. Tā ir intensīva strādāšana visiem darbiniekiem, turklāt divas reizes sezonā jāravē. Kopā ar saimnieku ar visiem pienākumiem galā tiekot septiņi cilvēki. No marta līdz novembrim laiks diezgan saspringts, bet ziemas mēnešos varot darboties pa mežu.  

Kad katrai gotiņai ir savs vārds

Uz tikšanos ar Kuldīgas novada uzņēmēju gada balvas komisiju Rudbāržos bija ieradušās vairākas dalībnieces no piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Kalnmuiža. Tās vadītāja ir Laima Stepanoviča.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Kalnmuiža, pastāv jau no 1993. gada marta. Šogad uzņēmumam palika 31 gads. Sākotnēji kooperatīvā bija 28 biedri, pašlaik 46 aktīvi zemnieki, kas Kalnmuižai nodod pienu, arī zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības. Lielākā svaigpiena piegādātāja kooperatīvam jau 20 gadus ir Birutas Breikšas piemājas saimniecība (520 tonnu gadā).

“Katru otro vakaru divas automašīnas izbrauc no bāzes un brauc divus lokus: viena iet caur Kalvenes, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu (bija arī Gudenieki, bet pašlaik nav), otra – caur Skrundas un Zirņu pagastu. Apkalpojam trīs novadu saimniecības, bet ne visas.” Stāsta Laima Stepanoviča.

Piens tiek savākts, un pusvienpadsmitos vakarā mašīnas atgriežas bāzē. Tad pienam tiek taisītas inhibitoranalīzes, jo nevar realizēt tādu, kuram ir inhibitori. Kad piens pārbaudīts, tas tiek pārsūknēts lielajā automašīnā, kura brauc uz Lietuvu – uz Žemaitijas pienu. Otra mašīna brauc uz mūsu pašu pārstrādi Kazdangā, jo Kalnmuiža ir iesaistīta 2. pakāpes kooperatīvā Baltu piens, kurā bija apvienojušies desmit kooperatīvi. Viens ir no Lietuvas. Dundaga bankrotēja, tad nu esam palikuši deviņi. Baltu piens iegādājās bijušo Elpu, un mēs esam tie izredzētie, kas savu pienu ved uz pārstrādi. Citi kooperatīvi pašlaik neved, tikai mūsējais. Mēnesī apmēram trešdaļu vedam uz Kazdangu un divas trešdaļas uz Žemaitiju – pastāsta L. Stepanoviča.

Gadā tiekot savākti pāri par 3000 tonnām piena. “Ir arī daudz lielāki kooperatīvi, bet mums tāpat ir miljona eiro apgrozījums. Apmēram desmito daļu gadā nomaksājam nodokļos – ap 100 000 eiro.” Tā L. Stepanoviča. Viņa piebilst, ka galvenais mērķis ir nevis peļņa, bet atbalsts zemniekiem.

Vaicāta, vai arī pašu ģimene uzturā ikdienā lieto savu produkciju, Laima saka: “Jā! Mēs dzeram savu pienu, ēdam savu biezpienu. Es, ieejot veikalā, neņemšu ne to Almu, ne kādu citu. Es arī neņemšu Baltā produktus, ja blakus stāvēs šis, jo zinu, kas tur iekšā. Mums visām govīm ir vārds. Ja tu diendienā redzi, tu jau katru pazīsti kā cilvēku: vienai viena acs melna, otrai otra. Un tās visas iet ganos – nav nevienas saimniecības, kurai govis dzīvotu tikai fermā.”

Nominācija – Amatnieks 2024

Laimes nesēja arods – skursteņslaucītājs

Nominācijā “Amatnieks 2024” izvirzīts skursteņslaucītājs Andris Ševirjovs. Viņš pats ir no Bauskas, bet, apņemot par sievu kuldīdznieci, pārcēlies uz dzīvi Kuldīgā. Šeit sācis strādāt par skursteņslaucītāju un nu jau šo arodu stiprina vairāk nekā 10 gadu garumā. Andris ir ne tikai īstens lietpratējs, bet arī vienīgais skursteņslaucītājs Kuldīgas novadā.

Lai kļūtu par skursteņslaucītāju, jāiestājas Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībā un jāatrod meistars, kurš ir ar mieru apmācīt. Mācekļa laiks ilgst trīs gadus. Pēc apmācībām Latvijas Amatniecības kamerā tiek kārtots eksāmens un ir iespēja kļūt par amata zelli. Turpinot mācības, var iegūt arī meistara diplomu, kas ļauj apmācīt jaunos skursteņslaucītājus. Uz to arī nākotnē plāno tiekties A. Ševirjovs.

Strādājot par skursteņslaucītāju, jābūt ne tikai fiziski veiklam un jāpārvar bailes no augstuma, bet arī jāmāk saprasties ar dažādiem cilvēkiem. Savā darbā Andrim visvairāk patīk cilvēku pateicība un prieks, kas redzams pēc paveiktā darba. 

Amatnieks aktīvi iesaistās novada dzīvē un labprāt piedalās lielākajos pasākumos. Tad viņš uzvelk savu svētku formu, lai parādītu citiem novadniekiem un mūsu viesiem, ka ļoti lepojas ne tikai ar to, ko dara, bet arī to, ka ir piederīgs Kuldīgai. 

Sirds darbs mūža garumā

Nominācijā “Amatnieks 2024” izvirzīta šuvēja Biruta Altenburga.

B.Altenburga ir novadniece, kas pamatizglītību ieguvusi Alsungā, bet tālāk devusies mācīties par šuvēju uz Naukšēniem. Papildus zināšanas viņa ieguvusi Rīgā piegriezēju kursos. Savu šuvējas darbu Biruta sāka Skrundā, kur strādāja pie laba meistara, no kura daudz iemācījusies. Vēlāk pārcēlās uz Vārmi, kur jau 35 gadus turpina pielietot savas amata prasmes.

Biruta stāsta, ka ar laiku jaunu apģērbu šūšana kļūst mazāk pieprasīta, tā vietā viņa biežāk nodarbojas ar apģērbu pielabošanu. Brīvajā laikā šuvēja pati izgatavo spilvendrānas, maisiņus un priekšautus, kurus vietējie iedzīvotāji iecienījuši kā dāvanas, piemēram, Ziemassvētkos. Viņai vislabāk patīk šūt sieviešu virsdrēbes, īpaši mēteļus.

Ikdienā Biruta strādā ar savu uzticamo šujmašīnu, kuru gadu laikā nav nomainījusi pret modernajām elektriskajām, jo uzskata, ka tās ātri bojājas. Vajadzības gadījumā viņa to arī labo, cik tas ir pašas spēkos. Audumus, diegus un citus materiālus viņa iegādājas Kuldīgas veikalos, dažreiz ved no Rīgas, un arī radi palīdz sagādāt nepieciešamos izejmateriālus.

B. Altenburga saka: “Šuvējas darbs ir grūts. Žēl, ka jaunieši arvien retāk izvēlas šo profesiju, bet man tas ir sirdsdarbs. Kamēr varēšu, tik ilgi arī strādāšu.”

Tradīciju turētājs un devējs

Nominācijā “Amatnieks 2024” izvirzīts dūdu izgatavošanas meistars Juris Lipsnis.

Juris Lipsnis ir dūdu spēles entuziasts un viens no retajiem dūdu izgatavošanas meistariem Latvijā. Ar dūdu spēli viņš sāka nodarboties 2014. gadā, bet vēlāk pievērsās arī instrumenta izgatavošanai.

2017. gada sākumā Juris piedalījās pirmajā latviešu tradicionālo dūdu darbnīcā Drabešos, kur meistara Ulda Austriņa vadībā apguva dūdu izgatavošanas prasmi. Kopš tā laika viņš izgatavo dūdas, rezerves stabules un citas detaļas, kā arī veic dūdu apkopes, remontus un skaņošanu. Viņš ar entuziasmu māca dūdu spēli klātienē un attālināti, kā arī organizē dūdenieku saietus.

Dūdu izgatavošana sākas ar rūpīgu materiālu izvēli. Labākais koks stabulēm ir ķirsis un kļava, bet dūdu maisam izmanto speciāli apstrādātu teļa, aitas vai kazas ādu. Ja visi materiāli ir sagatavoti, dūdas var izgatavot pāris nedēļās. Visnozīmīgākais izgatavošanas posms ir instrumenta skaņošana, kur jāpieiet ar juveliera precizitāti.

2018. gada maijā “Suitu dūdenieki” kopā ar biedrību “Suitu kultūras mantojums” Alsungā rīkoja pirmo Latvijas dūdenieku saietu. Šogad jau aizvadīts septītais Latvijas dūdenieku saiets Alsungā. Juris īpaši lepojas, ka Suitu amatu dienās vairāki desmiti cilvēku ir apguvuši dūdu izgatavošanu. Bet vislielāko prieku viņam sagādā tas, ka dalībnieki atgriežas, izrādot interesi par dūdu spēles apguvi. Ikdienā Juris gūst prieku un iedvesmu, spēlējot dūdas un motivējot citus darīt to pašu.

Nominācija – Lauksaimnieks 2023

Saimnieki savā zemē

Nominācijā “Lauksaimnieks 2023” izvirzīta zemnieku saimniecība “Laivenieki”.

Padures zemniekus Dainu un Jāni Laiveniekus zina daudzi – viņi savā zemē saimnieko prasmīgi un ļoti sen. Novada uzņēmēju un amatnieku konkursā kategorijā “Gada lauksaimnieks” balva saņemta jau 2013. gadā.

Jānis savulaik bijis “Kuldīgas agroķīmijas” direktors, Daina – agronome Lejaskurzemes izmēģinājumu saimniecībā, bet kopš Atmodas abi vada savu saimniecību. “Laivenieki” reģistrēti 1993. gadā. Pēc padomju laika uzņēmumu likvidācijas ģimene nopirkusi zemi mājai un sākusi strādāt desmit hektāros, tagad esot pāri par 400 hektāriem. Sākumā pamatnozare bijusi kartupeļu audzēšana, siltumnīcās audzētas meristēmas, arī gurķi un lociņi. Daina saka: “Kartupeļus vairs tā nepērk kā kādreiz, tāpēc stādījumi samazināti.” Tagad vairāk te audzē labību un rapsi. Turēti arī lopi. Daina atzīst, ka darbības sfēra ir smaga: “Jānis lauku darbos ir ar sirdi. Es vairāk ar papīriem.”

Liels gandarījums, ka viņu iesākto iecerējis turpināt mazdēls Linards Melderis. Viņš ar ģimeni atnācis uz “Laiveniekiem” un darbojas kopā ar vectēvu. Dainai prieks, ka šeit ir arī mazmazdēliņš.

Z/s “Gerdas” – bioloģiskās lauksaimniecības paraugs

Nominācijā “Ražotājs 2023” izvirzīta zemnieku saimniecība “Gerdas”.

To vada Esmiralda un Gunārs Rungovski. Alsungas pagastā tā ir piemērs citiem, kā saimniekot bioloģiski. Saimniecība jau kopš 2005. gada ir izveidojusi divas bioloģiskās zemnieku saimniecības, piedāvājot gan pienu un gaļu, gan arī graudus.

Ģimene darbojas lauksaimniecībā no 2005. gadā, sākot tikai ar 0,9 hektāriem ze­mes. Šobrīd saimniecībā ir ap 300 lopiem, no kuriem 55 ir slaucamās govis. Saimniekošanu jau turpina nākamās paaudzes, jo bērni izvei­dojuši savas zemnieku saimniecības. Dēls Pēteris nodarbojas ar lauksaimniecību, bet meita Jana ar vistkopību. Apvienojot spēkus, visas trīs saimniecības kopā jau aprūpē ap 500 ha bioloģiski apsaimniekojamās zemes.

Rungovsku pāris ir studējuši lauksaim­niecību – Esmiralda ir agronome, bet Gunārs mehāniķis. Saimnieki norāda, ka visgrūtākais bioloģiskajā saimniecībā ir darbs ar doku­mentiem, bet arī izceļ ģimenes nozīmi un atbalstu, paužot prieku, ka bērni turpina iet vecāku pēdās. Gadu laikā ģimene kļuvusi ar­vien kuplāka un lepojas ar deviņiem bērniem un vairākiem mazbērniem.

Saimniecībā “Gerdas” patstāvīgi strādā četri darbinieki, dodot iespēju ģimenei rei­zēm nedaudz atpūsties no ikdienas darbiem un piedalīties ekstrēmās automašīnu tūrēs, kā arī doties kopīgos ceļojumos.

Vaicāti par savām “zelta atziņām” uzņē­mējdarbībā, Esmiralda un Gunārs uzsver sadarbības nozīmi ar vietējiem uzņēmējiem. Zemnieku saimniecība nododot graudus SIA “Bitex” un Dobeles dzirnavniekam, gaļas liellopus bioloģiskajai kautuvei “Lā­ses AM”, bullīšus uz izsolēm un pienu nodod AS “Tukuma piens”.

Valda Kancāna mūža darbs zivsaimniecības nozarē

Nominācijā “Lauksaimnieks 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Rimzāti”.

Rendas zivju dīķi jeb IU “Rimzāti” ir akvakultūras saimniecība, kas lielākoties audzē karpas. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, bet darbība jau notiek 50 gadu garumā. Šobrīd tiek apsaimniekota 300 hektāru liela teritorija, kur lielākoties atrodas zivju dīķi.

2022. gadā Valdis Kancāns saņēmis zivsaimniecības nozares balvu par mūža ieguldījumu nozarē. Ne velti, jo darbs prasa nemitīgu uzmanību un klātesamību. Pavasarī, kad ūdens uzsilst līdz 18 grādiem, karpas tiek salaistas nārstos. Tad mazās zivtiņas savāc no nārstošanas dīķiem un pārvieto uz audzējamiem dīķiem. Visu vasaru tās aug, tiek barotas un ziemā pārvestas uz ziemošanas dīķiem. Tā cikls atkārtojas 4 gadu garumā, jo pieprasītākās ir karpas 2 līdz 2,5 kilogramu lielumā.

Zivis pārsvarā tiek realizētas Latvijas tirgū svaigā veidā vai kūpinātas. Aktīvākie mēneši zivsaimniecības nozarē ir novembris un decembris – kopumā vidēji sezonā pie pircējiem nonāk 40 līdz 45 tonnas zivju.

Jautājot, vai sezonas laikā sanāk atpūsies, Valdis Kancāns saka: ”Nav tā īsti sanācis, februāris ir tāds klusāks mēnesis, bet, kā jau katram uzņēmējam, darbs ir visu gadu un jāstrādā, lai sasniegtu savus mērķus.”

Saimnieko septītajā paaudzē – Jaunmuižas zemnieku saimniecības “Valti” pieredze bioloģiskajā saimniekošanā

Nominācijā “Lauksaimnieks 2023” konkursam izvirzīts z/s “Valti”. Skrundas pagasta “Valtu” īpašnieks Rihards Valtenbergs saimniekot sācis 1991. gadā, saimniecība reģistrēta 1992. gada 14. augustā. Viņš ir viens no pirmajiem bioloģiskajiem zemniekiem valstī, arī Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes gaļas lopkopības vadītājs. Aktīvs bijis arī pašvaldības dzīvē, ievēlēts par Skrundas novada domes deputātu.

“Valtos” saimniekojot septītajā paaudzē, un pirmie pieci priekšgājēji visi bijuši mežsargi. Sestais tikai zemnieks. “Tāpēc jau viņu mežs velk. Kaut kur gēnos ir iekšā,” saka Riharda Valtenberga kundze Vanda.

Sākuši toreiz ar 11,6 ha zemes, tagad esot 672 ha, un 100 ha ir nomā. Bet, ja gribētos vēl paplašināties, gandrīz vairs neesot iespējams kaut ko nopirkt, jo apkārt vairs nekur nav brīvas zemes. “Mums ir bioloģiskā saimniecība, tātad daudzpusīga. Jo bioloģiskā bez daudzpusības nevar iztikt – graudus nevar izaudzēt bez lopiem. Tāpēc vajag daudzpusīgu, un arī tā pati sistēma prasa daudzlauku sistēmu. Mums ir arī zivkopība, kas budžetā ienes tikai kādu procentu, bet galvenais, ka lops ir daudzveidīgi paēdis pie tā dīķa, atpūties un vasarā karstā laikā tur ielien iekšā kā tāds begemots. Un vēl kas – ja man ir seši ganāmpulki, tad vasarā viens strādnieks caurām dienām dabūtu ar traktoru vest ūdeni. Savukārt govis baro to zivi, un zivis mums nav jāpiebaro. Tāpēc mums ir sertificēta arī akvakultūra.” Te audzē līņus, karpas, bijušas orfas – tās gan izēduši gārņi. Jautāts par citiem dabiskajiem draudiem, saimnieks saka ka reizēm brieži ko noēd, cūkas izrakņā pļavas, bet tagad tas notiekot samērā reti.

Pats sākums bijis grūts. Kurzemē “Valti” ir otrā saimniecība, kas iesāka ar šādu – bioloģisko – metodi. Varēja dabūt Eiropas līdzfinansējumu, bet kredītus bankas zemniekiem toreiz nedeva. „Tagad kredītu var dabūt, ja tev ir zeme, bet toreiz jau zemei arī nebija vērtības,” atceras R.Valtenbergs.

Nominācija – Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023

Saimnieko ar Dievpalīgu

Nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Ausma Plus”, kura veikals “Kristīne” Alsungas centrā ir viena no zināmākajām un iecienītākajām pagasta tirgotavām.

Tur saimnieko Ausma Čača, kura uzņēmējdarbībā jau ir kopš 1993. gada. Šajā laikā pircēji ļoti labi iepazīti. Kā atzīst saimniece, alsundznieki ir diezgan konservatīvi un prasīgi, tāpēc jācenšas, lai veikalā būtu ne tika pirmās nepieciešamības preces. Tāpat svarīgi, lai plauktu izkārtojums būtu nemainīgs – tieši tā, kā vietējie pircēji raduši. Jāpārzina arī vietējo dzīvesveids un paradumi – piemēram, sortiments jāplāno tā, lai zvejniekiem, kuri dodas uz Jūrkalni, nepietrūktu garneles, ko likt uz āķa.

Nevēlēt otram ļaunu un neskaust – ar šādu moto un Dievpalīgu uzņēmums pārvarējis dažādus izaicinājumus. “Esam auguši līdzi Latvijas uzņēmējdarbības videi. Kad sākām, nebija pat kases aparāta. Sakārtojoties nozarei, arī mēs augām līdzi. Pirmie gadi bija juceklīgi, bet ar laiku viss sakārtojās. Bija brīdis, kad mums piederēja pat 8 veikali. Šobrīd mums ir divi – Jūrkalnē un Alsungā,” stāsta Ausma Čača un piebilst, ka tirdzniecībā paši svarīgākie ir uzticami darbinieki. Bez tiem uzņēmums nevarētu pastāvēt. Uzticams balsts Ausmas kundzei ir veikala vadītāja Maira.

“Dzīvē pats svarīgākais ir godīgums. Var kļūdīties, bet pret visu un vienmēr jābūt godīgam. Citādi viss nāks atpakaļ,” atzīst Ausmas kundze. Viņa šobrīd vairāk pievērsusies uzņēmuma vadīšanas un grāmatvedības darbiem, kā arī aktīvi darbojas Alsungas baznīcas draudzē.

Vislielākā motivācija ir spēja palīdzēt

Nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023” konkursam izvirzīta Ināras Strazdiņas zobārstniecība prakse Skrundā. Kopā ar zobārsti strādā zobu higiēniste Lāsma Jansone un zobu tehniķe Gunita Ķīvīte.

Daktere Ināra Strazdiņa šajā nozarē strādā jau 40 gadus un ir vienīgā, kura uzņēmusies veselības aprūpi zobārstniecībā Skrundā. Daktere atzīst, ka šajā profesijā speciālistam jābūt ne tikai kompetentam un prasmīgam, bet arī iejūtīgam un saprotošam pret katru pacientu. Ir jāprot tikt galā gan ar lielo, gan pašu mazāko pacientu satraukumu, jāspēj iedrošināt un nomierināt.

Daktere stāsta, ka pie viņas uz klīniku brauc klienti arī no kaimiņu novadiem – Saldus un Dienvidkurzemes. Pacientu pieņemšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta, bet akūtos gadījumos pacients tiek aprūpēts tajā pašā dienā. Vienreiz nedēļā uz klīniku brauc zobu tehniķe – skrundenieki īpaši novērtē viņas darba spējas un pretimnākšanu katram klientam.

Savs darbs ir jāmīl

Nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023” izvirzīta SIA “Alekšupīte” kafejnīca “Pagrabiņš”.

Uzņēmuma īpašnieki Inga Eglinska un Raimonds Lapuķis ar gardiem ēdieniem un dzērieniem priecē kuldīdzniekus un viesus jau vairāk nekā 20 gadu. Inga neslēpj, ka savu darbu mīl, dara pēc labākās sirdsapziņas un nešauboties to saka arī par saviem kolēģiem. Par to liecina arī fakts, ka daļa uzņēmuma darbinieku tur strādā jo no tā dibināšanas brīža.

Uzņēmēja stāsta, ka kafejnīcas ēdienkarte kļuvusi pa kuldīdznieku un pilsētas viesu klasiku – tā daudzus gadus ir teju nemainīga, jo viesiem, kuri kafejnīcā iegriežas jau gadiem, ir savs iecienītākais ēdiens. “Jau ienākot, viņi zina, ko ēdīs. Ja izņemsim ēdienu no ēdienkartes, pastāv risks, ka klienti pie mums vairs nenāks. Dažreiz esam noriskējuši un tā arī izdarījuši, bet pēc tam ir nācies tos atkal iekļaut atpakaļ ēdienkartē,” stāsta uzņēmēja.

Kafejnīcas pastāvēšanas gados ir nomanījusies vesela paaudze. Tagad uz kafejnīcu nākot tā paaudze, kas kādreiz bijuši mazi un nākuši kopā ar vecākiem. Esot pat ģimenes, kurām “Pagrabiņa” apmeklējums ir kā īpašā tradīcija, jo visi svētki tiek atzīmēti tikai šeit – sākot ar bērnu piedzimšanu līdz pat 18 gadu jubilejai.

Otrpus kamerai jau vairāk nekā 30 gadus

Nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023” izvirzīta Skrundas televīzija. Žurnāliste Ieva Benefelde un operators Alans Perševics veido ne tikai autorraidījumus, bet arī sižetus par svarīgiem notikumiem Kuldīgas novadā un Kurzemē.

Skrundas televīziju 1992. gadā izveidoja skrundenieki Gita un Imants Johansoni. Kad viņi meklēja papildspēkus, darbā pieteicās Alans. Viņam bija iepriekšēja pieredze te­levīzijā un vienmēr patikušas tehnoloģijas. Savukārt Ieva pirms tam strādāja Skrundas vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, ceļš uz televīziju viņu aizveda 2001. gadā, kad Alans paaicināja viņu strādāt.

Iepriekš viņi bija sastrādājušies, darbo­joties pie kopīga projekta. Ieva pastāsta, ka darbs televīzijā ir laikietilpīgs un tam nav limitēts darba laiks, sižeti brīžiem esot neparedzami, bijis pat tā, ka jāceļas naktī un jādodas filmēt. Arī filmēšanas apstākļi ir visdažādākie – nākas filmēt gan lietū, gan ūdenī, bijis jākāpj pat augstā tornī. Labi, ka tagad ir droni un GoPro kameras, tie būtiski atvieglo dzīvi. “Par garlaicību un rutīnu ne­sūdzamies,” nosmej Ieva.

Jautājot, kādus sižetus vislabāk patīk veidot – Ieva nevilcinoties atbild, ka tie ir cilvēkstāsti: “Vienmēr priecājos par radošiem un interesantiem cilvēkiem un viņu idejām”.

Uzņēmēji ar plašu sirdi

SIA “P arvi” kafejnīca “Jumis” Skrun­dā izvirzīts nominācijai “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2023”. Daudzi Kurzemes puses iedzīvotāji atpazīst kafejnīcu gardo maltīšu un veikalā nopērkamo konditorejas izstrā­dājumu dēļ.

Vija un Armands Peterti ģimenes biznesu uzsākuši 1992. gadā, kad atvēruši savu pir­mo veikalu Skrundas centrā. Vēlāk uzcēluši paši savu ēku, kur divtūkstošo gadu sākumā izveidojuši veikalu un pēc tam arī kafejnīcu “Jumis”. Šī vieta nu jau ir pazīstama ne tikai skrundeniekiem, bet arī pilsētas viesiem. Ērtās atrašanās dēļ kafejnīcu iecienījuši un novērtē arī autovadītāji, kuri garām braucot piestāj pēc gardas maltītes.

Klienti ik dienu tiek cienāti ar svaigu un pašu gatavotu produkciju, tāpēc kafejnīcā darbinieki sāk rosīties jau piecos no rīta. Turklāt arī liela daļa produkcijas, kas nonāk uz klientu galda, tiek audzēta pašu rokām – daudz zaļumu un saknes nāk no saimnieces dārza, bet ar kūpi­nātām zivīm un gaļu klientus lutina Armands.

Vijas kundze uzteic savus darbiniekus, sa­kot, ka ar kolektīvu ir ļoti paveicies – “Jumī” strādā vislabākie darbinieki. Abus uzņēmējus raksturo apņēmība un plaša sirds. Vija un Armands bija vieni no pirmajiem, kuri nevilci­noties uzņēma pie sevis patvēruma meklētājus no Ukrainas un deva darbu.

Nominācija – Ģimene uzņēmējdarbībā 2023

Vissvarīgākā ir kvalitāte

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2023” izvirzīta zemnieku saimniecība “Smaidas” Snēpeles pagastā.

Ģimenes uzņēmumam ir divas kautuves. No Latvijas saimniecībām tas iepērk cūkas un liellopus, piedāvā gaļu, kautproduktus, kaušanu un transporta pakalpojumus.

Uzņēmums radīts 1996. gadā, to dibinājis snēpelnieks Jurģis Bružāns, iesaistījusies dzīvesbiedre Ineta, meita Sintija, līdzdarbojas dēls Rolands. J. Bružāns stāsta: “Man nekad nebija domas strādāt šādā biznesā. Pēc skolas aizgāju uz Kandavas tehnikumu mācīties par automehāniķi. Automašīnas, autosports – tas ir mans.

Kolhozā strādāju par šoferi, vedu lopus. Kad kolhozu laiki beidzās, izmantoju savas zināšanas. Vienu periodu gan biju vairāk saistīts ar autosportu. Laika gaitā uzkrāta visāda pieredze. Man liekas, ka Latvijas biznesā nav nekā tāda, ko es par savu jomu nezinātu.” Uzņēmējiem parasti jautā, kā dabūt klientus. J. Bružāns atbild: “Tā nav problēma, ja ir kvalitāte. Tad klienti tevi atrod paši. Latvija ir maza zeme – ja reiz pievilsi, to zinās daudzi, un uzticību būsi zaudējis.” “Smaidās” iegūtā gaļa tiek pārdota gan mazākos veikalos un tirgū, gan lielveikalu tīklos.

J. Bružāns uzskata, ka ļoti svarīgi ir labi darbinieki un tas, lai tie nemainītos, bet tādus atrast nav viegli: “Es gādāju par labiem apstākļiem un atalgojumu, bet no strādājošajiem prasu labu darbu. Ja nav kvalitātes, tad nav jēgas vispār ko sākt.” Mājaslapā www.zssmaidas.lv var uzzināt piedāvājumu un to, kādi novērtējumi saņemti.

Kopš 2015. gada produkcijas kvalitāti un Latvijas izcelsmi apstiprina arī zīmols “Zaļā karotīte”. Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā 2016. gadā “Smaidas” apbalvotas kā gada ražotājs.

Uzņēmēju gēns vairākās paaudzēs

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Spēlmaņu krogs”. Alsungas pašā centrā atrodas “Spēlmaņu krogs” – viena no senākajām mājām pagastā, kur autentiskā gaisotnē baudīt gardu maltīti, piedalīties suitu tradicionālo ēdienu meistarklasēs un apgūt sklandraušu vai skābmaizes cepšanas zinības.

Šeit kopš 2006. gada saimnieko Slavinsku ģimene – uzņēmēji nu jau vairākās paaudzēs. Šobrīd kafejnīcas īpašniece Mairita Slavinska uzņēmumu nodevusi dēla Roberta gādīgās rokās, kurš šeit iegulda savas zināšanas un enerģiju. Ieceru ir ļoti daudz, piemēram, vairāk stiprināt krodziņa piedāvājumu ģimenēm. Izveidot gan rotaļu laukumu pie ēkas, gan iekštelpās, kā arī īstenot dažādas mārketinga aktivitātes. Tikmēr Mairita ar meitu attīsta jaunu biznesa ideju – nelielu gardumu kiosku “Pitstop,” kur, braucot cauri Alsungai, piestāt un atjaunot enerģiju ar dzērieniem, burgeriem un sklandraušiem.

Slavinsku ģimene lepojas, ka “Spēlmaņu krogā” iespējams baudīt kādu īpaši Alsungai raksturīgu ēdienu – sklandrausi ar GTĪ (Garantēta tradicionālā īpatnība) zīmolu. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš iegriezies krodziņā, baudīs “īsto” sklandrausi – tieši tādu, kā suitos cep jau gadiem ilgi. Krodziņš maltītēm atvērts no maija līdz oktobrim, bet ziemas sezonā aicina uz meistarklasēm, nodrošina pusdienas pēc pasūtījuma, piedāvā mājīgas naktsmājas un atpūtas vietu saviesīgiem pasākumiem.

Veikals “Cikāde” piešķir dzīvei garšu

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Cikāde”.

“Cikāde” ir kuldīdznieku un pilsētas viesu iecienīts veikals, kur iegādāties dažādas garšvielas, preces priekam un labsajūtai. Veikals sācis savu darbību 2011. gadā, pārcēlies kopumā trīs reizes un šo gadu laikā kļuvis par visas ģimenes lolojumu. Laiku un enerģiju attīstībā iegulda visa ģimene – domā par reklāmu, sortimentu, mārketinga aktivitātēm un tirdzniecību internetā. Nu jau veikals izaudzis tik liels, ka arī jaunajā mājvietā telpas ir par maz, un stabili nostiprinājis pozīcijas Kurzemes lielāko tirgotāju vidū savā jomā.

“Cikādes” vadītāja Laimdota Rūtenberga saka: “Pieprasījums veido piedāvājumu. Ja klienti izrāda interesi par kādu preci, kas nav mūsu sortimentā, mēs darām visu, lai tā jau pavisam drīz būtu pieejama mūsu plauktos. Sadarbojamies arī ar vietējiem uzņēmējiem un mājražotājiem. Klienti īpaši iecienījuši garšvielas un tējas, bet kopumā pieprasītas ir visas preces. Strādājam bez brīvdienām – arī brīvdienās, kad jūtam lielu tūristu pieplūdumu, kuri izvēlas novadā ražotas preces kā suvenīrus, ko aizvest mājās no Kuldīgas un Latvijas.”

No idejas līdz rezultātam

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Dekors RD”.

Uzņēmums dibināts 1992. gadā, un 31 gada laikā šī nebūs pirmā Kuldīgas uzņēmēju un amatnieku gada balva. 2008. gadā kategorijā “Klientam draudzīgs uzņēmums pakalpojumu nozarē” par uzvarētāju tika atzīta reklāmas darbnīca “ Dekors RD” (Jānis Kurzemnieks un Anda Gutlande). 2017. gadā iegūta nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums”, šogad – “Ģimene uzņēmējdarbībā”.

A.Gutlande stāsta: “Uzņēmuma dibinātājs ir mans tēvs Jānis Kurzemnieks. Viņam ir vislielākie nopelni, jo viņš savā laikā bija drosmīgs uzsākt uzņēmējdarbību. Pirmsākumos tika izveidots kooperatīvs “Reklāma”. 1992. gadā uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts “Dekors RD”. Pēc skolas beigšanas un pieredzes iegūšanas sāku te strādāt un tad arī kļuvu par līdzīpašnieci.”  Kopš 2007. gada par Andas kolēģi kļuva arī viņas dēls Uģis.

Te strādā arī Artūrs un Signe. Artūrs ir Uģa bērnības draugs. Signe gāja praksē un sevi pierādīja, pēc tam palika strādāt uzņēmumā. Problēmu kolektīvā neesot, ja kāda rodas, galvenais esot tās pārrunāt.

Uzņēmums sniedz vizuālās reklāmas pakalpojums no dizaina izstrādes līdz rezultātam. Darbu sarakstā ir uzlīmes automašīnām, veikalu skatlogiem, planšetēm, top izkārtnes, norādes, ēku numurzīmes un vides reklāma, te apdrukā apģērbu, dvieļus, lietussargus, auduma maisiņus, krūzes un citus priekšmetus, piedāvā izšūšanu uz tekstila, drukā etiķetes, uzlīmes, vizītkartes, bukletus un afišas, arī individuālus pasūtījumus, iespējama lielformāta druka uz līmplēves, auduma, papīra un bannera. Ir mūsdienīgas iekārtas, programmatūra un profesionāli darītāji.

Sadarbība ir svarīga. Vajadzības gadījumā iesaistīti citi Kuldīgas novada speciālisti: galdnieki, kalēji, būvnieki un citi. Anda atzīst, ka visi pasūtījumi mīļi – gan mazi, gan lielāki. “Ļoti svarīga ir sadarbība ar pasūtītāju. Būtiski, lai klients zina, ko grib, bet, ja nezina, tad gribētos, lai uzticas profesionāļiem. Jāmeklē zelta vidusceļš. Bet, kā zinām, klientam vienmēr taisnība. Ļoti bieži vajag tagad un tūlīt, pārsvarā jau vakar, un mēs mākam uztaisīt arī vakar. Klienti prasa, kur var redzēt mūsu darbus, un parasti atbildam – visur pilsētā un ne tikai.”

Nominācija – Mājražotājs 2023

“Viksieni” – vitamīni burciņā

Nominācijā “Mājražotājs 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Viksieni”.

Uzņēmums “Viksieni” nodarbojas ar sulu, sīrupu, sukāžu un citu labumu ražošanu no vietējām izejvielām, piedāvājot saviem klientiem augļu un ogu vitamīnus burciņās un pudelītēs. Lielākoties produkcija tiek realizēta tirdziņos un gadatirgos. Sadarbojas ar vietējiem veikaliem Kuldīgā un Rīgā, piemēram, “Cikāde”, veikals “Paegļi un draugi” un citi.

Roka uzņēmējdarbībā savulaik tika iemēģināta ar Ziemassvētku eglīšu un dekoratīvo skujeņu audzēšanu, bet vēlāk priekšroka tika dota smiltsērkšķiem, sulu un sukāžu ražošanai. Gadu laikā smiltsērkšķiem pievienojušies citi augļi un ogas. “Viksieni” īpašniece Maija Simanoviča saka: “Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu produkciju, pie tā arī turamies visus šos gadus.

Gada laikā realizējam ap 4 tūkstošiem produkcijas vienību. Pagaidām strādājam divatā – darbs pietiek visa gada garumā, jo ievākto ražu saldējam un realizējam arī ziemā.” “Viksieni” piedāvātais sortiments ir ļoti plašs – sulas, sīrupi, pastilas, sukādes un vēl. Populārākie produkti ir smiltsērkšķu sula, smiltsērkšķu – aveņu sīrups un trīsogu sīrups.

“Vajag kaut ko padarīt”

Nominācijā “Mājražotājs 2023” konkur­sam izvirzīts uzņēmums “Padare”.

Uzņēmuma mājvieta ir senā ēkā, kuras sētā Baiba Mežiņa rāda lielu liepu, ko stādījusi kopā ar vecomāti. Istabā, kurā top zāļu karotītes, cu­kurgaiļi, karameles, tiek žāvētas tējas un gravēti uzraksti, omīte nolūkojas no fotogrāfijas.

Baibas radītās zāļu karotītes Latvijas Lau­ku izglītības un konsultāciju centra konkursā “Laukiem būt” ieguvušas trešo vietu. Tā ir vienreizlietojama koka karotīte, kurā zāļu tēja pārlieta ar medus karameli. Ieliekot to karstā ūdenī, tēja gatava. Baiba stāsta: “Esmu līdzējusi draudzenei pasākumos rīkot dažādas meistarklases, un tā radās doma par zāļu karo­tīšu ražošanu. Vairāki cilvēki jautāja, kāpēc es šo nepārdodu, jo tā ir forša ideja dāvanām. Tā pamazām sāku karotītes piedāvāt tirdziņos.”

B. Mežiņa atceras kādu Ziemassvētku tir­dziņu: “Bērni iet garām, ierauga manā stendā to koka karotīšu galiņu un domā, ka tie ir cukur­gaiļi. Septītajam, kas pie stenda atnāca vīlies, apsolīju – nākamgad būs. Pagāja pāris mēnešu, un tika iegādātas pirmās formiņas, ar ko taisīt cukura karameles uz kociņa.” Tagad formas ir dažādas, sākot ar klasisko cukurgailīti un beidzot ar tādiem, kas piemēroti tematiskiem pasākumiem. Ierosme garšu dažādībai tiek meklēta internetā, pārbaudīta eksperimentējot.

Ar programmas LEADER projektu atbal­stu iegādāts lāzergravieris, augu žāvēšanas skapis, telts ar apdruku, galdi un krēsli. Nā­kotnē ir iecere piedāvāt cilvēkiem apmācības senajās latviešu prasmēs, piemēram, tēju vākšanā, maizes cepšanā.

Mērcītes gardēžiem

Nominācijā “Mājražotājs 2023” konkursam izvirzīta zemnieku saimniecība “Kaņepvērpji” ar zīmolu “Pepperdog čili”.

Līga un Armands Veides gatavo mērces, kuru pamatā ir fermentēti čili pipari. Tās ir ar ķiploku, sinepju, tomātu, dzērveņu un mango garšu. Nosaukumā “Pepperdog” ir ietverta ģimenes aizrau­šanās ar piparu audzēšanu un pārstrādi, kā arī mīlestību pret suņiem.

Kā viss sācies, stāsta L. Veide: “2019. gada vasarā no Rīgas atnācām dzīvot vecāku mājās Padurē. Gribējās tuvāk dabai, bez galvaspilsētas burzmas un stresa. Un, ja jau dzīvo laukos, gribas padarboties ar zemi – tad arī pirmās čili sēkliņas tika ieliktas zemē.”

Ir izmēģināts audzēt dažādas šķirnes, līdz atrastas piemērotākās un tās, kuru garša patiktu ga­tavotājiem. Līga: “Sākumā bija pāri 30 šķirnēm, tagad tikai astoņas. Šo gadu laikā esam sapratuši, kādi apstākļi audzēšanai ir labvēlīgākie un kā tos audzēt Latvijas klimatā.”

Dažādās mērces tiek pildītas pudelītēs. Pagājušajā gadā saražots un pārdots kāds tūkstotis. Līga: “Tirdziņos piedalāmies pašu novadā – Hercoga Jēkaba tirgū, pasākumā “Lido zivis”, Dunas Ziemassvētkos un citos.” Kopš pavasara produkciju var iegādāties mājaslapā pepperdog.lv, infor­mācija ir arī feisbuka kontā Pepperdog čili.

Dabīgais etiķis – veselīgam dzīvesveidam

Nominācijā “Mājražotājs 2023” konkursam izvirzīts “Mājas etiķis”.

Padures “Dzilnās” top mājas etiķis. Te iz­aug augļi un ogas, pirtiņā rūgstot nogatavojas produkcija, mājā plauktiņos sarindoti dažneda­žādie etiķi, uzlējumi, oksimeli. Te saimnieko Terēza Strauta, viņas mamma Rita Strauta, ar tehnikas un tehnoloģiju izmantošanu piepalīdz Terēzas dēls Patriks.

Iepazīstinot, kā etiķis top, Terēza sāk ar saimniecības izrādīšanu, jo te vajadzīgais aug un tiek ievākts. Šis gads nav bijis ražīgs – dārzā gandrīz neviena ābola. Bet etiķis tapis tik un tā, augļus ievācot pie draugiem un radiem.

Mamma Rita pēc izglītības ir pārtikas teh­noloģe. Viņa rāda katlus, kuros rūgst etiķis: “Produkts ir gatavs pēc diviem mēnešiem. Netiek pievienots ne ūdens, ne cukurs, ne raugs – viss notiek dabiski. Rūgšanas laikā virskārtā veidojas dabiskais ieraugs. To saglabā un pievieno svaigajai sulai, sākot gatavināt jaunu etiķa porciju.” Vēl top ābolu etiķa izvilkumi no augiem, piemēram, pelašķiem, sēklložņas, lupstāja, šogad ieliktas arī mežrozītes. Etiķim un oksimelam uzglabāšanas laiks nav ierobe­žots – tas vērtīgās īpašības nezaudē. Pagāju­šogad saražots 300 litru augļu un ogu etiķa.

Tam lietojums ir ļoti plašs – marinēšanai, ēdienu un dzērienu pagatavošanai. “Viss, kas ir, jāizmanto!” uzsver R. Strauta. Pēc sulas izspiešanas paliek biezumi. Arī tos var izmantot marinādēs. Terēza: “Saldo ogu bie­zumus žāvēju un samaļu. Lietoju dzērienos, kaisu virsū saldajiem.” Ābolu etiķi kopā ar ēteriskajām eļļām izmanto skaistumkopšanā.

Santa Niedra – maizes un gardumu meistare

Nominācijā “Mājražo­tājs 2023” izvirzīta Santa Niedra.

Kuldīgas novada mājražotāja Santa Niedra, dzīvojot Alsungā, ne tikai cep maizi un skland­raušus, bet arī sniedz iespēju vietējiem pagasta iedzīvotājiem baudīt tradicionālus suitu gardu­mus. Turklāt Santas meistarība jau izskanējusi ārpus mūsu nova­da robežām, jo uzņēmējas ceptos gardumus bauda arī Liepājā un Pāvilostā.

Maizes cepšanai Santu ie­dvesmojusi kāda meistarklase pie suitu saimnieces Skaidrītes Nagliņas. Laikam ejot un pilnveidojot savas receptes, pielietojot dažādus “knifiņus” un tehnoloģijas, Santas ceptā maize un dažādie konditorejas izstrādājumi ir kļuvuši par Alsungas īpašo gardumu.

Santa norāda, ka gardumu tapšanā tiek iesaistīta visa ģimene un arī draugi. Tiek veidota atbalsta kopiena no krāsns mūrēšanas līdz produkcijas izplatīšanai. Vienlaikus tiek saglabātas arī maizes cepšanas tradīcijas Alsungā. Santas ceptā maize izslavēta ar savu dabisko mitrumu un īpašo garšu. Pieprasījums pēc tās krietni pārsniedz piedāvājumu.

Santa Niedra Alsungā ir ne tikai uzņēmēja, bet arī sirds cilvēks, kurš ar aizrautību rāda un nā­kamajām paaudzēm nodod īstās suitu vērtības.

Nominācija – Amatnieks 2023

Šuj un labo, darina arī senus tērpus

Nominācijā “Amatnieks 2023” konkursam izvirzīts drēbnieks Uldis Andersons, kurš ir drēbnieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu.

Meistars stāsta: “1980. gadā sāku mācīties modes ateljē, tur arī paliku strādāt. 1985. gadā Rīgā izgāju piegriezēju kursus un ieguvu meistara diplomu. Kad ateljē beidza pastāvēt, sāku strādāt individuāli.” Reklāmu īpaši nevajagot – klienti atrodot paši: “Esmu kungu drēbnieka amata meistars, bet uzvalkus tagad reti kāds šuj. Vienīgi tad, ja kādam ir liels augums un nopirkt nekur nevar, nāk pie manis.” Daudz darba esot tieši apģērbu labošanā, kad veikalā pirkto nākas pielāgot nēsātājam: bikšu gali vai apģērba piedurknes ir par garu, jakām, biksēm jāmaina rāvējslēdzējs. Uz Dziesmu un deju svētkiem drēbnieks sapucējis Alsungas deju kolektīvu. Klasiskas bikses varot uzšūt dienas laikā, sarežģītākus apģērba gabalus, piemēram, suitu bruslaku – trijās dienās, ja visu dienu velta tikai tam. Bet visbiežāk darbi pārklājas: ja ieskrien kāds, kam vajadzīgs tikai neliels labojums, to paveic uzreiz. Drēbnieks darina arī vēsturiskus tērpus, piemēram, barona ietērpu, tapis Latvijas laika muitnieka apģērbs, kas jau aizvests uz Ventspili. Komisijas uzmanību piesaista padomju laika šujmašīna – tā nākusi līdzi no modes ateljē. Ar to varot sašūt jebko, arī biezāku audumu mēteļiem, kažokiem. Kalpojot labi.

Idejas nekad neapsīkst, trūkst tikai laiks

Nominācijā “Amatnieks 2023” izvirzīts uzņēmums SIA “Endzi style”, kurš piedāvā rokām darinātus bērnu un sieviešu apģērbus. Ģimenes uzņēmumu 2017. gadā izveidojusi Larisa Vēze ar dēlu Kristeru Vēzi.

Kā stāsta Larisa, dēls ir liels atspaids ikdienas darbā – viņš piegriež apģērbu, nogādā klientiem pasūtījumu un palīdz ar citiem praktiskiem darbiem. Uzņēmējas galvenais mērķis ir radīt kvalitatīvu un skaistu apģērbu, tādēļ “Endzi style” sortiments ir tik plašs. Jāseko līdzi arī modes tendencēm. Bērniem, piemēram, ļoti aktuāli ir multfilmu varoņi, tāpēc jāzina – ja kino gaidāmas pirmizrādes, jāpiedāvā attiecīgā stila apģērbs.

Uz jautājumu, kas visvairāk patīk savā darbā, Larisa nevilcinoties atbild: “Man patīk viss, ko daru, nevienu darbu nevar atdalīt no otra. Patīk ieguldīt visu savu enerģiju katrā lietā, ko daru, sekojot līdzi klientu pieprasījumam un vēlmēm. Arī idejas nekad neapsīkst – tās brīžiem ir tik daudz, ka nepietiek laika realizēt”. Lai visu paspētu, Larisa sadarbojas ar vēl vienu šuvēju, kas palīdz apģērbiem tapt raitāk. Individuālus pasūtījumus uzņēmuma saimniece nepieņem, jo labāk patīk realizēt savas idejas. Uzņēmēja savu preci piedāvā dažādos tirdziņos visā Latvijā, arī internetā. To iespējams iegādāties uz vietas darbnīcā Kuldīgā.

Vaļasprieks kļūst par biznesu – “Zelta mākonītis” sasilda ar mīlestību

Nominācijā “Amatnieks 2023” konkursam izvirzīts IK “Zelta mākonītis”.

Bijusī kuldīdzniece Ilva Damberga dzīvo Rendā un jau četrus gadus darina apģērbu bērniem. Dzīve visu salikusi pa vietām – Ilva sapratusi, ka nevēlas strādāt kādam citam, un tā tapusi ideja par

uzņēmumu “Zelta mākonītis.” Sākotnēji jaunā uzņēmēja nodarbojusies ar apģērbu tirdzniecību, bet vēlme garantēt izcilu kvalitāti saviem klientiem likusi ķerties pie šūšanas pašai. Vispirms apģērbs

darināts radinieku bērniem, palēnām klientu loku paplašinot līdz vaļasprieks pārtapis par biznesu. Lai atšķirtos no pārējiem šuvējiem, Ilva izveidojusi savu rokrakstu – askētisku un gaumīgu. Šūšanu Ilva

apguvusi pašmācības ceļā. Vispirms roka iemēģināta džemperu šūšanā, kurus rotā lāču motīvs: “Vēlējos panākt, lai ne tikai vecākam, bet arī bērnam ir liels prieks, uzvelkot mīļo džemperi.” Saka Ilva.

Šuvējas firmas zīme ir ne tikai akurāti darinātais apģērbs, bet arī gaumīgais iepakojums un kāds maz gardums, kas ik reizi kā pārsteigums tiek pievienots pirkumam. Apģērbs pārsvarā tiek darināts pēc

pasūtījuma, ļaujot klientam pašam pēc saviem ieskatiem to papildināt ar dažādām detaļām. “Zelta mākonītim” ir arī savs interneta veikals, kurā iespējams iegādāties jau gatavo produkciju.

“Tas ir “Vilku” stils!”

Nominācijā “Amatnieks 2023” konkur­sam izvirzīta keramiķe Guna Rubeža.

Skrundas pusē, Rudbāržu pagasta Sieksātes “Vilku” mājās, top skaisti māla trauki: vāzes, bļodas, krūzes, svečturi. Guna Rubeža ar to nodarbojas kopš tā laika, kad Liepājā pabeigusi keramikas nodaļu. “Vilkos” saimnieko kopš 1997. gada.

Ko pašai visvairāk patīk taisīt? “Godīgi sakot, tas, ko tanī brīdī taisu, man arī patīk. Izņemot šķīvjus. Nezinu, kāpēc, bet šķīvji nav manējie. Bet nu es tos arī taisu. Ko vairāk pērk? Laikam bļodiņas un bļodas. Un tad svečturi, tos cilvēki iecienījuši Ziemassvētku dāvanai. Bet ļoti īpašas ir vāzes, kādas līdzīgas nevienam vēl neesot: ar tādiem kā akmentiņiem, kā kris­tāliņiem. Manas firmas vāzes!” lepojas Guna.

“Katram keramiķim savs rokraksts – jā, ne­var būt divu vienādu. Un šis ir mans – “Vilku” stils.” Keramiķei vairāk svarīga forma, ne tāds neakurātais, gaisīgais stils. Lepojas, ka pašai ir savs māls, iegūts Rudbāržos.

Kas ir produkcijas noņēmēji? Gadu gaitā ir iestrādes, reklāma ejot no mutes mutē, uz tirdziņiem nebraucot. Internetā Guna netirgo, jo tam neatliekot laika. Bet informācija par “Vilkiem” internetā esot. Vēl noteikti jāpiemin skolas, kas gadu gadiem te braukušas, un bērni mācās strādāt ar mālu, tādu iespēju keramiķe piedāvā jebkuram.

“Zigagu darinājumi” – no idejas līdz uzņēmējdarbībai

Nominācijā “Amatnieks 2023” izvirzīts uzņēmums “Zigagu darinājumi”.

Zintas Raģeles darinātos rokdarbus Alsungas pusē pazīst teju katrs – viņa ikdienā izšuj lina dvieļus, sedziņas, dāvanu maisiņus, galdautus, sporta maisiņus un citus darinājumus.

Zinta atklāj, ka ceļš līdz uzņēmējdarbībai aiz­sākās ar 2018. gadā uzrakstītu projektu. Sākumā tas šķitis kā liels izaicinājums, bet nu jau va­ļasprieks attīstījies par pilna laika nodarbošanos.

Nosaukums “Zigagu darinājumi” nav iz­vēlēts nejauši – tas radies no ģimenes locekļu vārdiem Zinta, Gatis un Gundars, jo nu jau uzņēmumā iesaistīta visa ģimene. Kopīgi tiek apspriesti dizaini, tehnikas, krāsas, izzinātas klientu vēlmes un vajadzības.

Sākot uzņēmējdarbību, iegādāta izšūšanas tehnika, kas mudinājusi ar specializētu dator­programmu apgūt jaunas prasmes. Zinta saka, ka joprojām turpina mācīties un apgūt ko jaunu. Līdz ar meistari attīstās arī darbnīca, piedāvājot jaunus un radošus izšūšanas risinājumus. Nā­kamais solis ir veidot un piedāvāt klientiem jau pašas Zintas veidotus dizainus datorprogrammā, kas priecētu kā ikdienā, tā svētkos.

Nominācija – Ražotājs 2023

Strādāt sev – galvenā motivācija, dibinot ģimenes uzņēmumu

Nominācijā “Ražotājs 2023” izvirzīts uzņēmums SIA “TRIK’ design”, kurš 3D drukas tehnikā no bioloģiska materiāla rada dažādus ikdienā nepieciešamus priekšmetus.

Ideja par savu uzņēmumu aizsākās 2018. gadā, kad ģimene, pēc 6 gadu prombūtnes, pārcēlās no Nīderlandes uz Latvijā. Ilze Fricsone stāsta: “Sākumā aizbraucām mācīties, nevis strādāt. Man patika dzīve Nīderlandē. Bet ikreiz, atbraucot mājās, sapratām, ka šeit ir mūsu mājas, mūsu ģimene un mīļie, tādēļ arī atgriezāmies dzimtenē.”

Atgriežoties Latvijā, ar vīru nolēmuši izveidot savu uzņēmumu. Vīrs bija apguvis 3D modelēšanu, tāpēc raudzījušies šajā virzienā. Sākuši drukāt vāzes, tad radusies ideja par cepumu formiņām, kas ātri vien atradušas savu klientu loku. Šobrīd piedāvājums paplašināts ar dažādām interjera precēm, tāpat klientiem ir iespēja pašiem pasūtīt sev vēlamo produkciju.

Priekšmeti tiek veidoti no bioplastmasas. Daudz dizainu izdomā pašu bērni. Tā rezultātā ir tapis salavecis, kurš iesprūdis skurstenī, vai rūķis, kurš to visu safotografē. Šobrīd lielāka daļa pasūtījumu notiek mājas lapā, un nu jau klienti paši viņus uzmeklē. Darbs neesot no tiem vieglajiem, un tas prasa milzu atdevi.

Domājot par biznesa attīstību, ģimenes sapnis ir uzbūvēt atsevišķu ražotnes telpu un piedāvāt ekskursijas, jo darba process ir ļoti interesants, kā arī paplašināt ražotni, piedāvājot jaunas darba vietas skrundeniekiem.

Prast pārorientēties

Nominācijā “Ražotājs 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Fabr”. Kuldīgas kokapstrādes uzņēmums “Fabr” kovida pandēmijas laikā bija viens no pirmajiem Latvijā, kas ražoja sejas vairogus.

Šodien tas rada ilgtspējīgus mēbeļu un interjera risinājumus no individuālām mēbelēm līdz pilnībā iekārtotiem komercobjektiem, ražošanā izmantojot programmējamas CNC iekārtas un projektēšanas rīkus. Interjera dizaineriem un dizaina entuziastiem tas piedāvā Dānijā ražotas lineļļas vairāk nekā 60 nokrāsās un individuālos toņos.

Īpašnieks Klāvs Lepsis: “Uzņēmējdarbību sākot, iecere bija izgatavot un eksportēt inventāru batutu parkiem, skeitparkiem. To bijām veiksmīgi darījuši kopš 2016. gada. Pārcēlāmies uz Kuldīgu, bet tālākos plānus izjauca kovids. Pārorientējāmies un ražojām sejas vairogus un aizsargstiklus. Kovida laikā novērojām augošo pieprasījumu pēc modulārajām mēbelēm, tāpēc nolēmām sākt tās ražot. Lēcām iekšā pilnīgi jaunā nišā, ar Lauku atbalsta dienesta un biznesa inkubatora atbalstu iegādājāmies jaunas iekārtas. Daudz investējām.”

Lepsis saka: “Pašlaik taisām modulāras plauktu sistēmas, pēc individuāla pasūtījuma arī citas mēbeles, virtuves, korpusa mēbeles, strādājam ar projektētājiem, dizaineriem. Produkcija tiek realizēta galvenokārt ārpus Latvijas – sadarbojamies ar uzņēmumiem Amerikā, Somijā, Norvēģijā, Nīderlandē un citur. Esam izvirzījuši mērķi vairāk strādāt ar interjera dizaineriem un arhitektiem, startēt projektos un ražošanu attīstot.”

Mēbeles ar individuālu pieeju

Nominācijā “Ražotājs 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Aili mēbeles”.

Ģimenes uzņēmums, ko Kuldīgā izveidojuši Aivis Trumsiņš un Līga Budrecka. Nosaukums radies no abu vārdiem. Uzņēmums darina nestandarta mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Tie ir īpaši sarežģītas konstrukcijas skapji mansardos, zem kāpnēm un citās nestandarta vietās, arī durvis, kāpnes, virtuves iekārtas. Mērķis ir sniegt augstas kvalitātes galdniecības pakalpojumus par pieņemamu cenu un ar individuālu pieeju.

A.Trumsiņš: “Ideja par kokapstrādi radās jau sen, un lēnām to attīstījām. Uzrakstījām projektu Lauku atbalsta dienestam un 2019. gada beigās nodibinājām uzņēmumu.” Komisijas pārstāve Inese Astaševska zina, ka “Aili mēbeles” gatavo koka rotaļlietas bērniem: “Mums mājās ir šeit tapušie leļļu rati. Ko vēl ražojat?” Atbild L.Budrecka: “Tādas lietas kā – rotaļlietu kaste, barošanas trauka statīvs sunītim vai kaķītim, tapušas no ražošanas brīvajā laikā, un tām daudz laika neatliek. Pamatprodukcija ir mēbeles.”

“Aili mēbeles” klientus atradušas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā. Partnerus un klientus meklējot paši. Pašlaik produkcijas lielākā daļa ir virtuves iekārtas, daudz mazāk ir skapju. Katra iekārta pēc sava projekta. Kolektīvā esot seši cilvēki.

Kā lielāko problēmu abi min labu darbinieku trūkumu: “Mērķis ir attīstīties, bet nevaram atrast galdniekus. Liekas, ka tā ir izmirstoša profesija, ka jaunieši negrib fiziski strādāt.”

Sava novada patrioti – “Goldingen Invest”

Nominācijā “Ražotājs 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Goldingen Invest”.

Ģimenes uz­ņēmums dibināts 2010. gadā. Tajā darbojas brāļi Salas. Sākotnēji uzņēmums nodarbojies ar dažādiem celtniecības darbiem, kam pēdējo gadu laikā pievienojusies arī metālapstrāde. Darbojoties nozarē, iegūta ne tikai plaša pie­redze, bet arī stabils klientu loks visā Latvijā – tiek būvētas gan dzīvojamās mājas, gan angāri, kūtis, arī biogāzes stacijas un pat hektāru lielas siltumnīcas.

Runājot par izaicinājumiem, ko pēdējos gados piedzīvojusi būvniecības nozare, “Goldingen Invest” viens no īpašniekiem Jānis Sala atzīst, ka pēdējie četri gadi bijuši smagi – metālapstrā­des tirgus svārstības, pandēmija, karš Ukrainā. Taču darba netrūkstot. “Viens būvuzņēmējs visu Latviju neuzcels. Mums būvobjektu pietiek,” pārliecināts J. Sala.

“Goldingen Invest” īpašnieki ir kuldīdznieki, tāpēc labprāt iesaistās pilsētvides sakārtošanas projektos. “Mums ļoti patīk strādāt mūsu pilsētā – sakārtot vietas, kur paši bērnībā esam stai­gājuši. Katrs objekts, kas pie mums nonāk, ir drošās rokās. Nevienu ēku neiegādājamies tāpat vien – katrai mums ir konkrēta ideja, kā to likt lietā, labiekārtot un apsaimniekot. Plāni mums ir lieli,” saka J. Sala un piebilst, ka uzņēmumu virza brāļu spēks un tas, ka visi saprotas no pusvārda.

Ar mīlestību pret kokmateriālu

Nominācijā “Ražotājs 2023” izvirzīts uzņēmums SIA “Latberg” Skrundā, kas nodarbojas ar kokmateriālu apstrādi. Ģimenes uzņēmumā kopš 2013. gada saimnieko tēvs Māris Tālbergs un dēls Ģirts.

Uzņēmuma pamatpro­dukcija ir dažādi koka da­rinājumi – stabi un virpoti mieti, kas visbiežāk tiek izmantoti žogiem, bērnu laukumiem un šūpolēm, kā arī stiprinājumiem.

Saražotā prece pārsvarā tiek eksportēta uz Eiropu, bet pavisam nedaudz tiek realizēta vie­tējā tirgū. Viens no uzņēmuma īpašniekiem Māris Tālbergs stāsta: “Mēs atnācām uz Skrundu, tuvāk transportam, tuvāk lieliem ceļiem. Biznesu sākām Saldus novada Nīgrandes pagastā, bet meklējām iespējas, kā nokļūt ģeogrāfiski ērtākā vietā.” Izejmateriālus uzņēmumam pamatā piegādā “Latvijas Valsts meži”. Uzņēmumā strādā 22 darbinieki – gan skrundenieki, gan ap­kārtējo novadu iedzīvotāji. Un tieši ilggadējos darbiniekus Māris Tālbergs sauc par uzņēmuma lielāko vērtību – tie palīdz īstenot pašus izaicinošākos mērķus.

Nominācija – Debija 2023

„Mellenes ir princeses”

Nominācijā “Debija 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Saivas ogas”. Vietu, kur aug garšīgas lielogu mellenes 2,4 ha lielā laukā, zina daudzi kurzemnieki, kuri brauc tās lasīt no Kuldīgas netālajā saimniecībā. Uzņēmumā “Saivas ogas” pašlasīšana ir galvenais produkcijas realizācijas veids. Vasarā ogas var nopirkt Kuldīgā, Pilsētas laukumā, ir arī sadarbība ar kafejnīcām un veikaliem Rīgā.

2018. Jansons stāsta: “Pirmie stādiņi iestādīti 2018. gadā. Izvēlēties mellenes rosināja vecāki. Man iepriekšējās darba attiecības beidzās, piepilsētā bija zeme, un nosliecāmies uz melleņu audzēšanu.” Tas ir ģimenes uzņēmums, un lielāko darba daļu padara paši. Tagad saimniecībā ir 11 šķirņu krūmmellenes. “Vispār mellenes ir cimperlīgas – es tās saucu par princesēm.” Aktīvā ogu sezona ir no jūlija vidus līdz septembrim. Pēc jaunā gada krūmi jāapgriež. Vasarā stādījumi jālaista, un šim nolūkam ierīkota laistīšanas sistēma: “Pirmos 0,3 hektārus braucām laistīt no mucas, bet ātri sapratām, ka tas nav nopietni. Tagad ir jaudīga sistēma, un tas audzēšanu ļoti atvieglo.” Lielākās grūtības esot salnas, putnu uzbrukumi, kā arī dažādas stādu slimības. Arī darbaspēka trūkums ir problēma, un saimnieki apsver izmantot ne tikai roku darbu, bet arī ogu vākšanas kombainu, kas būtu jāiegādājas. Ilgākai ogu glabāšanai sarūpēta dzesētava. Ir vēl citi plāni, lai melleņu audzēšanu un pārdošanu uzlabotu.

Ma-Ra telpa – radošuma epicentrs Kuldīgā

Nominācijā “Debija 2023” izvirzīts uzņēmums “Ma- Ra telpa”.

Vieta, kur satikties, iedvesmoties, rīkot pasākumus, meistarklases un nodarbības – tāda ir uzņēmējas Mārītes Rozevskas iecere “Ma-Ra telpai,” kas atrodas Kuldīgā, 1905. gada ielā 3. Ikdienā šeit piedāvā arī telpu īri, kur ikviens var vērsties ar savu radošo ideju un to realizēt.

Ma-Ra telpa rīko dažādus pasākumus un nodarbības, te iespējams iegādāties arī unikālas bišu un sojas vaska sveces. Uzņēmēja izceļ telpas svarīgo lomu Kuldīgas kopienas dzīvē – tā sniedz iespēju satikties un piedalīties dažādās radošās nodarbībās, darbnīcās un ballītēs.

Tikpat aizraujošs ir Mārītes Rozevskas ceļš līdz “Ma-Ra telpai,” kad dzīvi mainījusi par 180 grādiem un ļāvusi atvērt tajā jaunu nodaļu. Iepriekš viņa strādājusi par bankas filiāles vadītāju, bet nu lepojas ar radošās uzņēmējas statusu.

Mārīte citus iedvesmo, atzīstot: “Ne vienmēr dzīve ir lineāra, bet var piedzīvot pārmaiņas un pārvarēt grūtības, veidojot ko jaunu, vērtīgu un sirdij tuvu.” Viņa no sirds pateicīga Kuldīgas novada iedzīvotājiem un draugiem par atsaucību, pieredzi un atbalstu, kas iedvesmo arvien jauniem plāniem un iecerēm, kā pilsētā veidot radošu un atvērtu kopienu.

Iedvesmojoties no dabas, rada lupatu lelles

Nominācijā “Debija 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Koka laboratorija”. Koka automašīnas, auduma lelles, zaķi, lāči un lapsas – enerģisko uzņēmēju Līvas Ikaunieces un Janas Gulbes izlolotā “Koka laboratorija” mājvietu radusi Ēdoles pusē un ar savu produkciju priecē gan lielus, gan mazus.

Uzņēmums piedāvā koka rotaļlietas, kā arī rokām darinātas krāsainas un dzīvespriecīgas lelles. Koka rotaļlietas apstrādātas ar linsēklu eļļu, bet auduma lelles un zvēri veidoti no videi draudzīgiem materiāliem – lina, kokvilnas, par pildījumu izmantojot griķu sēnalas un citus hipoalerģiskus materiālus.

Ideja par uzņēmumu radusies pandēmijas laikā, kad allaž steidzīgā Rīga iemainīta pret rimtāku dzīvi Kuldīgas novadā. Kā stāsta šuvēja Jana Gulbe, pati pirmā lelle, kas joprojām ir viena no pieprasītākajām, bijusi šķelmīgā melnmate Betija. Nu tai pievienojušās arī citas lelles un lupatu zvēri, kurus rotā no audumu atgriezumiem darināts apģērbs.

“Nav divu vienādu rotaļlietu,” saka Jolanta un atklāj, ka klienti īpaši novērtē to, ka tās darinātas no ekoloģiskiem materiāliem. Viena lelle top pusotras dienas laikā, īpašu rūpību pievēršot apģērba detaļām un matiem. Turklāt katrai no tām ir arī savs vārds, kas spilgti iezīmē rotaļlietas izskatu un raksturu – Betija, Aija Punktiņa, Vizbulīte, Jautrīte un citi.

“Koka laboratorija” savu produkciju piedāvā gan dažādos tirdziņos, gan internetā – www.kokalaboratorija.lv.

Veselīgam dzīvesveidam un zaļai domāšanai

Nominācijā “Debija 2023” konkursam izvirzīts bioveikals “Kuule”.

Veikalu “Kuule” Liepājas ielā iecienījuši veselīga un zaļa dzīvesveida piekritēji. Tur ir dažnedažāda pārtika, preces skaistumam un veselībai, amatnieku un mājražotāju darinājumi un vēl dažādas lietas. “Kuule” zināma arī kā beziepakojuma veikals – pirkums tiks iesvērts arī līdzņemtajā traukā. Maijā komandas darbs vainagojies ar bioveikala statusa iegūšanu. Šis apzīmējums vēsta, ka var izsekot produktu audzēšanai, novākšanai, pārstrādei, pārsūtīšanai – visi posmi ir sertificēti, ražojumam nav klāt ķīmisku vielu. Atsevišķs plaukts zīmolam “Mārītes zālītes” – tas veselības stiprināšanai. Iecienīti produkti – dažādu veidu olīvas.

Anita Kreicberga-Zušmane stāsta, ka beziepakojuma veikalu pārņēmusi pirms trim gadiem, jo pašai tuvs dabai un cilvēkam draudzīgs dzīvesveids: “Šis nav tikai darbs – tas ir arī hobijs.” Viņa uzskata, ka tūristu iecienītajai pilsētai šāda tipa veikals piestāv: “Viesi atgriežas, jo viņiem veikaliņš šķiet kā senās Kuldīgas odziņa.”

Daudzos produktus var iegādāties internetveikalā kuule.lv, informācija ir feisbukā un instagrama lapā Zerowastekuule. Ieceru daudz, un īpašniecei gribētos lielākas telpas.

Plātsmaize un rauši tikko no krāsns

Nominācijā “Debija 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Hofmaņu gardumi”.

Ģimenes uzņēmums darbību uzsācis 2020. gadā Alsungā. Mājražošana uzsākta ar maizes cepšanu, kam vēlāk pievienojās dažādi rauši, plātsmaizes un klientu īpaši iecienītie cepumi “riekstiņi” ar iebiezināto pienu. Katrs produkts tiek rūpīgi izstrādāts, lai klientiem piedāvātu unikālu un neaizmirstamu garšu. Esot Alsungā, Hofmaņu gardumus nav iespē­jams nepamanīt – tikko ceptie kārumi smaržo jau pa gabalu, tā vien aicinot tos iegādāties.

Domājot par nākotnes plāniem, saimnieki iecerējuši līdzās saldumiem piedāvāt arī kafiju līdzņemšanai. Nobaudot Hofmaņu gardumus, daudzi interesējas par recepti, taču, kā smej īpašnieki, tā ir firmas noslēpums, ko zina tikai paši tuvākie. Vienu gan atklāj – ir jāsadarbojas ar vieniem un tiem pašiem piegādātājiem, par prioritāti izvirzot kvalitāti.

Vaicāti, kā nonākuši līdz idejai par savu uzņēmumu, saimnieki neslēpj, ka sākums bijis ļoti grūts, taču visu paveikuši saviem spēkiem, ar saviem līdzekļiem. Arī šobrīd lielākā daļa enerģijas un laika tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā. Kamēr draugi var atļauties apmeklēt ballītes, “Hofmaņu gardumu” saimnieki ir gatavi celties agri no rīta, lai ķertos pie darba.

“Hofmaņu gardumus” var iegādāties Alsungā, Pils ielā 8, dažādos tirdziņos, kā arī sekojot līdzi informācijai uzņēmuma so­ciālajos tīklos.

Nominācija – Pakalpojums 2023

Garšīgi un skaisti

Nominācijā “Pakalpojums 2023” izvirzīta kulinārija “Banketērija No.1”. Liepājas ielā kulinārija atvērta pirms divarpus gadiem, un te saimnieko Aija Pušīlova ar komandu. Viņa stāsta, ka pamudinājums piedāvāt savus ēdienus radies, darbojoties brīvdienu mājā “Rax-ti” Ēdoles ielā: “Pirms pieciem gadiem, kad ar ģimeni atgriezāmies Latvijā, atvērām “Raxtus” un uzņēmām tūristus. Diemžēl bija gadījumi, kad saskārāmies ar problēmām ēdināšanā. Radās doma ēdienus viesiem piedāvāt pašiem un gatavot tos arī pārdošanai.” Sākums bijis grūts,jo uzņēmējdarbību patraucēja kovids. Taču šis laiks tika pārdzīvots radoši, bet tiklīdz varēja atsākt darbu, uzņēmums ķēries tam sparīgi klāt. Lielākais bankets sagatavots 700 cilvēkiem, liels darbs ir strādāt kāzās, notiek izbraukumi pa Kurzemi.

Darbību varēts paplašināt, pateicoties dalībai programmas LEADER projektu konkursos: pirmajā reizē nauda ieguldīta brīvdienu mājas pamatlīdzekļos, pēc tam ēdināšanas vietas izveidē, pēdējo reizi nopirkts izbraukuma banketu inventārs. Nams Liepājas ielā izremontēts tā, lai iekārtojums atbilstu vēsturiskajai ēkai, – te darbojas restaurētās žalūzijas, redzama mozaīka, patīkamu atmosfēru rada Aijas darinātie dekori: “Visu laiku piedāvājam ko jaunu, mainām dekorēšanas, noformēšanas veidu. Man nepatīk visu laiku darīt vienu un to pašu, arī klientiem vienveidība apnīk. Katrā banketā piedāvājums ir atšķirīgs – iepriekšējais neatkārtojas. Mēģinām uzkodas dažādot, pasniegt citādi, sajust klienta vēlmes, saprast pasākuma mērķus un tiem pielāgoties.” Ieceru un arī piedāvājumu nākotnei daudz.

Palīdz rūpēties par veselību

Nominācijā “Pakalpojums 2023” izvirzīts uzņēmums “AZ telpa”, kuru vada masiere Agnese Zalkovska, palīdzot cilvēkiem atgūt un uzturēt veselību.

Agnese Zalkovska stāsta: “Par masieri strādāju deviņus gadus, un pirmos septiņus dar- bavieta bija Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļa. Vairāk nekā divus gadus man ir sava “AZ telpa”. Esmu sertificēta masiere, šī vieta iekļauta Ārstniecības iestāžu reģistrā. Uz procedūrām nāk cilvēki, kuri par veselību domā. Lielākā daļa meklē mani, lai risinātu problēmas. Apzinīgākie masāžu izmanto regulāri, lai organismu uzturētu kārtībā, negaidot, kad sāk sāpēt. Citi atnāk tikai kādu reizi, lai sevi vienkārši palutinātu. Par darba trūkumu sūdzēties nevaru. Kuldīgā masieri ir vairāki, bet konkurenci neizjūtu – katram savs klientu loks.”

“AZ telpa” atrodas pilsētas centrā senā ēkā, kurā paveiktas lielas pārvērtības: “Remontējot u iekārtojot, gribējās dizainu, kas piemērots vecajai ēkai, lai klientiem šeit ir mājīgi, patīkami. Daudz palīdzēja tētis – viņš ir galdnieks. Tā kā man ir ārstniecības iestāde, jānodrošina vides pieejamība, lai var iebraukt un pārvietoties ar ratiņkrēslu, un, protams, ir arī citas prasības. Ieteikumus deva brālis, kurš ir būvinženieris, un ergoterapeite Selga Kancāne.”

Agnesei ir sadarbība ar Rīgas salonu “Tresor Beauty”, kura speciāliste Elīna Kreicberga šeit piedāvā lāzerepilāciju. Vēl šeit strādā grima speciāliste, vizuālā tēla veidotāja Vendija Egle, kurai ir ilga pieredze. Viņas pakalpojumus izmanto sievietes fotosesijām, pasākumiem, iecienījušas arī līgavas. Vendija Kuldīgā piedāvā arī permanentā grima pakalpojumus. “Nākamais mērķis ir sertificēta podologa pakalpojumi – tos plānojam rudenī, vasarā būs estētiskā nagu aprūpe. Esam katra par sevi, bet “AZ telpu” veidojam kopā.”

Ja auto ir tava kaislība

Nominācijā “Pakalpojums 2023” konkursam izvirzīts uzņēmums “Goldstream Group”. “Atvērt autoservisu, kurā kopā strādāsim es, tēvs un brālis, bija likumsakarīgi, jo mums kopš neatminamiem laikiem ir pastiprināta interese par tehniku,” tā par autoservisu  “Goldstream Group” stāsta Oskars Straume.

Komisija viesojas uzņēmuma telpās Ventspils ielā 104. O. Straume iepazīstina: “Es jau kopš bērnības atceros, ka tēvs ir labojis gan auto, gan moto tehniku. Viņš ieguvis automehāniķa profesiju. Arī mums ar brāli vienmēr paticis pašiem labot savus spēkratus. Servisā ir darba dalīšana – katram specifiskas lietas: tēvs metina un dara visu, kas saistīts ar elektroniku, brālis maina detaļas un skrūvē, manā pārziņā ir uzņēmuma lietu kārtošana, smago auto apkope un remonts. Vajadzīgas lielākas telpas. Paplašināties cenšamies paši, ar projektiem startējuši neesam.” Oskars lepojas, ka trīs ziedotas mašīnas salabojuši, un tās devušās uz Ukrainu. Uzņēmumam ir lapa feisbukā ar jaunāko informāciju, ir mājaslapa. Oskars: “Sākumā feisbukā reklamējāmies ļoti aktīvi, meklējām klientus. Tagad klienti paši mūs atrod.”

Grib radīt terapeitisko dārzu

Nominācijā “Pakalpojums 2023” konkursam izvirzīta saimniecība “Lazdkalni”.

Padures pagasta “Lazdkalnos” konkursa komisiju sagaida saimniece Solveiga Zīle. Saimniecībai ir divi darbības virzieni: daiļ­dārzkopība un tūrisms.

Tiek tirgoti dekoratīvie stādi, tūristiem organizēta uzņemšana brīvdienu mājā “Lazd­kalni”, ģimenes mājā “Čučumuiža”, kā arī “Parka apartamentos” Kuldīgas vecpilsētā.

Zīle atzīst: “Sirdī es esmu dārzniece.” Stādaudzētava darbību sākusi 2013. gadā. Iesākumā audzētas tikai ziemcietes, tagad te ir arī lapu koki un dekoratīvi krūmi, skujkoki, rozes. Jaunums – graudzāles. Šķirnes Latvijas apstākļiem piemērotas.

Saimniece stāsta: “Man patīk izmēģināt jaunas nodarbes – nevar gadu no gada darīt vienu un to pašu, neiet uz priekšu, nemainī­ties. Tagad gribu attīstīt dārzkopību kopā ar atpūtu, rīkot izglītojošus un iedvesmojošus pasākumus gan bērniem, gan pieaugušajiem.”

Viesu mājā “Čučumuiža” Solvita rāda vēl vienu prasmi – veidot kompozīcijas, dekorus un citas skaistas lietas no sausiem ziediem un augiem. Lai ziedi saglabātos skaisti, ar košām krasām, jāzina, kad augus ievākt un kā žāvēt. Arī šajā nozarē ir interesantas ieceres. Par stādu bagātību un tūrisma piedāvājumu var uzzināt mājaslapā lazdkalni.lv, feisbuka un instagrama kontā.

Emociju ķērāja

Nominācijā “Pakalpojums 2023” konkursam izvirzīta fotogrāfe Krista Bumbiere.

Krista Bumbiere ir kāzu fotogrāfe, kas lau­lības iemūžina gan Kuldīgā, gan citur, piedāvā fotosesijas ģimenēm, uzņem portretus, retāk dokumentē pasākumus.

Interese par fotografēšanu radusies jau skolas laikā, kad bildētas draudzenes. Viņa dzimusi Kuldīgā un pēc studijām un darba galvaspilsētā atgriezusies dzimtajā pusē.

Jau studējot strādāja kā fotogrāfe. Kāzas iemūžina gadus astoņus. Ceremonijas notiek ne tikai telpās vien, diezgan bieži pie jūras. Nekas nevar būt interesantāks par mežu. Reiz kāzu reģistrācija notikusi pļavas vidū, kas bijis ļoti skaisti un iedvesmojoši.

Krista piedalās Latvijas Kāzu fotogrāfu un videogrāfu asociācijas konkursā. Divus gadus viņa ir starp Top 10 šajā nozarē. 2021. gadā 1. vietu ieguvusi kategorijā “Ceremonija”, 2022. gadā – kategorijā “Emocijas”.

Kuldīga Kristai šķiet ļoti fotogēniska: “Man patīk fotografēt ne tikai vietējos, bet arī viesus, tos, kuri par laulību vietu izvēlē­jušies Kuldīgu. Labprāt izvadāju, pastāstu par pilsētu, iesaku, kur paēst, palikt. Tas sagādā prieku, ka varu parādīt savu Kuldīgu. Katru gadu rīkoju Ziemassvētku fotosesijas: izvēlos apartamentu, iesaistu dekoratoru un aicinu bildēties ģimenes noskaņā.”

Nominācija – Tūrisma uzņēmējs 2023

Ķimales muiža gaida viesus

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2023” izvirzīta Ķimales muiža.

Muižā kopš 2020. gada saimnieko Inese Andersone ar vīru Kimu Pētersonu. I.Andersone stāsta: “Ģimenes vajadzībām vien muiža, protams, ir par lielu, tāpēc uz to skatāmies tā: vispirms tās ir mūsu mājas, bet te var atbraukt arī citi, nakšņot un svinēt svētkus. Mērķis ir panākt, lai muiža var sevi uzturēt un apsildīt, satīrīt un labiekārtot. Mums svarīgi izdarīt tā, lai pēc 20 gadiem ieguldīt naudu vairs nevajag un darbošanās te sedz visus izdevumus.”

Ģimene labi izprot tūristu vēlmes, jo ceļošana kā atpūta un dzīvesveids ir tuva pašiem. Ķimales muiža nolūkota, ceļojot ar kemperi. Tā ēka, kuru pazina kā kādreizējo Ķimales skolu, nonāca tagadējo īpašnieku rokās. Grīdas klāja brūna krāsa vairākās kārtās, sienas bija zaļas – viss kā savulaik skolā krāsots. Kādu laiku pēc tās slēgšanas muižā nekas nebija darīts. Tagad padarīts daudz, bet arī darāmā vēl gana. Pagājušajā gadā tūristus varēja izmitināt 11 istabiņās.

Plānots izremontēt vēl, ierīkot papildu dušas un labierīcības. Nesezonā vairāk rīkoti pasākumi, korporatīvas ballītes, nometnes, sarīkota fotoizstāde. Inese stāsta, ka domā par pievienoto vērtību, piemēram, nelielu saunu, lai var pasildīties un laiku pavadīt atraktīvi. Viņai patiktu uzņemt kāziniekus – senatnīgajai ēkai tāda romantika piederētos. Ap muižu ir liels parks, kas arī prasa kopšanu: izcirsti, pārstādīti krūmi, veidoti apstādījumi, tīrīti dīķi, veidoti celiņi un stāvlaukums.

Gaisma un skaņa kā piedzīvojums

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2023” izvirzīta gaismas un skaņas piedzīvojumu telpa “Visumnīca”.

Stāsta šīs vietas radītājs Igors Verners: “Kuldīgā ir viesnīcas, apartamenti, ēstuves, pagājušogad pilsēta sevi pozicionēja kā ģimenei draudzīgu. Arī mēs cenšamies, lai ģimenēm ar bērniem būtu izklaide, ne tikai iespēja paēst un pārnakšņot.”

Viņš stāsta par komandu, kas te strādājusi, lai telpa taptu, un par to, ko apmeklētāji šeit atrod: “Mums ar sievu Sandru ideja radās kovida laikā – cilvēki bija satraukušies, meklēja veidu, kā atgūt mieru un līdzsvaru. Šīs telpas bija izremontētas, divus gadus stāvējušas tukšas. Mums bija milzīgs spogulis, un tas uzvedināja uz domu iekārtot telpu, izmantojot spoguļus. Mākslu apvienot ar izklaidi. Pētījām līdzīgus piedāvājumus, lai izveidotu savu koncepciju, kas nebūtu tāda pati kā citās vietās. Iesaistījām Kuldīgas gaišos prātus: multimākslinieku Uldi Kleinbergu, scenogrāfu Dāvi Līcīti un inženieri Normundu Skujānu. “Visumnīcā” ir trīs dažādas telpas, un mūziku var izvēlēties – relaksējošu vai enerģisku.

“Visumnīca” darbojas divus gadus. Tūrisma sezonā apmeklētāju ir daudz – seansam pat jāpierakstās. Ir arī pastāvīgie klienti, kuri nāk sakārtot domas, atbrīvoties no stresa. Neliela kompānija var telpas un šovu izmantot oriģinālām viesībām.” I.Verners sola: “Jaunumi būs – ekspozīciju mainīsim, būs vēl citas telpas.”

Spēj metāllūžņus pārvērst mākslā

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2023” izvirzīta metāllūžņu mākslas dizaina darbnīca “Andžēnu stacija” Skrundā. Aldis Andže savas ģimenes mājā izveidojis ne tikai metāllūžņu mākslas dizaina darbnīcu, bet arī muzeju.

Galdniecība, krogs, šūšanas darbnīca, dzirnavas, estrāde un vilciena stacija, daudz ziedu un dzīvnieku – apmeklētājiem ir iespēja aplūkot simtiem dažādu senu priekšmetu, neparastus dizaina un interjera priekšmetus, kas paša rokām darināti no metāla.

Šis tūrisma objekts ir iecienīta Skrundas apskates vieta. Tās centrālais objekts – vagons – ir ne tikai vieta skaistu bilžu uzņemšanai, bet arī iespēja palutināt garšas kārpiņas. Laicīgi piesakot vizīti, apmeklētāji var nobaudīt tēju, kafiju, tikko ceptas bada pankūkas un pat saimnieka paša gatavotu kreptīgu soļanku. Tāpat saimnieks labprāt organizē ekskursijas, izrādot visas “Andžēnu stacijas” priekšrocības un lepojoties ar to, ka šeit viss ir uztaisīts paša rokām par saviem līdzekļiem.

Piena muižā – piena SPA

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2023” konkursam izvirzīta Sieksātes muiža, Piena muiža un muzejs.

2004. gadā Sesku ģimene nodibināja SIA “Kaln­muižas viesnīca”. 2012. gadā tā ieguva nosaukumu “Piena muiža”, jo Kalnmuižas vārds ir daudzām ēkām, bet šī muiža ir īpaša, ar piena vēsturi sais­tīta. Pamazām vieta attīstīta, iekārtots kempinga laukums, divi tenisa korti. 2014. gadā, paplašinot barona staļļus, uzcelta lielā svinību māja. Piedāvā­jumi te ir dažādi. Tagad “Piena muiža” var uzņemt 100 viesu, var nakšņot kungu mājā, piena mājā un brīvdienu mājā ar pirti. Uzņēmums piedāvā arī SPA, turklāt īpašu – piena SPA. Darbojas krodziņš.

Muižas gide Nadežda Andersone, konkursa da­lībnieku vērtētājiem izrādot ēku kompleksu, sāka ar iespēju noklausīties govs stāstu, kā rodas piens. Tas esot interesanti bērniem. Piena muzejā, kas atrodas divās ēkās, mazie paši var izmēģināt slaukt govi, var mēģināt sakult sviestu utt. Te tiek uzņemti ekskursanti, notiek semināri un citi pasākumi. Muižas galvenajā ēkā ir vairākas zāles, kur var rīkot kāzas un citas svinības.

Jautāts par klientiem, piensaimnieka Mārtiņa Seska mazdēls Mārtiņš Sesks saka: “Tā kā iestrādes ir jau kopš 2006. gada, daudzi atgriežas, un klusais telefons darbojoties labi. Pēdējā laikā labi strādā sociālie mediji. Informācija izplatās ātri.”

“Bet novada cilvēku ir ļoti maz,” saka Inta Seska, pārsvarā ierodas tad, ja uzdāvināta dāvanu karte. Vairāk nekā puse ir rīdzinieki, un, protams, te brauc ārzemnieki.

Ja nesēž, rokas klēpī salicis, tad visu var izdarīt

Nominācijā “Tūrisma uzņēmums 2023” izvirzīts retro velo muzejs “Ciskdrill”. Kuldīgas velo entuziastu kopienas pārstāvis Klāvs Šlakorcins stāsta, ka sākumā bijusi doma par nelielu retro velosipēdu īres pun­ktu, bet beigās ideja pārtapusi muzejā.

Viss aizsācies ar riteni, kuru viņš ieguvis īpašumā – tas bijis pirmskara velosipēds “Ēren­preiss”. Sācis to restaurēt un radusies interese par pirmskara vēsturi un ražošanu, tā saglabājot arī daļu no Latvijas un Kuldīgas vēstures. Riteņi lielākoties pie Klāva nonāk nolietoti. Lai tos atjaunotu saskaņā ar vēsturiskajām vadlīnijām, nākas pētīt tā laika būvniecības principus. Katrs velosipēds tiek atjaunots ar lielu rūpību un pietāti.

Uz jautājumu, kā velosipēdu atjaunošanu un muzeja vadīšanu iespējams apvienot ar ģimeni, uzņēmumu un pārējiem pienākumiem, Klāvs atzīst: “Ja nesēž, rokas klēpī salicis, tad visu var paspēt. Man tas patīk, un ja patīk, tad var izdarīt. Ir jau reizes, kad sieva saka – esmu pārāk aizrāvies. Tāpat bērni prasa uzmanību un arī uzņēmums. Mazāk sanāk gulēt, vairāk strādāt.”

Interesanti, ka muzejā “Ciskdrill” atrodas arī Ēvalda Valtera ritenis, kuru pats aktieris iegādā­jās no jūrniekiem 1930. gadu sākumā. Domājot par nākotnes plāniem, uzņēmējs atklāj, ka sapņo pats par savu riteņu darbnīca.

3. februārī svinīgā pasākumā Kuldīgas kultūras centrā godināti labākie aizvadītā gada uzņēmēji un amatnieki Kuldīgas novadā.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska pasākumā sacīja: “Ik dienu mēs saskaramies ar neskaitāmām izvēlēm. Katra paša ziņā ir lemt, ar cik pozitīvām un atvērtām domām doties ikdienas gaitās. Tieši tikpat dažādi kā mūsu izvēles, esam mēs paši. Jūs nebaidāties spert drosmīgus soļus un svinēt lielas uzvaras. Pašvaldības darbs nav iedomājam bez jums – uzņēmējiem un amatniekiem. Paldies par jūsu atvērtību, darbu, pozitīvo attieksmi un spēku.”

Kuldīgas novada pašvaldības rīkotā konkursa “Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balva 2022” noslēguma pasākumā balvas pasniegtas deviņās nominācijās. Papildus tika apkopota informācija par lielākajiem nodokļu maksātājiem un ieguldītajām investīcijām novada teritorijā.

Nominācijā “Lauksaimnieks 2022” balvu saņēma SIA “BiAGRO Latvija”, z/s “Jaunkapteiņi”, SIA “Šefleru ģimenes dārzniecība”, Kaspars Upenieks un Atis Jankovskis.

Nominācijā “Ražotājs 2022” apbalvojumu saņēma SIA “DUNA Brewery”, SIA “Kurland composite”, SIA “Rudys Brewing Co”, SIA “Klavins Piano”.

Nominācijā “Pakalpojums 2022” apbalvojumu saņēma ēdināšanas uzņēmums SIA “Cepliņi”, piepūšamo atrakciju iznomātājs IK Elviss Cīrulis, dekorēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA “Mazliet romantikas” un konditoreja “Pī Cafe”(SIA “LAK MVM”).

Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” balvu saņēma skaistumkopšanas speciāliste Ieva Elstiņa (SIA “SOUL”), psihoterapijas speciāliste Inese Upe, skaistumkopšanas speciāliste Elīna Gaile (skaistuma studija “Viktorija”), skaistumkopšanas salons “Aura”, skaistumkopšanas speciāliste Kristīne Bukne-Sala (“KRISTINE beauty studio”).

Nominācijā “Amatnieks 2022” apbalvojumu saņēma amatniecības telpa “Rija”, rokdarbniece  Anete Tuleiko, porcelāna māksliniece Sanita Ābelīte, māksliniece Marta Safonova.

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2022” apbalvojumu saņēma gide Inga Trumsiņa (IK “Gids Kuldiga”), a/s “Skrundas muiža”, “Mežvidu labirints”, viesu nams “Kamenes” un SIA “Taku meistars”, Silvijas Teteres murkšķu audzētava “Jaunstuči”.

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022” balvu saņēma tējnīcas “Sapņotava” saimnieki Veisu ģimene, “Rietumu nafta”, Kaļķu ielas kvartāla, alus darītavas “DUNA” īpašnieki Egļu ģimene, uzņēmēju Rozīšu ģimene, kafejnīcas “Staburadze” saimnieki Zabarinu ģimene, SIA “Mežinieks RS” īpašnieki Vaivadu ģimene.

Nominācijā “Debija 2022” balvu saņēma kafejnīca “Cafe Riverside” (SIA “Riverside Kuldīga”), SIA “Diezgan svaigi”, “Kviešu Schnaps” (SIA “DKB Risinājumi”), SIA “Mīci” un konceptkafejnīca “SAVS” (SIA “Sorrel”.).

Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” balvu saņēma SIA “Ezermaļi”, a/s “Kurzemes Radio”, SIA “Skrunda VET”, SIA “Kuldīgas Rumba”, SIA “Obodņikova veterinārais serviss”.

Nominācijā “Investīcija 2022” tika sumināti trīs pretendenti – SIA “Linas Agro” graudu centrs, SIA “Nornieki”, SIA “AMIC Latvia”.

Pasākumā godināja arī uzņēmumus, kuri valsts un novada budžetā iemaksājuši visvairāk nodokļu 2021. gadā. Pēc lielākās nodokļu summas valsts budžetā godināti SIA “Amazone”, SIA “Stiga RM” un SIA “Vizuālā diagnostika”.

Speciālbalvas pasniedza laikraksts “Kurzemnieks”, LIAA Kuldīgas biznesa inkubators, Latvijas Lauku konsultāciju centra Kuldīgas birojs, attīstības finanšu institūcija “Altum”, biedrība “Darīsim paši!” un Skrundas TV.

Nominācija – Lauksaimnieks 2020

ZS “Druvaskalni”, Aigars Druvaskalns. Vēlas paplašināt darbību, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu

Zemnieku saimniecībā “Druvaskalni” audzē trušus. Saimnieks Aigars Druvaskalns saka: “Jūtos pārsteigts par šo nomināciju, jo vēl līdz tādam oficiālam lauksaimnieka statusam ir patālu, bet esam ceļā, lai par tādiem kļūtu”. Ar trušu audzēšanu viņš nodarbojas nepilnus četrus gadus, bet jaunajās telpās, kuras tapušas, piesaistot Eiropas finansējumu, ievākušies un darbojas no 2020. gada oktobra. Te audzē pārsvarā trīs tīršķirņu trušus, šīs šķirnes ir labākās trušu gaļas audzēšanai. Pašlaik saimniecībā ir ap 60 trušu, bet nākotnes plānos ir trušu skaitu palielināt līdz 300, kas nodrošinātu regulārāku gaļas nodrošināšanu klientiem. Truši tiek bioloģiski audzēti 6–7 mēnešus, sasniedzot 1,7–2 kg svaru. Dzīvnieki tiek baroti ar bioloģisko pārtiku, sienu un pašu veidotām granulām.

Saimnieks stāsta, ka nonācis līdz idejai audzēt trušus pavisam nejauši. 2009. gadā saņēmis mantojumā zemi un sācis domāt, ko ar to darīt. Sākotnējā ideja bijusi audzēt aitas, tad sācis interesēties par slieku audzēšanu. Bet nejauši uzgājis rakstu par trušu audzēšanu, pie tā arī palicis un nu darbojas, lai augtu un attīstītos. A. Druvaskalns piesaistījis Eiropas Savienības atbalstu granulu līnijas, kā arī savas kautuves izveidei. Nākotnes plānos ir izveidot vēl arī konservu ražošanas līniju. Pašlaik saimniecībā darbojas tikai pašu ģimene, saimnieks ar sievu, bet, palielinoties dzīvnieku skaitam un kapacitātei, gribētu pieņemt arī kādus darbiniekus, kas atvieglotu ikdienas darbu.

ZS “Mežmalieši”, Aivis Ozols. Attīstība prasa paplašināties.

“Ja gribi izdzīvot un attīstīties, nemitīgi jāpaplašinās,” uzskata Turlavas z/s “Mežmalieši” īpašnieks Aivis Ozols, kurš darbību lauksaimniecībā aptuveni pirms 15 gadiem sācis 15 hektāros zemes un nu apstrādā ap 600 hektāriem.

Aivis zemi saņēmis dāvinājumā no krustmātes jeb omas māsas un lauksaimnieka prasmes sācis apgūt darbā. Kopā ar sievu Renāti audzējuši kartupeļus un zemenes, ko pārdevuši tirgū Ventspilī. Ik gadu zeme pirkta klāt, kartupeļu audzēšana pakāpeniski nomainīta pret graudkopību. Apjoms ik gadu tiek palielināts. Šogad no Laidu, Turlavas un Gudenieku pagastā apstrādātajiem 600 ha kādi 150 tiek nomāti, bet pārējie ir pašu. Tajos viņi audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas un otro gadu arī lupīnas.

Pirms astoņiem gadiem Laidu pagasta Vangā iegādāts vecs šķūnis. Tas atjaunots un kļuvis par mājvietu ar šķeldu kurināmai kaltei, kuras jauda ir līdz 100 tonnām diennaktī. Kaltes vajadzībām iegādāts Somijā ražots katls, ko darbina un pārrauga datorizēti. Ir savs kombains, bet, tā kā darba apjoms nemitīgi palielinās, esot jādomā par vēl vienu. Iepretim ir sākts celt vēl vienu ēku, kurā novietot tehniku un minerālmēslus, mazliet tālāk tiek atjaunots vecs šķūnis – tajā plānots uzglabāt sēklu.

Aptuveni 100 ha iegādātā meža esot kā ģimenes pensijas fonds. Bet ap 20 ha Ozolu zemes ir zem ūdens – ierīkoti dīķi, kuros dzīvo karpas. Aivis saka, ka zivju audzēšana neesot bizness: “Tas ir diezgan dārgs hobijs. Barojam, audzējam un priecājamies. Kādu gadu nopelnām, kādu ne. Zivju dīķu nolaišana rudenī ir kā trīs dienu šovs pēc sezonas darbiem – uz to sabrauc darbinieki, draugi, radi un kaimiņi.”

Nominācija – Ražotājs 2020

SIA “IMK”, Madars Viļums. Sadarbojas ar skandināviem.

“Iestrādājos Skandināvijā, aprunājos, ieguvu zināšanas, sadarbības partnerus un sāku visu būvēt Latvijā pamazām,” stāsta uzņēmuma SIA “IMK” īpašnieks Madars Viļums, kas nodarbojas ar skandināvu tipa koka karkasu māju būvniecību.

Uzņēmums darbojas gan Zviedrijā, gan Latvijā. Veiksmīgi darbojoties Zviedrijā, nolemts, ka varētu to attīstīt arī Latvijā, kur nu esošās telpas jau sāk palikt par šauru un jāsāk domāt par tālāko attīstību. “Mums tagad nāk aizvien vairāk un apjomīgāki pasūtījumi gan no Skandināvijas, gan  Latvijas, un esošajās ēkās vairs nespējam to uzražot, nav tā telpa tik liela, lai apgrozītos,” stāsta M. Viļums. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas ar vairākām zviedru rūpnīcām, kas ražo paneļus jeb materiālus, kas vajadzīgi galaproduktam – koka karkasa mājai, ko tālāk sastata un uzstāda.

Uzņēmums piedāvā gan dzīvojamās, gan kempinga tipa mājas – tās iespējams uzcelt dažu mēnešu laikā. Arī ziemas laikā ēkas ir siltas, jo tiek celtas kā standarta mājas. Mājās tiek izveidota sistēma, kas ziemā silda, bet vasarā kā kondicionieris māju atdzesē. Savukārt pandēmijas laiks uzņēmumu būtiski nav ietekmējis – tas spēja turpināt darbu arī strikto ierobežojumu laikā, bet šogad lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem ir manāmi ietekmējis visus uzņēmumus, sadārdzinot kopējās izmaksas.

SIA “M.M.M. tehnika”, Marita Stanga. Sadarbojas ar zobārstiem.

SIA “M.M.M. tehnika” ir zobu tehniskā laboratorija. Uzņēmumā darbojas Marita Stanga, kas ir zobu tehniķe ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi. Uzņēmums nodarbojas ar dažāda veida izņemamu un neizņemamu zobu protēžu, ortodontisko aparatūru un dažāda veida zobu kapju izgatavošanu.

Uzņēmums uzsācis savas gaitas Kuldīgā sadarbībā ar LIAA Kuldīgas biznesa inkubatoru, kas uzņēmumam palīdzējis atsperties un augt, iegādājoties nepieciešamās aparatūras tehniskajai laboratorijai. Uzņēmums sadarbojas gan ar vairākām zobārstniecībām, gan ārstiem, kuri piedāvā protežēšanas iespējas. Zobārsts sadarbojas ar zobu tehniķi, noskaidro visu, kas būtu vajadzīgs klientam, un pēc ārsta nosūtījuma tiek pagatavots viss nepieciešamais atbilstoši klienta vēlmēm.

Sākumā Marita startēja ar vienkāršiem variantiem zobu protēžu līnijā, bet ar laiku piedāvājuma klāsts ir krietni paplašinājies, gatavojot kroņus gan no porcelāna, gan metāla keramikas, gan bez metāla keramikas. Pašas spēkiem visu iegādāties nebūtu pa spēkam, bet tagad divu gadu garumā uzņēmums ir ieguvis visu to, kas bija nepieciešams jau no paša sākuma, atzīst M. Stanga.

M. Stanga ir talsiniece, bet uz Kuldīgu atvedusi mīlestība. Viss esot sakritis kā pa plauktiņiem, un šeit ir pavērusies jauna iespēja darboties šajā nozarē. Maritu šis darbs ļoti aizrauj, tāpēc ar lielu entuziasmu tiek nemitīgi apgūtas jaunas iemaņas, braucot uz dažāda veida apmācībām un kursiem. “Šajā jomā ir nemitīgi jāaug un jāattīstās, jo materiāli paliek labāki, ērtāki, izgatavošana notiek ātrāk un materiāli, ar ko strādāt, kļūst arvien kvalitatīvāki,” piebilst M. Stanga.

Eze kids, “Ezestudio” IK, Elena Žerebcova. Moderns apģērbs pašiem mazākajiem.

Kuldīgas apģērbu dizainere Elena Žerebcova izveidojusi zīmolu “Ezekids” – mazuļu tērpus un aksesuārus, kam raksturīga mākslinieciska pieeja un dzīvespriecīgas krāsas.

Izveidota vietne www.ezekids.com, un piedāvājums ir plašs: bodiji, kleitas, bikses, galvas rotas, knupīšu turētāji, graužamriņķi u.c. Uzņēmējdarbība sākta pirms desmit gadiem, kad Elena pārcēlusies uz dzīvi Kuldīgā. “Studiju laikā dizainēju apģērbus pieaugušajiem un pat nedomāju, ka kādreiz veidošu apģērbus bērniem. Par pirmajiem saņēmu labas atsauksmes un sapratu, ka jāturpina. Bērnu kopšanas atvaļinājumā darināju tērpus, eksperimentēju, turpināju meklēt un iepazīt savus klientus.” Sākumā šūts meitenēm, tagad arī puišiem ir, ko izvēlēties. Pircēji pārsvarā esot no Latvijas. E. Žerebcova: “Daļu darinu pati, bet sadarbojos arī ar šuvējām, kuru darbs atbilst maniem kvalitātes kritērijiem. Šujam no laba auduma, lai apģērbs kalpotu ilgi un to varētu mantot arī jaunākais brālis vai māsa.”

Nominācija – Pakalpojums 2020

Rotaļu istaba “Limonāde”, Lelde un Dāvids Grāveri. Rotaļu istabas izveidei iedvesmo pašas bērni.

Rotaļu istaba “Limonāde” ir vieta, kur radīt svētkus mūsu pašiem mīļākajiem un mazākajiem ģimenes locekļiem – bērniem. Rotaļu istaba izveidota 2019. gadā. Kā saka uzņēmuma īpašniece Lelde Grāvere: “Istaba izveidota, skatoties ar mammas acīm, ņemot vērā to, kas bērniem patīk, kā arī no aizgūtām idejām no citām rotaļu istabām”.

Rotaļu istaba un svētku svinēšanas vieta bērniem ir ar bumbiņu baseinu ar kāpelējamo atrakciju un slidkalniņu. Padomāts arī par mazākiem bērniņiem, izveidojot zīdaiņu bumbu baseinu. Rotaļāšanās zonā izvietotas tematiskās mājiņas, kurās bērniem spēlēties, piemēram, veikalos, kafejnīcās. Telpas vienā stūrī izvietots fotostūrītis, ko iespējams noformēt pēc apmeklētāju vēlmēm. Pieejami galdiņi ēdamzonai, kur novietot, piemēram, svētku kūku. Rotaļu istabai visas mantiņas un aksesuāri iegādāti no dabīgiem materiāliem, speciāli izvairoties no plastmasas mantām, kas ātri nolietojas un plīst.

Runājot par to, kā uzņēmuma darbību ietekmējis Covid-19, īpašniece saka: “Pandēmija uznāca tieši tad, kad uzņēmums bija labi iekustējies un sācis savu darbību, bet nācies savu darbību ierobežot, kā arī atlikt plānus par paplašināšanos. Beidzot pēc lielajiem ierobežojumiem ir atsākusies cilvēku kustība. Tā kā telpas platība ir neliela, apmeklētāju skaits nevar būt liels – vienas vai divu mājsaimniecību ietvarā. Ceru, ka drīz varēsim biežāk un plašākā mērā sākt strādāt.” Nākotnes plānos ir attīstīties un paplašināt telpas, izbūvējot blakus telpu. Tā būšot ne tikai kā spēļu telpa, bet arī kā plašāka vieta, kur vecāki var mierīgāk pasēdēt, vai arī, kur rīkot kādus seminārus, lekcijas, kamēr blakus telpā spēlējas bērni. Iespējams, varētu attīstīt ideju par “Bēbīšu skolu”.

Parrilla Venta, Normunds Beika, SIA “Alpha Construction”.  Gatavošanas prasmes izkopj Latīņamerikā.

Grila kafejnīca “Parrilla Venta” konkursam pieteikta nominācijā “Pakalpojums 2020”. Kafejnīcas īpašnieks Normunds Beika ar ēdiena gatavošanu nodarbojas jau gadiem ilgi un savas ēdienu gatavošanas prasmes izkopis tālajā Latīņamerikā, kur nodzīvojis vairāk nekā 10 gadu. Ēst gatavošana Normundam ir hobijs, tāpēc viņš vienmēr ir interesējies un mācījies no citām personībām un tautām. Visvairāk iemācījies  Urugvajā un Argentīnā, kur nācies gatavot daudzus un dažādus tradicionālos gaļas ēdienus, kas pārsvarā tiek cepti uz grila vai atvērtā veidā uz uguns.

Pēc prasmju iegūšanas Normunds sācis strādāt grupas “Prāta vētra” bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīcā “Engure cafe”. Pēc dažām tur nostrādātām sezonām N. Beika  nolēmis izmēģināt savu veiksmi dzimtajā Kuldīgā, strādājot kopā ar “Rezidence Kafe Venta”.

Pēc veiksmīga sākuma darbības joma tikusi palielināta, iepērkot dažāda veida aprīkojumu un palielinot arī darbaspēku. Nu jau uzņēmums piedāvā ēdināšanu arī izbraukumā un pasākumos, kā arī Pilsētas laukumā no “street food” vagoniņa, kas arī radies, ietekmējoties no Latīņamerikas, kur tradicionālos ēdienus mēdz pasniegt no šāda tipa vagoniņiem.

SIA “Biroja Tehnikas eksperts”, Jānis Šmits. Uzņēmums ar pieredzi.

SIA “Biroja tehnikas eksperts” Rīgā dibināta 2009. gadā, bet filiāle Kuldīgā ir kopš 2012. gada, un šodien darbs te ir desmit kuldīdzniekiem.

“Esam Kurzemes centrā, varam aptvert arī visas apkārtējās pilsētas – Ventspili, Liepāju, Saldu,” saka valdes priekšsēdis Jānis Šmits. Te remontē biroja tehniku un ražo, piemēram, toneru kasetes. “Lielākoties strādājam ar juridiskajām personām, un klientu ir ļoti daudz. Viens no lielākajiem ir tirdzniecības nams “Kurši”, vēl “Latvijas Mobilais telefons” un citi. Daudz ieguldām klientos un esam augoša kompānija,” turpina J. Šmits. “Desmit gados mūsu sfēra ir ļoti attīstījusies un no necaurspīdīgas jeb tumšas zonas kļuvusi gaiša – klientiem caurskatāma. Kurzemē varam saukties par Nr. 1, kas risinājumus atrod visātrāk. Neizmantojam ārpakalpojumus – visu darām paši. Daudz investējam programmās e-pakalpojumiem, internetveikalam. Kļūstam modernāki, pieejamāki, bagātāki ar plašāku sortimentu. Esam sākuši nodarboties arī ar nomu – tehniku iznomājam.

Vairākus gadus esam pārsnieguši miljona apgrozījumu.” Ir sadarbība gan ar Kuldīgas, gan Ventspils pašvaldību: “Esmu apmierināts, ka vietējo uzņēmumu novērtē. Mazās pilsētās jūtama saliedētība.”

SIA “Parella”, Aiva Zvirbule. Kuldīgā – jau divpadsmit gadu.

Ķīmiskā tīrītava “Parella” nosvinējusi savu 20 gadu jubileju, no tiem 12 gadus tas darbojas Kuldīgā. 2006. gadā uzņēmums pieņēma lēmumu virzīties uz ekoloģisku draudzīgu tīrītavu, kas atbilst visiem noteiktajiem standartiem Eiropā, taču tas esot bijis izaicinājums tirgū, jo konkurenti, kuri neizmanto ekoloģiskās tehnoloģijas, piedāvā lētāku cenu tirgū, jo gan tehnoloģijas, gan izejmateriāli izmaksā krietni vien lētāk nekā ekoloģiskie materiāli. Lai konkurētu, uzņēmums lēmis, ka gūs mazāku peļņu, bet ar laiku cilvēki jau ir sākuši to novērtēt, ko uzņēmums spēj piedāvāt salīdzinājumā ar pārējiem, tā parādot sevi kā spēcīgu spēlētāju tirgū.

Ideja par ekoloģisku uzņēmumu tikusi iegūta pieredzes apmaiņā Amerikā, kur perhlora ķīmiskās tīrītavas tikušas slēgtas saistībā ar tā ietekmi uz cilvēka veselību, tāpēc tika meklēta alternatīva Eiropā. Tā, gūstot pieredzi no dažādām valstīm, Itālijā tika iegūtas ekoloģiski sertificētas ķīmiskās tīrīšanas iekārtas, kas ir konstruētas saskaņā ar vismodernākajām metodēm un tehnoloģijām. Viss mazgāšanas cikls tiek veikts pilnīgi slēgtā vidē, kas norit bez emisiju nonākšanas vidē. “Mans mērķis bija panākt Kurzemē, lai visi esam veseli, mums ir ekoloģiska vide un nepiesārņojam dabu,” stāsta SIA “Parella” īpašniece Aiva Zvirbule.

Pašlaik uzņēmums apkalpo gandrīz visu Kurzemi, sākot no Liepājas un Ventspils un beidzot ar Pāvilostu un Saldu. Kompānija apkalpo ļoti daudz bērnudārzu, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek izmantotas ekoloģiskas metodes, jo var rasties situācijas, ka bērnam ir alerģija pret perhloru vai citām ķīmiskajām vielām, ko izmanto citās tīrītavās. Šādi tas tiek risināts. Uzņēmums ir saņēmis vairākas pateicības par to, ka, mazgājot veļu šeit, nav radušās alerģiskas reakcijas, kā tas ir gadījies, izmantojot citu ķīmisko tīrītavu pakalpojumus. Privātpersonu pasūtījumu veido tikai aptuveni 10 līdz 15 procentus no visiem pasūtījumiem. “Mēs esam priecīgi, jo Kuldīgā ir ļoti atsaucīga vide no daudzām pusēm. Esmu ļoti apmierināta ar kolektīvu. Mēs esam šeit, centrā, un pie mums brauc [izmantot pakalpojumu] no vienas puses un no otras,” papildina A. Zvirbule.

SIA “Bukstiņi S”, Bistro “Bukstiņš”, Sandra Ķibe. Piedāvā tradicionālos latviešu ēdienus.

Uzņēmums SIA “Bukstiņi S” dibināts 2013. gadā. Viss esot iesācies un attīstījies Kuldīgas 2. vidusskolā, kur tika gūta liela pieredze un zināšanas par pareizu uzturu, strādājot skolas ēdnīcā un paralēli arī kafejnīcā. Skolā esot nostrādāts divus gadus līdz brīdim, kad uzņēmums ir vēlējies paplašināties un pieņemt jaunus dzīves izaicinājumus. 2015. gadā uzņēmums pārcēlies uz jaunām telpām pilsētas centrā, Smilšu ielā 20. Bistro “Bukstiņš” galvenokārt piedāvā tradicionālos latviešu ēdienus, tostarp arī putras, saldos ēdienus, speķa pīrādziņus, biezpiena un ābolu raušus, sklandraušus un daudz ko citu. Atbildot uz jautājumu, vai bistro izjūt arī tūrisma sezonu vasarā, bistro īpašniece Sandra Ķibe teic, ka pārsvarā tūristu pieplūdumu nejūtot, uzņēmums strādājot vairāk vietējiem, jo ēdiens esot gluži kā mājās – lēts, vienkāršs un garšīgs: “Ir dienas, kad ir vairāk svešie cilvēki, īpaši vasarā vairāk izjūtami lietuvieši, bet ikdienā pie mums pārsvarā nāk strādājošie cilvēki, kuri jau ir kļuvuši par patstāvīgajiem klientiem.”

Uzņēmums piedāvā arī dažādus ēdināšanas pakalpojumus, piemēram, ēdienu līdzņemšanu un piegādi, kā arī specializējas galda klāšanas mākslā un piedāvā izbraukuma ēdināšanu – nometnēs, jubilejās, bērēs, brīvdabas un citos dažādos pasākumos.

Kopā uzņēmumā strādā 7 darbinieki, tiek piesaistīti arī vairāki praktikanti no dažādām skolām, kas apgūst ēdināšanas nozarē nepieciešamās zināšanas. Grūtajos pandēmijas laikos uzņēmums ir cīnījies un strādājis nepārtraukti, pielāgojoties visiem likumiem un ierobežojumiem.

Nominācija – Skaistumkopšana un veselība 2020

SPA speciāliste Agnese Solomahina. Klienti pērk mieru.

SPA speciāliste Agnese Solomahina saimnieko savā salonā “Sana by Agnese”.

“Kādā brīdī nācās mainīt savu dzīvi no A līdz Z. Tas nāca negaidīti, bet īstajā laikā. Tas bija laiks, kad mēģināju sevi salikt kā puzli no jauna. Centos saprast, kas īsti man patīk, kādu vēlos redzēt savu ikdienu, jo mēs katrs darbā pavadām gandrīz lielāko dzīves daļu. Domāju, kāda būtu tā atmosfēra, kādā diendienā vēlētos strādāt. To visu saliekot kopā, nonācu pie SPA jomas un masāžām, procedūrām, skaistumkopšanas, veselības. Tā es piedzimu otrreiz,” kļūšanu par SPA speciālisti atminas A. Solomahina.

Savu darbavietu viņa sporta skolas kompleksa 2. stāvā, ir priecīga par darba apstākļiem. A. Solomahina uzsver, ka ikdienā jādarbojas ar lielu mieru un katram klientam jāsniedz unikāla pieeja: “Katru dienu, nākot uz darbu, ir interesanti. Jābūt ir ļoti mierīgai. Rokām jābūt mierīgām. Uz darbu ierodos labu laiku pirms klienta. Katram klientam ir sava īpašā pieeja, un man patīk, ka varu dot nedalītu uzmanību, uzdot cilvēkam jautājumus par veselību un uzzināt, ko klients vēlas no manis tajā dienā. Lai nebūtu konveijers, cenšos katram kvalitatīvi, lēnām un mierīgi veltīt uzmanību.”

SPA speciāliste iezīmē, ka klienti iecīnījuši nepiespiesto un mierīgo procedūru atmosfēru: “Man šķiet, ka klienti no manis pērk mieru. Masāžas Kuldīgā mums ir diezgan daudz un dažādas, bet man uzsvars ir uz SPA pieeju, uz pusmeditatīvu stāvokli, lai cilvēki spētu atjaunoties. Ir gadījies, ka daži klienti procedūru laikā aizmieg. Tas man ir kā kompliments, jo saprotu, ka uzdevums ir izpildīts.”

“Kuldīgas bārddzinis”, Sandijs Lapiņš (t. 27426368).

Komforts kungiem

Bārdu uzpucēt vai matus apgriezt? Varbūt vēlaties šautriņas pamētāt, konjaciņu vai kafiju iemalkot? Šādus jautājumus klientiem uzdod vīriešu frizētavā “Kuldīgas bārddzinis”.

Aizputes ielā tā atvērta jau pagājušogad, bet mainījušies īpašnieki, nosaukums, un kopš marta te saimnieki ir Sandijs Lapiņš un Guntis Kaģis. Ideja bijusi šo vietu izveidot kā klubiņu, kur vīrietis var ne tikai safrizēties, bet arī pavadīt laiku, paskatīties sporta spēles. Interjers atbilstošs publikai: stūrī – mopēds, pie sienas – futbolistu krekli. S. Lapiņš smej: “Kad vīrietis aiziet pie frizieres, tad var dzirdēt, kā darbinieces savā starpā parunā par vienu, otru. Vīrietis iziet ārā un domā, ko diez tagad runā par viņu. Mums šeit ir vieta, kur brīvi varam parunāt par sievietēm.”

Līdz šim jaunākajam klientam bijuši divi gadiņi, bet vecākajam – 82. Labi juties esot gan viens, gan otrs. Tas nozīmējot, ka radīt īpašu atmosfēru izdodoties uz visiem simt, un šī vieta piemērota visu paaudžu stiprā dzimuma pārstāvjiem.

S. Lapiņš pēc septiņiem gadiem galvaspilsētā un pēc Rīgas Stila un modes tehnikuma absolvēšanas atgriezies dzimtajā pilsētā. Viņa kolēģis G. Kaģis ir jūrkalnieks. Pēc izglītības – mūziķis, kuru interesējot stils un mode. Guntis stāsta: “Mans lauciņš ir bungas un skaņu režija. Kuldīgā man ļoti patīk – te ir draudzīga vide un cilvēki. Ar klientiem veidojas labas attiecības, ir savējo sajūta. Ja nepieciešams, zvana vakarā. Esam elastīgi – varam strādāt arī pēc darbalaika.”

Skaistumkopšanas meistare Evita Isajeva

Skaistums dāmām

Skaistumkopšanas meistare Evita Isajeva frizētavā “Rita” strādā divpadsmit gadus. Līdz ar modes tendencēm un klienšu vēlmēm mainoties arī viņas darbs.

Agrāk viņa piedāvājusi skropstu pieaudzēšanu un masāžu, pašlaik – vaksāciju, uzacu korekciju, profesionālo grimu un skropstu laminēšanu. Aktualitāte ir permanentais meikaps jeb kosmētiski tetovējumi uzacu, lūpu un acu rajonā. Evita uzskata, ka šajā nozarē ir svarīgi nemitīgi apgūt jaunākās procedūras, jo konkurence liela – jāspēj piedāvāt pašu labāko. Katrai jaunai speciālistei esot sarežģīti iegūt klientus, bet loks ātri vien paplašinājies. Sava nozīme bijusi tam, ka viņa strādā frizētavā, kur klienti ir katrai frizierei, un no tā radušies arī Evitai. Darbs meistarei patīkot, un viņa domā, ka to jūtot arī apmeklētājas. Nesen draudzenes atgādinājušas, ka Evita meitenēm vēl pavisam mazām jau krāsojusi lūpas.

Podoloģe Anita Meiere

Reta profesija

Podoloģe Anita Meiere stāsta, ka vēlme strādāt veselības aprūpē bijusi, kopš pabeidza vidusskolu. “Atceros, ka pēc vidusskolas braucu uz Paula Stradiņa medicīnas koledžu, gribēju mācīties par laborantu, bet pēdējā brīdī pārdomāju, sapratu, ka ir arī kaut kas interesantāks. Mana profesija ir ar savu specifiku, kuru jaunieši pēc vidusskolas izvēlas reti. Darbs ir interesants un atbildīgs. Ne brīdi nenožēloju savu izvēli, strādāju jau 11 gadus. Man ir sava privātprakse Kuldīgā un  Aizputē, strādāju arī Kuldīgas slimnīcas Rehabiliācijas nodaļā, tur pieņemu cukura diabēta pacientus, kuriem ir valsts atmaksāta vizīte pie podologa,” saka A.Meiere.

Viņa atzīst, ka  podologu Latvijā ir maz, ir brīži, kad gribētos palīdzīgas rokas. Pašlaik A. Meiere ir vienīgā podoloģe Kuldīgā. Viņa stāsta: “Mans galvenais uzdevums ir novērtēt pacienta problēmas un sākt tās risināt. Es vēlos, lai cilvēki šeit nenāktu nevis nāktu. Darba ir ļoti daudz, šogad pieraksts ir pilns. Protams, ka pandēmija ietekmējusi arī mani, šis laiks bijis izaicinājumu pilns, mums viesiem kopīgiem spēkiem jātiek galā.”

Nominācija – amatnieks 2020

Zemkes juvelieru darbnīca, Andris Zemke.

Nepazaudēt tēva iemācītās juveliera prasmes

“Tēvs bija juvelieris. Es kopš mazām dienām arī sāku ar to nodarboties. Man bija pieci gadi, ka izgatavoju pirmās krelles. Šobrīd tas ir tikai mans hobijs, kam reizi nedēļā ceturtdienās veltu laiku. Arī nākotnē juvelierizstrādājumu izgatavošana paliks mans hobijs, bet pazaudēt to nevēlētos. Jau priekš tā, ka strādāju tikai reizi nedēļā, darba man ir ļoti daudz,” stāsta Andris Zemke. Viņš strādā tēva atstātajā nelielajā darbnīcā.

“Pats gan izgatavoju, gan remontēju dažādus juvelierizstrādājumus. Savulaik Jūrmalā salonos divus gadus pārdevu sevis izgatavoto, bet, tā kā salons uzlika ļoti lielu uzcenojumu, tad nopelnīt ar to nevarēja. Diemžēl klienti arvien retāk kaut ko pasūta izgatavošanai. Cilvēki vairāk vēlas saremontēt jau nopirktās lietas. Retos gadījumos kāds pasūta izgatavot laulību gredzenus. Arī krustiņus un medaljonus praktiski neviens pasūta. Vislabāk man patīk strādāt ar sudrabu, jo tas ir siltāks un patīkamāks,” iezīmē meistars. Juvelieris uzsver, ka šajā arodā nepieciešama ne tikai liela neatlaidība, bet arī akurātums un pacietība.

Sklandraušu meistare Gunta Veinberga.

Apaļie un gardie sklandrauši

Kāda ģimene, dodoties atpakaļ uz Ameriku, sacījusi, ka visspilgtāk atmiņā paliks veikalā “Kuldīgas labumi” pirktie sklandrauši. “Tā ir vislielākā atzinība, kādu var saņemt,” saka Kuldīgas meistare Gunta Veinberga.

“Arī pandēmijas laikā strādāju. Nav ko sūkstīties – jāpriecājas par to, kas ir,” sagaidot žūriju, saka Gunta. Viņa ir viena no lielākajām cepējām kooperatīvā “Kuldīgas labumi”, un rauši braucot uz visām pusēm – Liepāju, Ventspili, arī galvaspilsētu. G. Veinberga tiek dēvēta par vienu no inovatīvākajiem kooperatīva biedriem, jo rausi iemācījusies sasaldēt, un darbiniecēm veikalā atliek vien to krāsniņā izcept. “Amatniekam ir svarīgi, ka nav jādomā, kur braukt, kā tirgoties. Kooperatīvā man nav nekādu kreņķu,” turpina cepēja. “Bet bija laiki, kad visu nakti cepām un rīta agrumā braucām tirgoties. Esmu līdzbraucējiem pat sacījusi, lai parausta aiz matiem – ka neaizmiegu. Šodien mājās raušus izcepu vien radiem un draugiem. Pārējo sagatavojam un sasaldējam, tad sapakojam un vedam uz veikalu. Nedēļā top 200–250 raušu. Darbos liels palīgs ir dzīvesbiedrs Egils, ar kuru kopā esam jau 46 gadus.”

Sklandraušus G. Veinberga cep jau sen, un prasmes ierādījusi omīte. “Savukārt tēvs mācīja, ka bez pamatdarba jāprot arī kas cits, lai grūtākās dienās nepaliktu bez ienākumiem. Paldies vecākiem, kuri iemācīja strādāt, būt atbildīgai. Arī savus bērnus audzināju stingri. Tagad skatos – vecāki bērniem tik dod un dod, bet atdeves nekādas,” spriež G. Veinberga.

Vēl meistare atminas laikus, kad dzīvojusi Pāvilostā, kur vīramāte bērnudārzā bijusi šefpavāre. “Jūrmalas zemē labi auga burkāni, un reiz mums atveda veselu kaudzi. Ko ar tiem darīt? Nospriedu: jācep sklandrauši. Vēlāk, kad pārcēlos uz Aizputi, cepu arī kafejnīcā. Bija laiki, kad algu nevarēja izmaksāt un vadītāja deva mums zaļo gaismu – trīs meitenes cepām raušus, lai nopelnītu iztikai.”

“ZONDA DIZAINS jewelry”, Baiba Ivanovska.

Pārāk skaists, lai aizmirstu

Kulīdzniece Baiba Ivanovska dažādas rotas darina kopš 2007. gada. Sākumā tikai bižutēriju, kas tagad tiek tirgota internetā un 12 veikalos Latvijā, bet pirms pieciem gadiem ar zīmolu “Abiete”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē priede, sāka taisīt sudraba gredzenus un auskarus ar dzintaru. To viņa dara tāpēc, lai mainītu priekšstatu par dzintaru kā tikai iepriekšējām paaudzēm piemērotu rotaslietu.

“Redzēju dažādus dzintara izstrādājumus: brošas, krelles. Sapratu, ka man tās nepatīk. Bet pats dzintars iepatikās. Tas ir viens no tiem akmeņiem, kas ir silts visu laiku,” stāsta Baiba. “Pētīju, kas no dzintara ir piedāvājumā. Bija izbrīns, ka Latvijā neviens meistars negatavo jaunas rotas tādā formā, kādā to tagad daru es. Arī pasaulē ne. Sapratu, ka dzintars ir aizmirsts un mūsu paaudze nevarēs tādas rotas atstāt nākamajai paaudzei. Savā ziņā tas ir arī mazliet izzūdošs, jo tik daudz vairs nav pieejams. Tādēļ radās nodoms radīt modernas dzintara rotas.

Sāku Rīgā mācīties meistarklasē pie juvelieres. Sadraudzējos, izstāstīju savu vīziju. Viņa mani atbalstīja un piedāvāja strādāt savā darbnīcā. Es tur apstrādāju akmeņus, bet viņa man pēc manām skicēm taisa sudraba ietvarus. Darbnīcā piecas stundas esmu noslīpējusies putekļaina. Spectērpā – jāvelk cepure un maska. Tad izeju ārā un jūtos, kā bijusi SPA. Tajā brīdī, kad apstrādā akmeni, nevar domāt ne par ko citu. Jā, tas ir netīrs darbs, nav sievišķīgs, bet tas ir tāds radīšanas process, kurā iznāk kaut kas ļoti skaists un sievišķīgs. Interesantākais ir tas, ka nevar zināt, kāds būs rezultāts.”

Pagaidām Baiba darinājusi ap 60 rotām. Tās tiek piedāvātas no Ukrainas sūtītās koka kastītēs, kurās samtu no Anglijas Baiba iepilda pati. Plānots izveidot darbnīcu Kuldīgā. Profesionāla tehnika jau esot iegādāta.

SIA “Dabas sajūta”, Ilze Svilpe.

Iepazīt augus un gūt enerģiju

“Kuldīgas pilsdzirnavu” apartamentos Ilze Svilpe aicina uz “Dabas sajūtu” – vietu, kur izzināt savu un Latvijas augu spēku mijiedarbībā. “Kaut kas mums te ir starp debesīm un zemi,” izrādot ēku, teic I. Svilpe. Viņai ideja par uzņēmumu radusies, mācoties pirts skolā. “Pirtī ir īpaša aura ar stihijām – augiem, uguni un ūdeni. No dažādām enerģijām vajadzēja atbrīvot sevi un arī šo telpu. Vienu rītu pamodos un sapratu, ka jātaisa kvēpinājumi. Tie ir līdzīgi vīrakam ar spēcīgu smaržu,” saka I. Svilpe. Viņa darina arī mizu vīkšķus un hidrolātus jeb augu ziedūdeņus no Latvijas augiem. “Tie ir 100% dabīgi, bez konservantiem un citām pievienotām vielām. Tos var smaržot un smidzināt arī mazi bērni, taču tie ir arī ļoti spēcīgi dabīgi instrumenti,” skaidro Ilze.

“Ejot pļavā, izvēlos tos augus, kas ar mani runā. Mācos, kā katrs uz cilvēku iedarbojas emocionāli. Piemēram, neredzot uzrakstu, cilvēks izvelk pudelīti ar plūškoku, un tas nozīmē, ka viņam vajag mieru. Ozols – spēka simbols – savelk atpakaļ spēku, kas izkaisīts pa malu malām. Pelašķis ir labs kovida laikā. Vai esat redzējuši pelašķi, kas būtu nokāris galvu?  Nekad – tas spēj to noturēt. Šis augs arī cilvēku notur vertikāli.”

“Sniedzītes kūkas”, Sniedze Zaļkalne.

Laimīgi klienti atsver negulētās naktis

Sniedze Zaļkalne cep izsmalcinātas kūkas. “Sniedzītes kūkas” ir S. Zaļkalnes vaļasprieks un sirdsdarbs, ar ko viņa nodarbojas jau kopš 2017. gada. Pirmsākumi meklējami sadarbībā ar kafejnīcu “Pīlādzītis”, kur tika pārdoti dažādi konditorijas izstrādājumi. Šādi tika sasniegta liela vietējo interese par Sniedzes gardumiem, un ar laiku paplašināts gan piedāvājuma klāsts, gan ražošanas apjoms. Pašlaik meistare piedāvā dažādus konditorejas izstrādājumus, individuāli pielāgotas un tematiskas tortes ar šokolādes zīmējumiem, kāzu tortes, kā arī citus gardumus dažādām gaumēm.

“Pret sevi esmu ļoti stingra, ja kaut kas nepatīk, tad varu arī pie kūkas strādāt pat trīs līdz četras stundas,” stāsta Sniedze. Redzot klientus laimīgus un iegūstot labu atgriezenisko saiti no klientiem, tas atsver visas negulētās naktis un motivē darboties vēl labāk. Konstanti tiek paplašināts arī savs redzesloks, piedaloties dažādos kursos, tiešsaistes semināros un meistarklasēs. Arī pati amatniece veido savas meistarklases, sadarbojoties ar Kuldīgas Aktīvās atpūtas centru, kas notiek arī attālinātā režīmā, kur katra mājsaimniece var darboties savā virtuvē ar saviem virtuves piederumiem, kas palielina meistarklases mācīšanās efektivitāti.

Lai radītu šādus darbiņus, ir jābūt stiprai radošajai un mākslinieciskajai pusei. Sniedze ar māksliniecisko ir saskārusies jau iepriekš, pabeidzot kursus floristikā un nodarbojoties ar kāzu un svinību dekorēšanu, kas ir kalpojis par pamatu konditorejas mākslas darbiem, kas tiek radīti šodien.

Pašlaik saimniece darbojas mājas virtuvē, bet nākotnē ir plāni procesu pārvirzīt uz atsevišķu telpu. Paralēli Sniedze strādā SIA “Kuldīgas siltumtīkli” par grāmatveža palīgu, kur jau nostrādāts 25 gadus.

Nominācija – tūrisma uzņēmējs 2020

Stādaudzētava “Ziedoņi”, Dagnija Voika

Smaržīgi krāšņos ziedus grib lūkot daudzi

Peoniju cienītāji visā Latvijā zina, ka vasarā jādodas uz stādaudzētavu “Ziedoņiem” Pelču pagastā. Tur saimniece Dagnija Voika izveidojusi plašu dārzu, kurā var priecāties aptuveni par 200 šķirnēm.

D. Voika stāsta, ka dārzs tapis 16 gados. Tukšā pļavā pamazām veidota kolekcija. Tagad šķirņu skaits pietuvojies diviem simtiem. Ziedēšanas laiks ir divi mēneši, tad šeit var redzēt peoniju burvību. Esot pat tādi cilvēki, kuri dārzu apmeklē vairākas reizes sezonā, jo visas nezied vienlaikus – ir agrās un vēlās šķirnes. D. Voika: “Sākumā darīju pašas priekam. Doma rīkot Peoniju dārza svētkus radās pēc tam, kad 2013. gadā šeit paviesojās “Puķu draugu saiets” – dienas laikā ieradās pusotrs tūkstotis. Nākamajā gadā atvērām dārzu apskatei, jo kolekcija katru gadu tika paplašināta un cilvēkiem bija interese.”

Dārzniece nodarbojas arī ar selekciju: “Jebkura selekcionāra sapnis ir izveidot savu unikālo ziedu. Ceļš no sēkliņas līdz ziedam ir garš – rezultātu var redzēt tikai pēc pieciem septiņiem gadiem.” Darba pietiek no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet saimniece atzīst: “Liels gandarījums ir redzēt, ka ar savu aizraušanos varu radīt cilvēkiem prieku.”

Kursas zeme, SIA “Pipari un sāls”, Ingmārs Lādens

Svarīgi, lai ēdiens garšīgs

SIA “Pipari un sāls” saimnieko kafejnīcā “Kursas zeme” rātslaukumā. Kafejnīca ir Ingmāra un Dzintras Lādenu lolojums, tā durvis vēra 2019. gada janvārī. Vasarā te nodarbina 18 cilvēkus, ziemā – astoņus. Saimnieki atzīst, ka vasara bijusi ļoti veiksmīga, un kafejnīcu iecienījuši daudzi tūristi.

“Strādājam un cīnāmies. Sākotnēji, bija paredzēts darboties kā kafijas grauzdētavai un nelielai kafejnīcai, bet beigās sapratām, ka tas galīgi nestrādā, un tas pašlaik izveidojies par lielāku pasākumu. Tas vairāk ir manas sievas un darbinieku nopelns. Tā ir viņu lielā uzņēmība. Mana sieva Dzintra ir galvenā, kas visu šo ir attīstījusi un noturējusi,” dzīvesbiedri uzslavē I. Lādens. Problēmas sagādājot lielā darbinieku mainība.

“Klientiem ir svarīgi ne tikai ēdienu vizuāli ieraudzīt, bet arī paēst, jo mūsu porcijas ir pietiekami lielas.” Dz. Lādena piemetina: “Man ir svarīgi, lai ēdiens ir garšīgs un porcijā nebūtu mazs, smalks pikucītis. Lai, atnākot ģimenei ar bērniem, var kārtīgi paēst. Pie mums ēdiens tiek gatavots uz vietas, uz gāzes plīts, un pēc tam ievietots konvekcijas krāsnī. Mums nav mikrovilņu krāsns,” stāsta I. Lādens.

Kempings “Nabīte”, SIA “LAKEBUR”, Inese Burdīgina un Madara Burdīgina-Riekstiņa

Ar katru strādā individuāli

Gleznainā vietā, kur Lielais Nabas ezers robežojas ar Nabas upi un ko  ļoti iecienījuši ūdens tūristi, atrodas kempings “Nabīte”. Inese Burgīdina kopā ar meitu Madaru un viņas ģimeni te saimnieko jau 20. sezonu. Kempings sniedz pilna servisa pakalpojumus tai skaitā piedāvājot arī DJ, apskaņošanas un apgaismošanas pakalpojumus, pirts, laivu nomu un daudz ko citu. Te var pārnakšņot četrvietīgās un trīsvietīgās mājiņās, labiekārtotos numuriņos viesu namā vai vasaras periodā – arī telšu vietās ezera krastā.

“Mums ir atšķirīgs darbības princips kā citiem, jo lielākā daļa var tikai 20 vai 30 cilvēkus uzņemt, kas darbojas mazos kvantumos, bet mēs toties strādājam uz daudzumu. Vairākus hektārus pļaujam, grābjam un varam izmitināt 160 cilvēkus,” stāsta saimniece. Kempingā pārsvarā figurē tradicionālais un dabīgais materiāls – koks, lai radītu autentisku lauka sajūtu, atpūšoties no pilsētas dzīves vai saspringtās ikdienas. Papildus tam saimnieki sākuši audzēt arī tīršķirnes vistas, kas, kā stāsta saimniece, pilsētu bērniem ļoti patīk un parāda īsto lauku šarmu.

Ģimene ar katru klientu strādā individuāli, piemeklējot atbilstošāko mājiņas atrašanās vietas, šādi rūpējoties un saglabājot labas attiecības. Kempingā dažādos darbos tiek iesaistīti arī skolēni un tehnikuma audzēkņi, kuriem vasaras periodā ir iespējams šeit strādāt vai iziet praksi, šādi apgūsto dažādus lauku darbus un viesu nama administrācijas pakalpojumus.

Uzņēmums saņēmis krietnu triecienu pandēmijas iespaidā, jo vairs nenotiek lielie pasākumi, izjusts ārzemju tūristu iztrūkums. Sezona sākusies gausi, bet pēc tam, laikam ejot, situācija sākusi lēnām uzlaboties.

SIA “Hotel Virkas muiža”, Kaspars Bergmanis.

Lielākā viesnīca Kuldīgā

Senajā Virkas muižā tūristus gaida divas viesnīcas: “Boutique Hotel Virkas muiža” un “Comfort Hotel Kuldiga”. Te ir dažāda izmēra dizaina numuri, kā arī klasiska stila un ekonomiskās klases istabas.

Īpašnieks Kaspars Bergmanis par tūrisma mītnes tapšanu stāsta: “Virkas muiža man pieder, pateicoties volejbola klubam “Elvi”, ko savulaik izveidojām komandas “Elvi/Kuldīga” atbalstam. Komandai par mājvietu izvēlējāmies muižu, kas tolaik bija stipri nolaista. Sākām remontu, lai sportisti tur varētu dzīvot. 2008. gads bija augstāko sportisko sasniegumu punkts un arī krīze ekonomikā. Lai komandu uzturētu, vajadzēja ļoti lielus līdzekļus, un bija jāaizvēlas: komanda vai bizness. Nācās klubu likvidēt. Krīzes rezultātā pret ieguldījumiem remontā varējām ēku saņemt. Kādu laiku tā bija budžeta viesnīca, par ko rūpējās un kur visu savu enerģiju ieguldīja vadītāja Inga Trumsiņa. Paldies viņai, ka ēka tika saglabāta! Pirms pieciem gadiem sāku kapitālo remontu. Otrais stāvs izremontēts tā, kā tam būtu jābūt. Pagājušā gada darbs bija fasādes remonts. Visu, ko nopelnām, liekam atpakaļ. Tagad Kuldīgā esam lielākā viesnīca: senajā namā varam uzņemt 90 viesus, otrajā ēkā ir desmit numuriņu. Jaunums – milzīga sarīkojumu telts lieliem notikumiem un kopābūšanai.”

Muižas dzīvi kopš maija organizē Eva Šimo. Viņa daudzus gadus strādājusi prestižos viesmīlības uzņēmumos ārzemēs, tagad atgriezusies Latvijā.  K. Bergmanis: “Mums ar Evu ļoti paveicies – viņai ir liela pieredze, un viņa nelieto vārdus “nezinu, negribu”. Konkursā uz vadītājas amatu pieteicās trīs ļoti spēcīgas kandidātes, un priekšroku devām kuldīdzniecei.”

Eva stāsta: “Strādājam ar domu, ka viss ir iespējams: gan jebkādas viesu vēlmes, gan pašu izaugsme.” Viesnīcā un virtuvē strādā 15 darbinieku: “Mācām un konsultējam, un, ja ir vēlme pilnveidoties, šeit ir karjeras iespēja.” Te ir arī telpas semināriem, esot doma pasākumus muižas teritorijā rīkot ne tikai viesiem, bet arī citiem interesentiem.

Nominācija – ģimene uzņēmējdarbībā 2020

Kempings un atpūtas vieta “Usmas Meķi”, Grasmaņu – Lašu ģimene

Uzticēšanās ģimenei

Grasmaņu-Lašes ģimene saimnieko atpūtas kompleksā “Usmas Meķi” Usmas ezera krastā. Atpūtas vieta izveidota tālajā 2000. gadā. ““Usmas Meķi” ir mans darbs un hobijs. Ja mums šeit pašiem nepatiktu, mēs nevarētu šeit strādāt,” teic Agnese Grasmane-Laše.

“Pašlaik brīvprātīgā – piespiedu kārtā šeit strādā visa ģimene – gan meita Paula, gan dēls Toms. Sociālo tīklu kontus uztur Toma draudzene Patrīcija – tas ir viņas nopelns, ka sanāk tik labi un tiekam pamanīti. Patrīcija atbild arī par virtuvi. Toms gādā  par aktīvo atpūtu – ūdens motocikliem, kuteri, ūdens slēpēm un daudz ko citu. Es atbildu par tīrīšanu, uzkopšanu, citām saimnieciskām lietām. Meita Paula dara visu, ko vajag. Tā teikt – visi darām visu, kas nepieciešams,” stāsta uzņēmēja.

“Piedāvājam dažādas mājiņas – bez ērtībām, ar daļējām ērtībām un visām ērtībām – pat baļļām un pirtīm. Piedāvājam arī ēdināšanu, ziemā telpas var izīrēt pasākumiem. Bērniem ir dažāda veida aktīvā atpūta, varam uzņemt nometnes. Šovasar bija iespēja arī jāt ar zirgu. Šī vasara mums bija ārkārtīgi darbīga,” iezīmē saimniece.

“Usmas Meķos” ir arī algoti darbinieki, bet vasarā uzņēmums aktīvi piedalās pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras jauniešu nodarbinātības programmās. Bez papildspēkiem vairs neesot iespējams ar visu tikt galā.

Saimniece uzsver, ka izaicinājumu ikdienā netrūkst, bet uzslavē savu ģimeni un priecājas par lielisko savas saimes saliedētību: “Izaicinājums ir tas, ka ir daudz jāstrādā. Vasarā nav iespējams nedomāt par darbu. Bet tā ir visiem, kam ir savi uzņēmumi. Protams, vieglāk ir, kad visa ģimene strādā. Tu zini, ka vari viņiem uzticēties. Vai tas kaut ko sarežģī? Jā, jo man pret saviem bērniem ir augstas prasības. Viņiem nav atlaižu, un viņiem ir jāizdara desmitreiz labāk par citiem. Daudz vairāk tiek aizrādīts un likts darīt. Bet, no otras puses, ir vieglāk, jo man ir tik forši bērni, turklāt ļoti strādīgi.”

ZS “Ezergaļi”, Erdmaņu ģimene.

Saimnieko jau vairākās paaudzēs

Zemnieku saimniecība “Ezergaļi” veiksmīgi, jau ceturtajā paaudzē, darbojas Vārmes pagastā. Iveta un Dzintars Erdmaņi kopā ar ģimeni nodarbojas ar graudkopību un sēklu audzēšanu. Saimniekot palīdz meitas Signe un Marta ar savām ģimenēm.

Sākot saimniekot deviņdesmito gadu sākumā, tika pārņemta Ivetas vecmāmiņas saimniecība. Sākotnēji arī nodarbojušies ar lopkopību, audzējuši puķu stādus, bet, laikam ejot un saimniecībai kļūstot arvien lielākai, pieņemts lēmums nodarboties tikai ar graudkopību. Saimniecībā tagad apsaimnieko ap 1000 hektāru, nodarbinot 8 darbiniekus. Visvairāk te audzē ziemas kviešus, bet arī rapsi, vasaras kviešus, nedaudz auzu, kaņepes u.c. Lielāko daļu no graudiem eksportē. Gadu gaitā ar Eiropas fondu atbalstu saimniecība ieguldījusi naudu tehnikas iegādei, kaltes izveidei, meliorācijas izveidei un citos projektos.

Saimnieku nākotnes plānos ir restaurēt kalti un, iespējams, uzbūvēt vēl vienu kalti, kas ļoti atvieglotu darbu, jo kulšanas laikā tā ir ļoti noslogota. Katru gadu tiek atjaunots arī tehnikas parks, kas ir viens no galvenajiem darba instrumentiem šajā biznesā.

Saimnieki lepojas ar saviem trim mazdēliem, saimnieks Dzintars saka: “Būs, kas nākotnē kombainē”. Bet Iveta uzsver, ka liels ieguldījums ir tam, ka ģimene darbojas kopā. Meita Signe palīdz darboties ar visām programmām, kurās jāreģistrē darbības, kas saistītas ar ikdienas darbiem, sēšanu, kulšanu, miglošanu un tamlīdzīgi. Paši arī izies darba aizsardzības kursus, lai nebūtu jāalgo speciālists, kas atbild par šīm lietām. Katru gadu jāseko līdz visām birokrātiskajām izmaiņām, kas skar šo sfēru, kā arī, gadiem ejot, jāpielāgojas klimatiskajiem apstākļiem, kas ar gadiem mainās.

SIA “PBT”, Siliņu ģimene

Projektē un uzrauga

Arhitektūra, būvuzraudzība un projektēšana ir pamatdarbība uzņēmumā “PBT”, kur strādā kuldīdznieki Velga, Aivars un viņu dēls Artūrs Siliņš. Uzņēmums dibināts 2013. gadā, un tagad tajā visaktīvāk strādājot dēls.

Vecākie Siliņi pēc toreizējā Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas izvēlējušies dzīvot Kuldīgā, kaut arī iepriekš Velga dzīvojusi Pierīgā, bet Aivars – Talsos. 1996. gadā dibināts uzņēmums, kas projektējis labiekārtošanas darbus, daudz strādāts Ventspilī, vēlāk arī Kuldīgā. Kamēr audzis uzņēmums, auguši arī dēli. Vecākais dēls Edgars izmācījies medicīnu, bet Artūrs pēc studijām Rīgas Tehniskajā universitātē turpinājis vecāku iesākto. Uzņēmums projektējis ielas, stāvlaukumus, parkus Talsos, Liepājā, Aizputē, Ventspilī un Kuldīgā. “Kuldīgā projektēt – tam ir sava odziņa,” saka Artūrs. “Te domā ne tikai par to, lai būtu lētāk, bet arī par to, lai ir skaistāk. Tāpēc šī pilsēta daudziem patīk. Te risinājumi ir interesanti.

SIA “PC Konsultants”, Dilānu ģimene.

Darīt to, kas patīk un sanāk

Aldis un Antra Dilāni, kuri uzņēmējdarbībā darbojas vairāk nekā 20 gadus, konkursā pieteikti kategorijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2020”. Ģimenes uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir grāmatvedības programmu tirdzniecība, apmācība, apkalpošana, datorlietu un kancelejas preču tirdzniecības veikals “PC konsultants” un veikals “Pindzele” radošiem cilvēkiem. Biznesā palīdz arī dēls Andris, kurš nodarbojas tehniskiem darbiem un risinājumiem. Uzņēmums pašlaik algo astoņus darbiniekus.

“Strādāju skolā, mācīju fiziku un universitātē biju apguvis pirmos datorus. Atbraucot uz Kuldīgu, skolā man bija pirmie datori, arī vairākām iestādēm vajadzēja, lai es palīdzu apgūt, kas tas par “zvēru”. Aizejot uz virsmežniecību, Jānis Iesalnieks teica: “Es nevaru tev kā privātpersonai samaksāt, tev jātaisa firma.” Es viņam saku: “Tas taču ir sarežģīti!”. Viņš atbild: “Nav sarežģīti! Aizej pie notāra un ātri uztaisi!”. Tālāk pie notāres, viņa izvelk veidlapu un jautā man, kā firma sauksies. Kas pirmais man ienāca prātā, to arī ierakstīju. Aizeju mājās un paziņoju, ka nodibināju firmu. Visi smējās un teica “baigais biznesmenis”, bet tāds bija sākums,” pirmos soļus uzņēmējdarbībā tālajā 1993. gadā atminas Aldis Dilāns.

Antra Dilāne papildina: “Pēc izglītības esmu pasniedzēja. Esmu matemātiķis, bet Aldis ir fiziķis. Abi sākām strādāt skolā, un, kad es aizgāju dekrētā, sapratu, ka skolā neatgriezīšos. Tomēr vēlme mācīt manī iekšā bija. Sāku pasniegt datorstundas. Vēlāk atnācām uz šejieni, telpām Raiņa ielā. Veikala un personāla lietas ir mana atbildība, bet Aldis rūpējas par grāmatvedību, klientu konsultācijām. Aldim, tā teikt, ir uzņēmuma gudrā daļa. Taču, kā jau mazā uzņēmumā, mēs darām visu. Sākot no malkas gādāšanas, beidzot ar visu pārējo.”

2008. gadā pēc viņas idejas radās veikals “Pindzele”: “Sākoties krīzei 2008. gadā, auduma veikals blakus izvācās, un mums radās iespēja iegūt telpas. Lai gan tajā laikā citi centās visu samazināt, mēs paņēmām šīs telpas un sāku tirgot mākslas lietas. Mana intuīcija izrādījās pareiza, jo mēs savā ziņā esam Kuldīgas magnēts”.

“Viens no maniem draugiem stāstīja latviskās pārdošanas likumu – ja klients tevi izmet pa durvīm, nekāp atpakaļ iekšā pa logu. Viņš pats pie tevis atnāks. Šī lieta izpildās arī mūsu biznesā, un tas nes gandarījumu, kad klients pēc laika atgriežas,” atklāj A. Dilāns. Tikmēr A. Dilāne uzsver, ka smaidīgie klienti ir labs enerģijas lādiņš.

Kaspara Bergmaņa un Nansijas Lindes ģimene

Dara pašiem, noder arī citiem

Savā pieredzē dalās Kuldīgas uzņēmēji Nansija Linde un Kaspars Bergmanis. Kopā ar vecākiem strādā dēls Krists Bergmanis, kurš apsaimnieko ģimenes nekustamos īpašumus. Meita Nika Linde dzīvo Rīgā, ir funkcionālā fitnesa trenere un veselīga dzīvesveida motivatore, un viņai ir divi bērni: Gustavs un Emīls. Jaunākā meita Betija Bergmane mācās tūrismu Ventspils tehnikumā.

Kaspars dzimis un audzis Saldū, bet uz Kuldīgu viņu atvedusi dzīvesbiedre, un te dibināta ģimene. Par uzņēmējdarbībā kopā piedzīvoto Nansija saka: “Droši vien grāmatu varētu sarakstīt.” Ģimene atzīst: gan izaugsme pieredzēta, gan krīze pārdzīvota. Kādu jomu izvēlēties, to bieži noteicis vienkāršs jautājums – ko pašiem vajag, gribas un kā nav, to tad arī attīstīt, un izrādās, ka arī noder citiem.

K. Bergmanis: “Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar Arvi Mikālu no Vācijas vedām lietotas mantas un šeit tirgojām, Kuldīgā atvērām veikalu “Toms”. Saimniecības preču, būvmateriālu un pašapkalpošanās pārtikas veikalu te vēl nebija. “Mājlietas” vēlāk tika radītas tāpēc, lai nopirkt varētu veļas pulveri un citas saimniecības preces.” N. Linde: “Uzņēmējdarbības sākumā vīri veda un pakoja tehniku un mēbeles, mēs ar Baibu (Arvja sievu – aut.) tīrījām.”

Savukārt “Elvi” bija Kuldīgā pirmais pašapkalpošanās pārtikas veikals, kas izauga par veikalu ķēdi, kurā strādā ap 700 darbinieku. K. Bergmanis: “Bija laiks, kad visa kā bija ļoti daudz un apgrozījums – miljonos. Uzņēmumam “Linde pārtika” gadā tas bija 30 miljonu, tad vēl bija būvniecība, citas sfēras. Sapratu, ka to nevajag. Tik daudz manis nav, lai spētu visu kontrolēt un viss strādātu nevainojami.” Pašlaik ģimenei pieder veikals “Alandeko”, būvfirma “P.B.A.”, viesnīca Virkas muižā, apartamenti, citi nekustamie īpašumi.

Uzņēmēju bērni pirmo darba pieredzi guvuši, strādājot vecāku uzņēmumos un sākot ar pavisam vienkāršiem darbiņiem, piemēram, esot par istabeni, iznesot būvgružus no objekta. K. Bergmanis uzskata, ka tā ir tāda dzīves skola, kas jāapgūst tieši praksē, kaut vai tāpēc, lai zinātu, ko negribi darīt, lai saprastu, kā veidojas darba alga, kas un kādi ir nodokļi utt.

Nominācija – debija 2020

Suši bārs “Hercogs”, Pēteris Silarājs.

Biznesu sāk pandēmijas laikā

Suši bārs “Hercogs” Kuldīgas vecpilsētā darbojas otro gadu, un Pēteri Silarāju var nodēvēt par drosmīgu, jo biznesu viņš sācis tieši pandēmijas laikā. Nesezonā te nodarbina trīs četrus, sezonā – septiņus astoņus cilvēkus.

“Bāru atvērām pirmajā saslimšanas vilnī, un daudzi mūs sauca par kovida bērniem,” atklāj P. Silarājs. Viņš Kuldīgā nonācis pirms četriem gadiem, kad apmeklējis pavasara palu šovu “Lido zivis”. “Tolaik Ventspils tehnikumā mācījos par ēdināšanas speciālistu. Man piedāvāja, lai palīdzu, pēc tam Mārtiņš Kokalis uzaicināja par šefpavāru “Metropolē”, bet man tolaik vēl bija tikai 18. Vēlāk padarbojos kafejnīcā “Kursas zeme”. Sapratu, ka zināšanas un spēki ir uzkrāti – pienācis laiks sākt ko savu.

Sastapu nu jau kolēģi Matīsu Upleju, un viņš ieteica šīs telpas. Sāku domāt, kā Kuldīgai vēl pietrūkst. Pirmā ideja bija burgeru bārs, jo pašam tāds ēdiens tuvāks. Vēl izsecināju, ka pietrūkst suši. Tā 2020. gada 4. janvārī sākām darboties – vispirms iekārtot bāru. Viss, kas te redzams, par 90% ir pašu taisīts: slīpējām, krāsojām. Bārs durvis vēra aprīlī. Šī ir otrā vasara, kad strādājam. Jāsecina: pirmā bija labāka, šī klusāka. Mums labāk patīk apkalpot uz vietas, jo tad redz atgriezenisko saiti.”

SIA “Rosgard”, Rosens Ilijevs.

Kurzemes sparģeļu karalis

Kategorijā “Debija 2020” konkursam pieteikts SIA “Rosgard”. Uzņēmums dibināts 2016. gadā un nodarbojas ar zaļo sparģeļu audzēšanu. Saimnieks Rosens Ilijevs trīs gadus ļāvis sparģeļiem augt, lai 2019. gadā varētu pirmo reizi plūkt gardos un vērtīgos asnus.

“Ar sparģeļiem pirmā darīšana bija vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad Dānijā strādāju sparģeļu novākšanā, un man izveidojās labas attiecības ar dāņu saimnieku. Vienu sezonu dānim piecarpus tūkstoši stādu palika pāri, un divu nedēļu laikā bija jāatrod, kur tos iestādīt. Tā arī sāku 2017. gadā, kad iestādīju pirmos sparģeļus, bet 2019. gadā varēju sākt tos piedāvāt klientiem. Apjoms aug ar katru gadu, un nākamais gads, visticamāk, būs visražīgākais. Man ir divi lauki,“ stāsta R. Ilijevs.

Viņš biznesu aizsācis un vada paša spēkiem, un šobrīd ir lielākais sparģeļu audzētājs visā Kurzemes reģionā. “Strādāju viens, tikai uz sezonu meklēju palīgus. Nekādas ķīmijas audzēšanā nelietoju. Pārsvarā manu produkciju iegādājas privātpersonas, daļu vedu uz tirgiem. Sparģeļi bija nopērkami arī “Kuldīgas labumu” veikalā. Piegādāju arī dažiem Rīgas restorāniem. Cenšos sparģeļus klientiem nogādāt pēc iespējas svaigākus, un cilvēki saka, ka mani sparģeļi ir garšīgākie, kādus ir ēduši. Sezona ilgst 40 līdz 45 dienas, taču tad ir jāstrādā bez brīvdienām,” stāsta uzņēmējs

R. Ilijevs atzīst: “Tas ir hobijs un blakus bizness. Ieguldījis, protams, esmu ļoti daudz, bet vismaz šogad daļa ir atpelnīta. Sāku no nulles, man nebija ne traktora, ne citas tehnikas. Pašlaik esmu apstādījis pusotru hektāru ar sparģeļiem, bet paskatīšos, kā man ies, jo šogad Covid-19 dēļ vairāki pircēji atteicās no sākotnēji pasūtītajiem sparģeļiem.”

SIA “Tiny Bunny”, Ilva Kauliņa.

Bērnu apģērbs ar īpašu vēstījumu

SIA “Tiny Bunny” piedāvā gaumīgus, lakoniskus apģērbus bērniem līdz desmit gadu vecumam. Apģērbs ir rūpīgs roku darbs, darināts no dabīgiem materiāliem. Uzņēmums lepojas ar apģērbu apdrukām, kas veidotas no oriģinālām, ar roku zīmētām ilustrācijām, kā arī ar unikāliem audumiem ar pašu veidotu rakstu.

Uzņēmuma īpašniece Ilva Kauliņa stāsta, ka ideja par bērnu apģērbu dzima visai nejauši: “Ideja radās, kad man, staigājot pa parku, ienāca prātā nosaukums “Tiny Bunny”, un pie sevis nodomāju: “Tas gan ir lielisks nosaukums bērnu apģērbu zīmolam.” Tā tas sāka manī augt, pašai piedzima pirmais bērniņš, sāku radīt pirmos apģērbus viņam, pēc tam arī draudzeņu bērniem.”

“Mūsu kolekcijas nav tikai par apģērbu, bet katra nes kādu vēsti. Mēs runājam par bērnu emocionālajai attīstībai, ģimenei svarīgām tēmām. Piemēram, atgādināt bērnam, cik ļoti vecāki viņu mīl. Tas ir domāts, lai mēs audzinātu savus bērnus ar drošu pamatu, viņi augtu par pārliecinātiem pieaugušajiem, kuri tālāk būs spēcīga nākamā paaudze,” zīmola pamatvērtības ieskicē I. Kauliņa.

“Savu darbību sākām Latvijā, bet nu jau dodamies uz eksportu un esam piedalījušies divās starptautiskajās izstādēs Parīzē, prezentējām sevi, Kuldīgu un Latvija plašākai pasaulei. Latvijā liekam tekstu latviešu valodā, bet ārzemju pasūtījumiem – angļu valodā.” Nupat izveidota nākamās vasaras kolekcija, un ir jau pirmie pasūtītāji no veikaliem ASV un Beļģijā.

“Tiny Bunny” īpašniece iezīmē, ka lielākā atbildības daļa gulstas uz viņas pleciem, taču uzsver, ka tas ir arī komandas darbs: “Uzņēmumā es darbojos viena, bet mums ir palīgu komanda – ir grafiskā dizainere un cilvēks, kurš nodod dizainu šūšanai ārpakalpojumam. Mēs šujam sadarbībā ar citu Kuldīgas uzņēmumu SIA “ED Kriksis””.

SIA “Kursa Altum”, Māris Lapsiņš.

Piedāvā  arborista pakalpojumus

SIA “Kursa Altum” īpašnieks Māris Lapsiņš īstenojis sapni kļūt par uzņēmēju, un viņa bizness saistīts ar hobiju – klinšu kāpšanu. Uzņēmums piedāvā arborista pakalpojumus, tostarp vainaga veidošanu, kopšanu, koku stāvokļa novērtēšanu un konsultācijas, šķeldošanu, celmu likvidēšanu um citus darbus. M. Lapsiņš savus pakalpojumus piedāvā gan visā Kurzemē, gan arī Rīgā un tās apkārtnē.

“Sāku būtībā ar neko, un nu jau iekrāts diezgan paliels inventārs un zināšanu bāze, kā arī kontakti,” stāsta Māris. Savu ideju par biznesu Māris sācis attīstīt 2017. gadā. Sācis ar biznesa plāna izstrādi, kā arī teorētisko zināšanu un prakstisko iemaņu iegūšanu Ogres meža tehnikumā. Savu ideju M. Lapsiņš turpinājis attīstīt ar LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora atbalstu – te ieguvis vērtīgas zināšanas, kontaktus un palielinājis savu darba inventāru, piedaloties dažādos LEADER projektos.

Ikdienā uzņēmumā Māris strādā kopā ar kolēģi, bet, palielinoties darba apjomam un strādājot ar lielāka apjoma objektiem, tiek piesaistīti papildspēki, lai darbu paveiktu pienācīgi un nevilcinoties. Līdz ar augošo attīstību sezonalitāte uzņēmumu krasi neietekmē, jo darbus veic arī ziemas aukstajos mēnešos.

Skaistuma Platforma “Kemona”, Monta Putniņa un Nansija Freija.

Katram meistaram savs klients

Frizieres Monta Putniņa un Nansija Freija skaistuma platformu “Kemona” atvēra 2019. gada 1. maijā.

Ideja par savu frizētavu frizierēm radās, kad kopā brauca uz mācībām Rīgā, lai paaugstinātu friziera kvalifikāciju. “Sadraudzējāmies un sapratām, ka esam uz viena viļņa. Gribējām savu salonu, kurā nesteidzīgi strādāt, kur nav garas rindas un varam veltīt uzmanību katram klientam. Izvēlējāmies šo vietu, jo dzīvojam tepat blakus mājā, kā arī mums ir mazi bērni un šeit ir daudz vieglāk piebraukt ar mašīnu,” stāsta  M. Putniņa. Pirms tam šajās telpās atradies gaļas veikals. Lielāko daļu izremontējušas pašas, arī vīri un draugi iesaistījušies. Par salona dizainu parūpējusies Baiba Ivanovska.

Viņas uzskata, ka katram meistaram ir savs klientu loks. “Pie mums brauc klienti ne tikai no Kuldīgas, bet arī no novada, Ventspils, Rīgas. Kuldīga ir viena no iecienītākajām vietām, kur precēties, tāpēc nereti veidojam frizūras līgavām. Mums ir sadarbība ar vizāžistēm, ja līgava vēlas varam atrast piemērotu meistari. Manuprāt, Kuldīgā strādā ļoti atsaucīgi cilvēki,” saka N. Freija.

“Pandēmijas laiks nav bijis viegls, bet esam centušās ievērot visus noteikumus un strādāt. Vienmēr cenšamies saskatīt pozitīvo, piemēram, kad nevarējām strādāt, tad izglītojāmies un atsākām darbu ar jaunām idejām,” saka frizieres.

Piektdien, 17. janvārī, Kuldīgas Jauniešu mājā godinās labākos novada uzņēmējus un amatniekus – konkursa “Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2019” nominantus. Pretendentus konkursam varēja pieteikt iedzīvotāji.

Konkursa žūrija paviesojās pie 33 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.

“Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balvas 2019” nominantu video apraksti

Nominācija “Ražotājs 2019”

SIA “Laimdotas” – “Ejam tikai uz priekšu – bizness mums ļoti veiksmīgs,” saka Padures kokapstrādes un galdniecības uzņēmuma SIA “Laimdotas” īpašnieks Guntars Pirtnieks.

G.Pirtnieks stāsta, ka nesen uzbūvēta pilnīgi jauna 3000 m² ēka mēbeļu ražošanai. “Startējām projektā un saņēmām finansējumu būvmateriāliem. Tā izdevās vislētāk, jo ēku projektējām un būvējām paši. Gribam paplašināt mēbeļu ražošanu. Tagad būs pilnīgi citas iespējas ražot sērijveidā. Jau daudzus gadus mūsu klienti ir logu un durvju ražotāji. Vietējais tirgus ir ļoti mazs, tāpēc stabili klienti ir Anglijā un Vācijā. Mēbeles aiziet lielākoties aiziet uz Norvēģiju, klienti ir arī Pakistānā un Irānā. Pašlaik mums ir pietiekami labs amatnieku sastāvs, bet esmu pārliecināts, ka vajadzēs vēl. Atrast jaunus darbiniekus ir ļoti grūti. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 50 cilvēku, viņi ir no Padures, Kuldīgas, Snēpeles, Alsungas,” atklāj uzņēmējs.

SIA “AJG Plus” – Konkursam izvirzītā SIA “AJG Plus” īpašnieks Aigars Zvingulis kokapstrādes biznesā darbojas kopš 1993. gada, taču šī kompānija izveidota 2001. gadā.  Uzņēmums par spīti dažādiem pārbaudījumiem veiksmīgi darbojas vēl joprojām.

Tas klientiem Latvijā, Eiropā un Apvienotajā Karalistē piedāvā visaugstākās kvalitātes produkciju – izturīgus koksnes dēļus palešu ražošanai. Ražo šķeldu, zāģskaidas un nomaļu malku. Ražotni attīstījuši arī metālapstrādes jomā un griezējinstrumentu asināšanā. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 34 cilvēkus.

“Veiksmīga biznesa pamatā ir labi darbinieki. Kāda jēga man kaut ko ražot, ja man nav darbinieku? Algas nevienu reizi nav aizkavējušās, tāpēc darbinieki nevarētu teikt, ka šeit slikti maksā un kaut kas kavētos. Vairums manu darbinieku šeit strādā ļoti ilgi. Biznesa sākums bija ļoti grūts. Kas lika nepadoties? Domāju, ka mans sportiskais gars iemācījis cīnīties līdz galam,” pārdomās dalās A. Zvingulis.

SIA “Ineses tortes” – Konditore Inese Goldmane rūpējas par savu uzņēmumu SIA “Ineses tortes”. Decembrī uzņēmumam apritēs jau 26 darba gadi.

Te dienā pagatavo pat 500 tortes. Sortimentā pašlaik ir desmit dažādu medus, šokolādes un biezpiena toršu. Tās cep no dabiskām un Latvijā iegūtām izejvielām un var nopirkt “Rimi” veikalu tīklā.

“Kūku cepšana ir mana sirdslieta, tāpēc man tiešām patīk tas, ko es daru. Ikdienas prieks ir tas, ka mēs no dabīgām izejvielām, spējam ražot to, kas garšo mums pašiem. Īpašs gandarījums, ka mūsu biezpiena tortei vienīgajai Latvijā ir “Zaļā karotīte”,” prieku par padarīto uzsver konditore. Produkcijas pagatavošanā piedalās četras līdz piecas konditores. Īpašniece atzīst, ka labie darbinieki ir uzņēmuma panākuma atslēga.

SIA “Platte” – Konkursam pieteiktā uzņēmuma SIA “Platte” īpašnieki Roberts Herberts un Raimonds Ūdris izstrādā koka bērnu spēļu virtuvītes “Midmini”, veic dažādus individuālos pasūtījumus, kā arī rada korpusa mēbeles.

Pašlaik uzņēmums algo četrus darbiniekus. “Koka spēļu virtuvītes ir ūdens drošas, tur var griezt īstus tomātus. Tās lielākoties sūtām uz ASV. Dienā spējam uztaisīt aptuveni četras, piecas virtuvītes. Ideja radās, jo manai meitai Zojai bija dzimšanas diena, un sieva ierosināja, ka vajag kaut ko izdomāt. Virtuvītēm pašlaik ir 28 dažādas versijas,” stāsta R. Herberts.

“Mūsu ikdienā nav rutīnas, jo darbiniekiem visu laiku dodam apgūt jaunas lietas. Kolektīvs ir mūsu zelta atslēga. Ja pie tā nestrādāsim, tad nebūsim veiksmīgi. Uzņēmumā ir laba sinerģija – mums ir labas telpas, labi startējām LIAA Biznesa inkubatorā, un šogad apgrozījums pieauga par 500%. Klienti ļoti novērtē mūsu kvalitāti,” SIA “Platte” veiksmes stāstu raksturo īpašnieks.

Nominācija “Pakalpojums 2019”

Zobārstniecības uzņēmums “Anroja” – izvirzīts kategorijā “Pakalpojums 2019”. Ārste Anete Paškova to Kuldīgā atvērusi 2015. gadā. Viņas darba stāžs jau gana ilgs. Sākusi strādāt studiju gados Rīgā, bet pirmā darbavieta bijusi Kuldīgā. “Kad 2013. gadā atvēru pirmo privātpraksi Ugālē, daudzi pacienti pie manis brauca no Kuldīgas, arī māsiņa ir no šīs puses, tāpēc sakrita vairāki priekšnosacījumi, lai taptu šis kabinets.” Ugāles prakse nesen beigusi pastāvēt. Ārste katru dienu brauc no Ventspils, divas darbinieces – no Saldus, pārējie dzīvo ap Kuldīgu. “Pirms četriem gadiem bijām divas ar māsiņu, tad pievienojās higiēniste, un nu jau esam 11 darbinieces: četras ārstes, katrai māsa, higiēniste un divas administratores. Darba pietiktu arī lielākam skaitam darbinieku, bet telpas ierobežo. Pietrūkst ortodonta, kas regulē zobus, bet pārējās manipulācijas varam te nodrošināt. Sapnis nākotnei ir datortomogrāfijas rentgens, bet arī tam vajag telpu. Kurzemē vienīgā vieta, kur tāds pieejams, ir Ventspils. Prakses izveidē izmantots programmas LEADER finansējums,” stāsta A. Paškova.

Jautāta par konkurentiem, A.Paškova atbild, ka kolēģus par tādiem neuzskata: “Kuldīgas pluss ir tāds, ka tā atrodas pašā Kurzemes vidiņā, – uz šejieni var atbraukt klienti no Liepājas, Ventspils, Rīgas, arī no Latvijas otras malas un, protams, no ārzemēm.” Ārste uzsver, ka pacienti pierakstījušies diezgan ilgu laiku uz priekšu.

SIA “Leroko” – Nav lielu, stiklotu logu, bet ir kustīgi ļaudis

Konkursam izvirzītā SIA “Leroko” īpašnieks Māris Rožkalns stāsta, ka uzņēmums pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas pārdošanu un apkalpošanu. M. Rožkalna partneris šajā biznesā ir Juris Sļisarenko. Lielākoties tiek tirgota lietota tehnika, kas nāk no dažādām Eiropas valstīm. Pircējus lietotu tehniku pirkt motivē tās cena.

Uzņēmums strādā visā Latvijā un mazliet arī Lietuvā un Igaunijā. Te nodarbina piecus cilvēkus. “Mums nav lielu, stiklotu logu, mums ir kustīgi ļaudis,” teic M. Rožkalns, stāstot, ka dosies klientam palīgā, lai kur viņš atrastos, pat ja saplīsīs tehnika kaut kur Latgalē. Tehnika ir liela, dārga un sarežģīta, klienti ar to pelna naudu, tāpēc viņiem ir svarīgi, ka uzņēmums palīdzēs, ja kaut kas ar to notiks.

Ģimenes ārstes Ineses Zīlesprakse – aptver Vārmi, Kabili un Turlavu. Ārstei kopumā ir ap 2000 pacientu. Dr. Zīle nāk no ārstu dinastijas un atzīst, ka ārsta profesija ir dzīvesveids. Viņa praksi veidojusi tādu, kādai, pēc viņas domām, būtu jābūt ārsta praksei laukos, vienlaikus uzsverot, ka gaidīt, ka ārsts laukos varēs piedāvāt tikpat daudz, cik Kuldīgas kolēģi, ir utopija.

Divreiz nedēļā praksē notiek laboratorijas izbraukums, lai pacienti varētu nodot analīzes. Reizi mēnesī atbrauc pediatre, kura palīdz parūpēties par mazākajiem pacientiem. Tepat doktorātā ir “Zaļās aptiekas” filiāle. Ārste strādā bez pieraksta – visus pacientus, kuri ir atnākuši uz doktorātu, arī pieņem.

Daktere uzsver, ka ārsts viens pats bez saviem palīgiem nav nekas. Doktorātos strādā profesionāli ārsta palīgi, kas dakteres prombūtnes laikā izdara lauvas tiesu darba. Ļoti daudz ko mūsdienās varot izdarīt arī attālināti, pacientam nemaz doktorātu neapmeklējot. “Ļoti priecājos, kad tie, kas manu acu priekšā ir uzauguši, atved pie manis reģistrēt savus bērnus, pat no citas vietas. Ja izdodas pacientam palīdzēt, kaut to pašu invaliditātes grupu nokārtot. Arī, kad paldies pasaka – tas ir pats patīkamākais,” par gandarījumu ārsta darbā stāsta Dr. Zīle.

Veikals “Retro” (SIA “AZG”) – vienīgais Kuldīgā piedāvā iespēju pievīlēt atslēgas, kā arī pārdod lietotu elektrotehniku, kas nāk no Skandināvijas, un, sadarbojoties ar meistaru Aivaru Lukševicu un darbnīcu “Sfēra”, veic arī elektrotehnikas remontu. Uzņēmums darbojas jau kopš 2000. gada. Tajā pašlaik strādā trīs darbinieki.

Veikala īpašnieks Guntars Zvingulis atzīst, ka trūkst labu un zinošu meistaru: “Trūkst labu speciālistu. Vienīgais Kuldīgā ir Aivars. Lai gan esam interesējušies un meklējuši, Kuldīgā jauno meistaru nav. Neviens jau neraujas to darīt, jo tas ir ietilpīgs darbs. Uzņēmuma veiksmes stāsts? Daudzi aizskrēja uz jomām, kur ir labāk. Pa šiem gadiem mums gājis visai mierīgi, pārdzīvojām krīzes gadus. Kā mēs strādājam, tā strādājam. Ejam un darām, negaidām, ka kaut kas nokritīs no gaisa, jo visi vēlas vieglu biznesu. Lai viss būtu labi, mēs vienmēr esam bijuši ļoti godīgi. Uz to mēs arī turamies,” pārdomās dalās G. Zvingulis.

“IMG Projekti” – Kategorijā “Pakalpojums 2019” konkursam izvirzīts Kuldīgas uzņēmums “IMG Projekti”, kas izgatavo, piegādā un montē logus, durvis, vārtus, iebūvējamās mēbeles, bīdāmās sistēmas, moduļu virtuves un žalūzijas.

“Uzņēmums pastāv 12 gadus, bet trīs četrus pirms tam ar logiem jau nodarbojos,” saka īpašnieks ir Mārcis Ivanovskis un atceras pirmsākumu. “Tas bija ar uzrāvienu, bet tad pienāca 2008. gada krīze. Vienubrīd likās, ka 8. klasē man bija vairāk naudas nekā tad. Jau sāku meklēt, ko citu darīt, bet pārziemoju. Tik bēdīgi turpmāk vairs nav bijis. Logi un durvis ir primārais pakalpojums, vēl piegādājam paceļamos vārtus un žalūzijas. Ieskaitot grāmatvedi, esam seši darbinieki. Vairāk vai mazāk darbalauks ir Kurzeme. Uz citiem novadiem ik pa laikam aizbraucam, bet transporta izmaksas klientam visu sadārdzina. Kuldīgā mums ir divi biroji: Mucenieku ielā un veikalā “Elvi”. Mūsu darbinieki ir celtnieki, kuri ar to nodarbojas ikdienā, bet strādā citur, – mēs viņus iesaistām, kad nepieciešams. Tas ir fiziski smags darbs, taču kadru mainība nav liela. Pa šiem gadiem nomainījušies trīs cilvēki.”

Mārcis procesu pārzina līdz niansēm. Kā citādi varētu novērtēt padarītā kvalitāti? Arī šajā jomā jūtama sezonalitāte. “Salā strādāt nevar. Darām visu, kas nepieciešams, iemontējot logu vai durvis, arī apdari. Protams, nebūs tā, ka nosiltināsim visu sienu. To atstājam citiem,” skaidro M. Ivanovskis. Uzņēmuma partneri ir Polijā: “Sākumā deklarējām, ka atbalstīsim vietējos ražotājus, taču dzīve visu nolika savās vietās. Tagad sadarbojamies ar lielu rūpnīcā Polijā, kas nodrošina kvalitāti un ir gatava piegādāt pat vienu logu, ja vajag. Tur saražo 800 logu dienā. Bet žalūzijas ņemam no lietuviešiem.”

Nominācija “Amatnieks 2019”

SIA “Kaisme Dizains” – Rotu māksliniece Kristīne Šimpermane, kura izveidojusi uzņēmumu SIA “Kaisme Dizains”, stāsta, ka gatavo keramikas rotas un tādējādi mēģina lauzt stereotipu par mālu kā smagnēju materiālu.

 “Sāku ar porcelānu, bet māls man tāds mīļāks tomēr. No māla rotas negatavo neviens. Māls nav smalko lietiņu materiāls, tāpēc daudziem tas liekas interesanti,” stāsta rotu meistare. Gadu viņa darbojas LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora paspārnē un ir pateicīga par tā sniegto atbalstu.

Katrs auskaru pāris iznāk atšķirīgs. Meistare strādā mājās un vienatnē. Viens auskaru pāris topot apmēram mēnesi. “Man likās svarīgi izmantot to resursu, kas man ir pieejams, un visas savas prasmes – protu fotografēt, rakstīt un arī pārdot. Mana mērķa grupa ir sieviete, latviete, lai kur viņa dzīvo, kas šīs rotas dāvina sev. Sieviete, kurai ir sentiments pret Latviju, mīlestība pret dabu,” stāsta K. Šimpermane. Rotu meistare teic, ka auskari ir impulsa pirkums. Rotas lielākies tiek pārdotas tirdziņos, jo K. Šimpermanei patīk satikšanās un sarunas ar klientiem, taču uzņēmumam ir arī sava mājaslapa www.kaisme.com  ar internetveikalu.

Adītāja Vita Ošeniece profesionāli ar to nodarbojas 25 gadus, bet šogad kopā ar kolēģi atvērusi Kuldīgā darbnīcu un veikaliņu 1905. gada ielā.

“Adu jau kopš bērnības, manuprāt, no astoņu gadu vecuma. Skolā tas nepatika, jo man nepatīk, ka ieliek rāmjos. Vēl tagad patīk pašai izdomāt, ko un kā darīt. Mašīnadīšana sākās tad, kad vīrs uzdāvināja mašīnu. Sākumā adīju bērniem, sev, radiem. Pēc gadiem tika uzdāvināta nākamā mašīna. Visus gadus strādāju mājās. Visi skapji un malas bija pilni ar dzijām. Kad bērni paaugās, nolēmu iet no mājas ārā, sāku strādāt par pārdevēju,” stāsta meistare.

“Jau gadu man ir sava darbnīca. Gribēju būt cilvēkiem sasniedzamāka, pasūtījumu skaits auga, visus klientus mājās vairs negribēju uzņemt. Esmu vairāk pieejama, cilvēki mani redz. Tomēr visiem saku, ka pasūtījumus nepieņemu. Arī tas tāpēc, ka nevēlos, lai mani kaut kas ierobežotu. Ja mani darbi patīk, tos var iegādāties darbnīcā. Pasūtījumi saistīti ar klienta cerībām, ar viņa izvēlēto materiālu, un tas vienmēr var likt vilties. Kad vien ir laiks, radu jaunus modeļus. Internetā ieraudzītās idejas tiek pārveidotas. Adījumā jābūt precīziem mērījumiem. Ir tādas dzijas, ko pēc tam izārdīt vairs nevar. Izmantoju tās, ko pazīstu: kā tās uzvedas pēc mazgāšanas, cik viegli ir adīt, kā kalpo valkājot. Tām pati braucu pakaļ uz vietām, kur jau sen nodibināti kontakti: uz Rīgu, uz Lietuvu,” atklāj V. Ošeniece. Agrāk daudz braukusi uz tirdziņiem, bet nu, kad ir savs saloniņš, to tik daudz vairs nedara. Reklāmai viņa izmanto arī internetu.

Padures darbnīcas “Saules ceplis” dizainere un keramiķe Madara Atiķe ir viena no nedaudzajiem amata meistariem, kas traukus darina pēc sentēvu tehnoloģijas, katru darbu lipina ar rokām un apdedzina uz atklātas uguns ceplī. Darbus viņa apstrādā ar sudraba karotēm. Sudrabaini melno krāsu māla darbi iegūst tautā sauktajā svēpēšanas tehnoloģijā.

“Kamēr cepļa kungs tiek piepildīts, paiet divi trīs mēneši. Process notiek lēnām un prātīgi. Man nav svarīgi kaut ko izdarīt ķeksīša pēc. Strādāju ar Latvijas sarkano mālu. Tam nepatīk šoka terapija – ar to vajag apieties prātīgi. Daudzi uzskata, ka māla trauki nav ērti, bet es veidoju tā, lai būtu. Arī sava spēka krūze katram jātaisa pašam – tai jābūt tik lielai kā kulakam, tāpēc citam nevaru uztaisīt tā, lai būtu ērta. Ar glazūrām nestrādāju, jo tā ir ķīmija un tad traukā vairs nav tās enerģijas,” skaidro M. Atiķe.

Nelda Blūma (SIA “Drukart”) – pēc vairāku gadu pavadīšanas Anglijā atgriezusies Kuldīgā, vispirms strādājot mākslas skolā, bet tagad – sniedzot dažādus augstspiedes un sietspiedes drukas pakalpojumus privātajiem, koorporatīvajiem, un biznesa klientiem.

Viņa rada ar rokām drukātas kartītes, pastkartes, ielūgumus, apsveikumus, vizītkartes, klades, iepakojumus, bukletus un citus mārketinga materiālus, auduma maisiņus un citas lietas.

“Man visvairāk patīk darbu izstādes process. Tas man sagādā vislielāko prieku. Es tomēr sevi vairāku uzskatu par amatnieku nekā mākslinieku. Man patīk, saņemot projektu, domāt risinājumu problēmai. Pēc tam sākas drukāšanas process, kas man ir ļoti meditatīvs,” prieka avotu savā ikdienas darbā atzīst N. Blūma.

Nominācija “Tūrisma uzņēmējs 2019”

Uzņēmums “Rota IG” – kas saimnieko Kuldīgas viesnīcā un restorānā “Jēkaba sēta”, izvirzīts kategorijā “Tūrisma uzņēmējs 2019”. Uzņēmumam jau pieci gadi, un tas pamazām attīstījies, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus, iegūstot uzticīgus klientus un savu vietu nozarē.  Viesnīcas 21 numurā var izmitināt 45 viesus. Īpašniece Ingrīda Garoza skaidro, ka viesnīcas un restorāna apmeklētāju skaits katru gadu ir audzis, izveidojusies sadarbība ar ārzemju tūrisma firmām. Viesnīcu īpaši iecienījuši vācu tūristi. “Tūrisma bizness ir sezonāls. Mūsu sezona ilgst apmēram piecus mēnešus. Pēdējos gados viesnīcas apmeklētība augusi arī pārējā laikā. Nesezonā viesnīcu vairāk izmanto tie, kuri atbrauc darba darīšanās, komandējumā. Uzņēmumi pie mums rīko seminārus un atpūtas pasākumus,” stāsta uzņēmēja. Viesnīcas vadītāja Jolanta Lange papildina: “Varam piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru: banketa zāli, SPA, nakšņošanu, ēdināšanu. Ja ir vēlme apskatīt Kuldīgu, sazvanām gidu. Iznomājam divriteņus. Mūsu pluss ir vieta pašā centrā – tā ļoti ietekmē izvēli.” Ārpus tūrisma sezonas popularitāti ieguvis brančs jeb vēlās brokastis

Uzņēmumā nesezonā strādā 11 cilvēku, sezonā – 16. I. Garoza atzīst, ka daļa darbinieku strādā ilgstoši, bet citās darbavietās mainība liela, tāpēc šis jautājums visu laiku ir dienas kārtībā. Uzņēmums piedalās pašvaldības nodarbinātības programmā, kas vasarā dod iespēju katru mēnesi strādāt diviem jauniešiem. Te praksi var iziet arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma topošie pavāri un viesmīļi.

Zemnieku saimniecības “Zemturi” – saimniece Kristīne Kristovska stāsta, ka tūrisms ir tikai viena no nozarēm – otra ir šķirnes trušu audzēšana. Ideja par tūrismu radusies, draugu un radu iedrošināta – ciemiņi priecājušies, cik šeit skaisti, un saimnieki sasparojušies atvērt savu sētu arī tūristiem.

Bez trušiem “Zemturos” mīt arī krāšņi fazāni, murkšķu pāris, eksotiskais degunlācītis Čaplins un daudzi citi dzīvnieki un putni. Saimniecībā iekārtotas divas pastaigu takas, var apskatīt šeit augošos dižkokus, baudīt pirts priekus, peldi dīķī vai makšķerēšanu. Virs pirts iekārtota arī “siena viesnīca”, kas pilsētniekiem šķiet ļoti eksotiska. Viesu grupas saimnieki var pacienāt ar zupu un saldo ēdienu – ambroziju, kā arī ar saimnieces mammas gatavotajām Agates končām un smeķīgajiem ķiļķēniem.

Ciemos braucot gan ģimenes ar bērniem, gan tūristu grupas. Saimniece novērojusi – ja Kuldīgā notiek kāds pasākums lielāks, tad arī šeit būs vairāk apmeklētāju. Ziemā gan visi zvēriņi atpūšas, bet saimnieki gatavojas jaunajam darba cēlienam, un jau pavasarī “Zemturos” atkal gaidīs viesus. Saimniece stāsta, ka ir daudz ieceru nākotnei, tās gan pagaidām neatklājot.

Brīvdienu mājas “Raxti” (SIA “Provinces sēta”) –  saimniece Aija Pušīlova priecājas, ka aizvadītā sezona bijusi laba. Pieprasījums ir liels, uzņemti viesi pat no ļoti tālām zemēm. Latviskā garā iekārtotā naksmītne ir omulīga un atrodas tikai nedaudz ārpus Kuldīgas centra. Daudz darba un laika telpu remontēšanā ieguldījis saimnieks Oskars Oficiers, bet telpas iekārtojusi saimniece, pati arī piemeklējusi atbilstošus traukus un nodrošina telpu dekorēšanu svētkos. Viesu mājā “Raxti” var izguldīt 14 cilvēkus, bet vēl četrus cilvēkus – citos šai pašai ģimenei piederošajos apartamentos “Romance” Kuldīgas vecpilsētā. Lai gan aktīvā tūrisma sezona jau sen galā,  nedēļas nogalēs naktsmītne ir aizņemta arī klusajā sezonā. Pieprasīta ir arī svinību zāle.

A. Pušīlova 15 gadus bijusi prom no Latvijas. Vadījusi lielu viesnīcu ar vairāk nekā 40 cilvēku kolektīvu, darbs labi veicies un paticis. Taču bērni  izauguši līdz skolas vecumam, un ģimenei nācies domāt – braukt atpakaļ tagad vai nekad. Izvēle izdarīta par labu Latvijai. Pirms atgriešanās ģimene iegādājusies šo īpašumu, bet pēc atbraukšanas iestājušies LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā un nodibinājuši savu uzņēmumu. Attīstībai piesaistīts finansējums no LEADER un reemigrācijas programmas. “Kuldīga ir laba vieta, lai darbotos tūrismā. Kuldīga patīk visiem klientiem,” secina naktsmītnes saimniece. Viņa uzsver, ka cenšas, lai katrs viesis no šejienes aizbrauktu apmierināts.

Kafijas grauzdētavā “Curonia” – Klāvs Šlakorcins saimnieko Kuldīgas kafijas grauzdētavā “Curonia”. “Pagājušā gada otrajā pusē sākām kafiju grauzdēt un izplatīt. Esam vienīgie tādi ražotāji Kurzemē, kas strādā ar specializētaju kafiju. No nulles esam izauguši līdz normālam apgrozījumam. Mūsu kafija nav komerciāla un nekad nebūs lielajos veikalu tīklos. Apmācām cilvēkus, kuri to tirgo, jo klientiem jāstāsta, kāpēc šī ir īpaša un kāpēc maksā dārgāk. Tas nav tikai tāpēc, ka tiek ražota Latvijā, bet gan tāpēc, ka ir specializēta, kas pēc Eiropas un Amerikas audzētāju reitingiem ieguvusi vairāk par 80 punktiem. Tai ir konkrēta izcelsmes valsts, saimniecība, šķirne, ir zināms, kādā augstumā tā augusi. Mēs strādājam ar pēdējā gada ražu. Pavisam drīz būs jaunā raža no Brazīlijas. Noliktavās neko neuzglabājam un gatavojam tikai pēc pasūtījumu. Tā vienmēr būs svaiga,” stāsta K. Šlakorcins.

“Mums kafija nāk no konkrētām vietām Brazīlijā, Etiopijā un Kolumbijā. Piedāvājam piecus veidus. Tā ir nopērkama vai pagaršojama vismaz četrās vietās Kuldīgas novadā, veikalu “Balzamiko” un “Daba” tīklos, kafejnīcās, specializētos veikalos Rīgā un citur,” skaidro uzņēmējs. “Uzņemam tūristus un stāstām par kafiju, par sevi. Reizēm te notiek meistarklases, kā kafiju pagatavot dažādos veidos un kā to baudīt. Grauzdējam tikai vienu vai divas reizes nedēļā, bet gribam izaugt līdz tam, ka tas būtu jādara katru dienu. Vēl nav tik liela pieprasījuma. Pagaidām cenšos visu darīt pats, bet reizēm vajadzīgi palīgi. Strādājam kopā ar Kuldīgas biznesa inkubatoru un caur šiem kanāliem mēģinām virzīties uz Somiju un Zviedriju, jo mūsu kafija ir īpaša un atbilst pasaules līmenim,” atklāj K. Šlakorcins.

SIA “KUULD” – ir dāvanu, suvenīru veikals, kā arī veikals māksliniekiem un amatniekiem. Par to ikdienā rūpējas Igors Verners kopā ar sievu Sandu Svenču-Verneri. Te var iegādāties dizaina lietas – no skaistas Kuldīgas pastkartes, oriģināliem suvenīriem līdz pat porcelāna traukiem, tekstila un ādas izstrādājumiem.

“Gribējās darīt kaut ko pašiem. Vieglākais būtu šīs telpas izīrēt kādam citam, bet mēs izvēlējāmies to riskanto un darbietilpīgo variantu. Tas dod gandarījumu,” par veikala izveidi 2018. gadā stāsta S. Svenča-Vernere.

“Kad man draugi jautā, ko es tirgoju, atbildu, ka tirgoju emocijas. Tas ir tik patīkami, kad cilvēks ienāk un izbauda veikala atmosfēru. Es saku – varat arī neko nepirkt, nolieciet somu, mēteli, pavadiet šeit laiku. Un, ja cilvēks iziet no veikala smaidīgs un apmierināts, man tas ir pats galvenais,” ikdienas motivāciju iezīmē I. Verners.

Nominācija “Debija 2019”

Saiva Auziņa – Kategorijai “Debija 2019” pieteiktā Saiva Auziņa dekorē svinību vietas un iznomā dekorus, rīko meistarklases floristikā un rotu gatavošanā.

“Viss sākās ar diegu lampiņām, ko gatavoju. Man ļoti patīk savās mājās uz svētkiem izlikt pilnīgi jaunu dekoru. Citi mudināja šo aizraušanos likt lietā. Nolēmu nodarboties ar to, kas man patīk un ko jau tāpat daru. Sāku ar nomu. Sapratu, ka vajadzīga dekoru un citu materiālu bāze. Rūpīgi pētīju Latvijas tirgu, kāds ir nomas sortiments – mēnešiem sēdēju un plānoju. Sākuma kapitāls bija ierobežots, jānopērk tieši tas, kas dotu tālākos ienākumus. Pirmajā gadā darbojos mājās. Pieteicās pirmais kāzu pāris. Biju ļoti nobijusies – piecas reizes braucu pārmērīt viesu namu. Viss izdevās. Pirmie pastāstīja citiem. Šogad man jau 90% klientu bija tādi, kuriem mani ieteikuši citi. Te ir viss, lai nodekorētu divas kāzas pa 100 cilvēkiem. Esmu pabeigusi floristikas kursus, bet šajā profesijā gandrīz visu nosaka prakse,” stāsta uzņemēja.

Viņa atvērusi salonu Kuldīgā, Smilšu ielā 12: “Šajā telpā klienti redz manu piedāvājumu, es – viņus un to, kā līgava skrien gar plauktiem… Tas, kā viņa to dara, daudz ko pastāsta par cilvēkiem un to, kā lielo dienu – kāzas – radīt tieši tādas, kā viņi vēlētos, nevis tā, kā varbūt patiktu man. Lielākoties klienti ir kurzemnieki vai rīdzinieki. Ja viņi nevar atbraukt pie manis, braucu pie viņiem, bet man noteikti vajag sajust, vai šie cilvēki ir tādi, ar kuriem vēlos strādāt. Diviem pāriem esmu atteikusi, jo jutu, ka domājam pilnīgi atšķirīgi. Tas ir godīgi gan pret klientu, gan sevi. Kāzu dekorēšana nav vienīgā nodarbošanās. Es palīdzu arī tad, ja kāds vēlas pasākumu dekorēt pats. Tā var būt dzimšanas diena vai bērnu ballīte. Ne tikai iznomāšu dekorus, bet arī palīdzēšu visu noorganizēt. Ko pati esmu iemācījusies, mācu citiem.” Vēl viena aizraušanās viņai ir rokassprādzes.

Mārtiņš Tjarve ir SIA “MT Parts” īpašnieks. Virkas ielā uzņēmumam ir veikals, kas piedāvā plašu vieglo auto rezerves daļu, smērvielu un auto aksesuāru klāstu. Pašlaik uzņēmums algo piecus darbiniekus.

“Sākām darboties 2018. gada martā. Mitināmies Virkas ielā un attīstāmies, mēģinot tikt līdzi saspringtajai tirgus situācijai. Kuldīgā ir daudzi rezerves daļu veikali, kas nozīmē, ka konkurence ir liela. Šobrīd mūsu uzņēmumam viss sanāk,” uzsver īpašnieks. Ikdienā noder uzkrātā pieredze, jo pirms tam četrus gadus nostrādājis autorezervju daļu tirdzniecībā, bet klienti novērtējuši uzņēmēja draudzīgo cenu.

Uzņēmuma piedāvātais preču spektrs ir plašs. Te piedāvā rezerves daļas jebkurai automašīnas markai, tomēr vispieprasītākās ir vācu un japāņu spēkratu detaļas. Parasti preci var saņemt vienas līdz divu darba dienu laikā, citreiz pat tajā pašā dienā. Galvenie klienti ir autovadītāji, kuri paši mājās remontē savus auto. Vairums autovadītāju pērk vidējās cenas preci. “Teikšu godīgi – piecdesmit procentus no darba gandarījuma sniedz palīdzēšana cilvēkiem. Vienmēr gribas atrast klientam to īsto detaļu, tieši to, ko viņš vēlas. Nevis piedāvāt to detaļu, kas man būtu visizdevīgākā, piemēram, notirgojot pazīstama zīmola ražotu preci, bet to, ko cilvēks grib,” iezīmē SIA “MT Parts” īpašnieks.

SIA “Flockmen” ir jauns uzņēmums, bet strauji attīstās un jau iekarojis ievērību visā pasaulē – Kuldīgā un Murjāņos ražotās koka rotaļlietas mēro ceļu pie klientiem visos kontinentos. Uzņēmumā spēkus apvienojušas vairākas ģimenes – esošie vai bijušie kuldīdznieki. Šķietami vienkāršais produkts – zīmola “Flockmen” attīstošās koka rotaļlietas – top no dabīga koka un bez krāsvielām. “Flockmen” tulkojumā nozīmē ganāmpulks, pulciņš. Nelielos koka cilvēciņus pārdod komplektos. “Rotaļlietai bija jābūt tādai, kas attīsta bērna domāšanu,” skaidro J. Stārasts. Rotaļājoties cilvēciņus var kombinēt, aplīmēt, nokrāsot vai apzīmēt. Bērni mācās domāt, attīstīt savu radošumu, skaitīt. Produkts izmantojams arī sociālajai rehabilitācijai, piemēram, cilvēkiem pēc insulta.

Uzņēmuma mērķa tirgus ir ārpus Latvijas. “Mūsu pircējs ir ļoti izglītotas mammas vecumā no 30 gadiem. Tie pārsvarā ir cilvēki ar labu atalgojumu. Mēs necīnāmies ar ķīniešiem, ar lētā gala produktiem,” atzīst uzņēmējs. Produkta ražošanai nevajag lielu rūpnīcu. To var viegli sapakot un nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē. Uzņēmums dod darbu desmit cilvēkiem – izveidojusies ļoti laba, atbildīga komanda. “Flockmen” rotaļlietas var pasūtīt caur mājaslapu. Uzņēmums sūta preces uz 32 pasaules valstīm.

Kabiles muižas vīna darītavas īpašnieces, bērnības draudzenes arhitekte Agate Eniņa un vieglatlēte Lauma Grīva te saimnieko jau trešo gadu.

L. Grīva, kura ieguvusi zināšanas sidra skolā Anglijā, atbild par sadarbības partneru meklēšanu un receptūru izstrādi, savukārt A. Eniņa ir atbildīga par ēkas restaurāciju, mārketingu un produkta dizaina pusi. Pašlaik Kabiles muižā notiek restaurācija, taču ēkā notiek grupu ekskursijas un sidra degustācijas. Pagaidām īpašnieces iztiek bez algotiem darbiniekiem.

A. Eniņa uzsver, ka visi finanšu līdzekļu tiek ieguldīti biznesa attīstībā: “Pašlaik mūsu biznesu varam nosaukt par darba hobiju. Pagaidām visu, ko nopelnām, liekam muižas restaurācijā vai iekārtu iegādē. Mūsu apgrozījums ir neliels, un pārsvarā ieguldām privātos līdzekļus. Neņemot nekādus kredītus, esam paveikuši diezgan daudz.”

Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2019”

Mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “SIMRA” izveidots 1998. gadā nelielā galdniecībā kā mēbeļu ražošana pēc individuāliem projektiem. Mūsdienās uzņēmumam ir divi galvenie darbības virzieni – koka kabeļu spoļu ražošana un mēbeļu izgatavošana.

Kā atklāj uzņēmuma īpašnieks Raimonds Serdants, uzņēmums darbu sācis ar diviem darbiniekiem, bet pašlaik nodarbina 30 cilvēkus.

“Laba biznesa pamatā ir produkta kvalitāte, kā arī jābūt diezgan elastīgam. Biznesā noteikti jābūt “biezai ādai”. Domāju, ka ilgtspējīga uzņēmuma pamatā ir darbinieki. Tas, ka vari uz viņiem paļauties. Ja gadījumā saslimsi un neatnāksi uz darbu, visi procesi notiks, un nebūs tā, ka pārējie arī neatnāks. Darbinieku kodols palicis teju nemainīgs, savstarpēji esam ļoti draudzīgi,” atklāj R. Serdants.

SIA “Agrotehnika” – Kuldīgas uzņēmuma “Agrotehnika” darbības sfēras ir lauksaimniecības tehnikas un automašīnu “Ford” rezerves daļu, akumulatoru, riepu, arī darba instrumentu, dārzkopības un lopkopības preču tirdzniecība. Nesen piedāvājumā iekļautas pārvietojamās mājas.

1992. gadā tas dibināts kā individuālais uzņēmums, bet 1994. gadā pārveidots par SIA “Agrotehnika”. Valdes priekšsēdis Arturs Cimoška stāsta, ka sākotnēji tirgota tikai lauksaimniecības tehnika un virziens neesot mainīts, tikai piedāvājums nemitīgi paplašināts. Uzņēmums darbību sācis Kuldīgā, pašlaik ir deviņas filiāles citviet Latvijā. Pasūtīts tiekot centralizēti no Kuldīgas. Gadā apgrozījums ir ap pieciem miljoniem eiro.

Svarīgākais pēdējos gados esot saglabāt stabilitāti. “Latvija ir maza valsts, cilvēku kļūst aizvien mazāk, bet konkurence lielāka. Paplašināties neredzam ekonomisku pamatojumu,” saka A. Cimoška. “Jādara tas, ko zinām. Strādājam pamatā ar mazajiem zemniekiem un uzņēmumiem. Detaļas iepērkam laikus uz nākamo sezonu, lai būtu labākas cenas. Ja kas nepieciešams, varam to iedot ātri. Strādājam ar rūpnīcām – starpniekus izmantojam maz.” Uzņēmumā ir ap 40 darbinieku, teju puse Kuldīgā. Uzņēmuma ilgtspējas un stipruma pamatā esot laba komanda.

Kuldīgas salonfrizētavas “Rita” kolektīvs šogad nosvinējis 25 gadus. Īpašniece Rita Peterlevica saka: viegli šie gadi nav bijuši, jo konkurence ir liela. Pašas darba mūžs gan daudz ilgāks – viņa Kuldīgā par frizieri strādā kopš 1973. gada un pārliecinājusies, ka jāmācās visu laiku. Uzņēmējdarbības principi apgūti tikai praksē. Bet tieši neveiksmes un kļūdiņas esot labākie skolotāji. Salons “Rita” izveidots kopā ar vīriešu frizieri Rosmu Strautmani, kura strādā visus 25 gadus. Pārējās kolēģes mainījušās. Tagad šis ir skaistumkopšanas salons, un te strādā septiņas speciālistes: četras frizieres, divas manikīra un pedikīra meistares un kosmētiķe. Tāds arī bijis Ritas mērķis – sniegt sievietēm dažādus pakalpojumus. Papildus tiek piedāvāts degustēt mājas vīnus, ko darina Peterlevicu ģimene.

Ilgtspējības galvenais priekšnoteikums esot klienti: “Pateicoties viņiem, esam noturējušies. Neviens cits maizi nedos. Ja varēsim viņus ieinteresēt, viss būs kārtībā. Par klientiem jādomā visu laiku – ko vēl un vēl piedāvāt. Protams, jūtam, ka iedzīvotāju skaits samazinājies.” Vissarežģītāk esot strādāt ar rīdziniekiem: “Viņiem vēl aizvien šķiet, ka mums te nekā nav, pat matu putu. Tomēr provinces meistari rīdziniekus pārspēj kaut vai tāpēc, ka labi padara savu darbu. Jaunajiem reizēm grūti noturēt veco meistaru uzlikto latiņu. Ja klients atnācis, nedrīkst skatīties pulkstenī un domāt, ka darba laiks jau beidzies.”

Veikals “Lote” – “Mums ir izdevies noturēties,” saka Kuldīgas veikala “Lote”, kam aprit 25 gadi, īpašniece Dzidra Priedola.

Te var iegādāties audumus, aizkarus, šūšanas piederumus, dziju, veļu un citas lietas. Dz. Priedola stāsta: “Pastrādāju vienā privātā uzņēmumā, pēc tam citā un tad domāju, kāpēc lai es nevarētu kaut ko izveidot pati. Tagad veikalu atvērt bez iekrājumiem nav iespējams, bet tajā laikā vēl varēja. Visus šos gadus esam cīnījušies un ieguvuši pastāvīgos klientus. Pie mums nāk šuvēji un rokdarbnieki, un to ir ļoti daudz. Mēs vienmēr jūtam, kas modē, un šobrīd modē ir adīt bez adatām – ar pirkstiem. No audumiem visbiežāk izvēlas linu un kokvilnu.” Vadītāja atklāj, ka šis gads veikalam tomēr ir grūts periods: “Konkurence liek sasparoties.”

Nominācija “Mentors 2019”

Intu Burnevicu – Kuldīgas kultūras centra direktori Intu Burnevicu vairāki cilvēki ieteikuši kategorijā “Mentors 2019”, kas Intas ikdienu konkursa žūrijai parādījusi gluži citā gaismā.

Inta vairāk nekā 30 gadu strādā kultūrā un ir palīdzējusi izkost nozares knifus un specifiku daudziem profesionāļiem, lai gan pati saka: “Diezin vai kādam uzņēmējam vai amatniekam esmu tā apzināti turējusi rociņu, ievadot darbā. Jā, praktikantu man bijis daudz. Bet virsū ar savu padomu neskriešu. Cilvēkam jānobriest un jābūt gatavam paņemt. Tā bagātināšanās ir abpusēja.”

“Mana pirmā ir mūziķes izglītība, teorijā un praksē apgūta kultūras vadība un menedžments, bet matemātikas novirziena klase vidusskolā ļauj visu salikt un vadīt sistēmā. Turklāt daru to, kas patīk. Tas ir mans hobijs. Kad jaunieši nāk praksē, mēs viņus atsijājam pēc tā, vai viņi grib kaut ko iemācīties, un tad ar tiem strādājam. Ja vajadzīgs ķeksītis, vari meklēt citu vietu,” stāsta I. Burnevica.

“Producējot pasākumus, man ir iespēja redzēt, kā strādā kolēģi. Kuldīgā mākslinieki grib atgriezties, jo būtiska ir elementāra cieņa pret cilvēku, kurš atbraucis ciemos. Ne jau visu regulē līgumattiecības – daudz nosaka cilvēciskais faktors. Man pašai, atnākot 1987. gadā uz Kuldīgas rajona kultūras namu, bija brīnišķīgi darbaudzinātāji: Nikolajs Auziņš, Vija Hofmane un Dace Kuršinska. Šie atzītie nozares profesionāļi iemācīja to, ka nevajag turēt sveci zem pūra, ka ar to, ko esi apguvis pats, ir jādalās. Mēs neienākam tukšā vietā, bet pārņemam to, ko padarījuši priekšgājēji. Ir ļoti labi, ja, ienākot profesijā, kāds nevis saskata konkurentu, bet palīdz.”

Imantam Rukutam piederošajam uzņēmumam SIA “IMA autoserviss” 2018. gadā piešķirta balva kā Kurzemes labākajam mācību prakses uzņēmumam. Ikdienā uzņēmumam ir laba un ilgstoša sadarbība ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, nodrošinot automehāniķiem prakses vietas.

Gada laikā praksi uzņēmumā iziet aptuveni pieci skolēni. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 16 cilvēkus.

I. Rukuts cenšas savas zināšanas nodot jaunajai paaudzei un atzīst, ka vislielāko gandarījumu sniedz tas, ka jaunietis, kurš  uzņēmumā iziet praksi, kļūst par labu speciālistu un paliek darbā kā pilntiesīgs automehāniķis. “Kādi 60 vai 70 procenti no mūsu darbiniekiem ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma absolventi,” uzsver I. Rukuts.

Andris Grīnvalds – Pasākumu rīkotājs un vadītājs, radio raidījuma vadītājs un rallija komentētājs Andris Grīnvalds nejūtas kā mentors vai darbaudzinātājs, vien no sirds dara savu darbu – gan pamatdarbā kultūras centrā, gan Kurzemes radio, kur jau gadiem vada raidījumu “Autolaiks”, gan komentējot ralliju, ko arī dara jau ilgstoši. Viņš uzsver, ka galvenais ir darīt to, kas patīk. “Ja kaut kas jādara, tas ir jādara tā, lai beigās ir sajūta, ka esi izdarījis visu, ko varēji,” uzsver A. Grīnvalds.

“Drebulis vienmēr ir iekšā, neatkarīgi no tā, liels vai mazs pasākums. Man patīk tas, ko es daru, tāpēc es te strādāju. Labākais ir fināls, kad redzi, ka pasākums ir izdevies,” teic pieredzes bagātais pasākumu rīkotājs. Savā pagastā viņš savulaik rīkojis pietiekami daudz pasākumu, bet arī tagad galīgi malā nestāvot.

Nominācija “Skaistumkopšana 2019”

Friziere Anda Barkāne – “Paldies klientiem, kas mani izvirzījuši!” saka Kuldīgas friziere Anda Barkāne. Viņa strādā jau kopš 1985. gada.

“Šī ir mana vienīgā profesija, turklāt nebiju domājusi, ka kļūšu par frizieri, bet draudzene aizvilka. Negāja viegli – to arī meistare atzina, ka par mani bijušas lielas bažas. Pēc skolas aizsūtīja zvērīgā praksē uz Jūrmalu. Tur vajadzēja strādāt daudz, un trīs mēnešos mūs pamatīgi izdresēja. Tie bija padomju laiki, kad Jūrmala bija pilna ar cilvēkiem un jāstrādā uz ātrumu. Pirmā darbavieta padomju laikos bija frizētava “Metropolē”, un tad cilvēki gaidīja dzīvajā rindā. Pēc tam 12 gadus strādāju skaistumkopšanas salonā “Madara”. Tad “Tavā frizētavā”. Pienāca laiks pastrādāt nedaudz lēnāk, tāpēc tagad esmu frizētavā “Sorem,” stāsta meistare.

“Klienti te jūtoties kā mājās. Te ir mierīgi, jo strādājam divatā. Klienti ir brīnišķīgi, jo viņi man ir paši galvenie. Šajā profesijā visvairāk patīk tas, ka satieku cilvēkus. Laikam nekad nevarētu būt grāmatvede. Strādāju visu dienu, bet man ir enerģija, ko saņemu no cilvēkiem. Man tā komunikācija patīk. Visvairāk man patīk matus krāsot. Visnervozākā ir ilgviļņu likšana. Es labprātāk daru ikdienas lietas un frizūras līgavām neuzņemos,” atklāj A. Barkāne.

Olga Pērkone – Skaistumkopšanas speciāliste un individuālā komersante Olga Pērkone darbojas Piltenes ielā pretī “A aptiekai”. Cilvēki novērtējuši viņas rūpīgo un kvalitatīvo darbu, bieži pakārtojot darba laiku klientu vajadzībām. Klienti atzinīgus vārdus velta Olgas komunikācijas spējām un mājīgajam kabinetam.

“Savulaik izmācījos par virsdrēbju šuvēju, bet skaistumkopšanas jomā strādāju kopš 2007. gada. Nodarbinātības valsts dienestā piedāvāja kursus, un tā arī aizgāja. Savukārt 2012. gadā sāku strādāt individuāli. Mums klientu ir ļoti daudz. Drīz mana meita sāks strādāt, un būsim kopā vienā kabinetā,” nokļūšanu nozarē atminas O. Pērkone.

“Kuldīga ir maza, un viens otram iesaka mūsu pakalpojumus. Konkurence ir liela, bet es domāju, ka visiem pietiek darba. Sievietēm patīk pucēties, un viņas to darīs vienmēr.” Manikīre uzsver, ka bieži cilvēki no skaistumkopšanas salona aiziet ļoti priecīgi, taču darbā nākas būt arī psihologam: “Klienti mūs ļoti novērtē. Man ir gandarījums, kad cilvēks aiziet priecīgs, smaidīgs un apmierināts. Ko sievietēm vajag? Uzlako nagus, un garastāvoklis uzlabojas! Ikdienas darbā nākas piestrādāt arī par psihologu. Kāds tev kaut ko izstāsta, un tas arī cilvēkam uzlabo garastāvokli. Lai gan darbs mēdz būt emocionāli nogurdinošs, tas ir patīkams, jo cilvēki nāk pie tevis kā pie drauga.”

Individuālā komersante Ina Japeniņa darbojas skaistuma studijā “Mocca” Liepājas ielā. Studijai šogad aprit pieci gadi šajās telpās.

“Frizieres darbu savulaik sāku Pārventā, kur man bija neliels kabinetiņš, bet vēlāk pārcēlos uz pilsētu. Studiju nosaucām vārdā “Mocca”, jo arī nakts tonis ir “Mocca”. Tas ienāca prātā manai kolēģei,” atminas speciāliste. Salonā strādā trīs frizieres, kuras ir ne tikai kolēģes, bet arī draudzenes.

Friziere atzīst, ka klientu netrūkst, to pieplūdums jūtams visu gadu. Nedaudz tukšāks ir janvāris. Darbam izteiktas sezonalitātes neesot, taču daudz darba ir mācību gada sākumā, izlaidumu un svētku laikā. “Konkurenci pilsētā nejūtam. Visiem ir darbs, un ir forši, ka nozarē nāk jaunie. Mūsu klientes lielākoties ir sievietes. Ir arī daži vīrieši,” stāsta meistare. “Ja ir vajadzība, atnāku uz darbu arī svētdienās. Esmu nākusi agri no rīta vai vēlos vakaros. Pielāgojos klientiem, un viņi to ļoti novērtē. Man ir gandarījums, ka es strādāju, un daudzi zvana. Ir labi, ka ir jāstrādā, nevis jāsēž un jāgaida. Darba lielākā balva ir klienti,” atzīst friziere. I. Japeniņa piekrīt, ka frizieriem jāseko līdzi jaunākajām modes tendencēm un jāpapildina zināšanas.

Manikīrei Kristīnei Kromanei kabinets ir Kuldīgā, Smilšu ielā 24. Par nominēšanu viņa saka – sākumā domājusi, ka tas ir joks. “Esmu tajā superekskluzīvajā cilvēku kategorijā, kurā darbs ir reizē vaļasprieks un sirdslieta. Pamatnodarbošanās man ir manikīre, bet klientes vēlas arī citus pakalpojumus, piemēram, skropstu pieaudzēšanu. Es mīlu vienatni, un klienti mīl individuālu pieeju, lai gan ar mani vienmēr ir kolēģis – sunītis Guči. Par klienšu trūkumu nevaru sūdzēties. Vienam cilvēkam rēķinu stundu laika. Līgavas, protams, ir īpašs gadījums. Manas klientes ir aizņemtas – viņām ir tikai pusdienas pārtraukums vai stundiņa pēc darba laika. Cenšos pielāgot viņu vajadzībām. Jāstrādā ātri, kvalitatīvi. Klienti ir prasīgi, un man tas patīk – tas neļauj atslābt. Bet viņi ir vislabākie – mani lutina un saka: “Es tev atnesu maizīti. Apēd, un tad strādāsim!” Jo pulkstenis ir pusdeviņi vakarā. Šodien pēdējā kliente būs pēc astoņiem vakarā.”

“Sākums bija skropstu pieaudzēšanas kursi, ko kompānijas pēc beidzu kopā ar trim citām meitenēm. Sanācis tā, ka no visām strādāju vienīgā. Domāju, ka nespēšu būt tik ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Klientu loks auga, un reiz, kad sestdienā deviņos no rīta piezvanīja sieviete, sakot “Man vajag skropstas,” sapratu, ka vilciens sācis kustēties un ātrums pieaug – vajag meklēt telpas. Sāku nepilnos piecos kvadrātmetros ar pavisam mazu galdiņu. Manikīru apguvu pēc tam. Protams, ir milzīgs ģimenes atbalsts. Pamazām, arī ņemot kredītu, viss sagādāts. Šeit esmu ceturto gadu,” stāsta meistrare.  Viņai ir doma par savu skolu un meistarklasēm.

Konkursa žūrija paviesojās pie 39 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.

Konkursa apbalvošanas fotogalerija

Nominācija “ZAĻĀ SAIMNIECĪBA 2018”

ZS “Luniņi” – bioloģiskā saimniecība Snēpeles pagastā. Īpašniece Ilonda Reita. Snēpeles “Luniņos” Juris Belševics un dzīvesbiedre Ilonda Reita bioloģiskajā saimniecībā audzē zirgus un Šarolē gaļas liellopus.

ZS “Upmaļi” – bioloģiskā  vides un veselības saimniecība Rendas pagastā. Nodarbojas ar ārstniecības augu un garšaugu audzēšanu dārzos un ievākšanu dabā. Gatavo īpašus, pēc orģinālām receptēm veidotus kosmētikas līdzekļus, zāļu tējas un uztura bagātinātājus. Īpašnieki Dainis un Māra Bergmaņi. Saimnieki Dainis un Māra Bergmaņi smejoties sauc sevi par dinozauriem – tik ilgs ir viņu bioloģiskās saimniekošanas stāsts. Viņiem ir ļoti svarīgi, lai pašu ražotā produkcija būtu patiešām kvalitatīva.

ZS “Aploki” – bioloģiskā saimniecība Gudenieku pagastā. Nodarbojas ar piena lopkopību un augkopību. Īpašnieks Leons Eglītis. Gudenieku pagasta zemnieku saimniecībā “Aploki” Leons Eglītis saimnieko kopš 90. gadiem.

Mājražotāja Ilona Kricka Krauja – bioloģiskā saimniecība “Klintis” Rendā. Audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus. Ražu pārstrādā ievārījumos, marinējumos, žāvējumos, tējā, pārdod olas, aitas vilnu un rokdarbus. Ilona Kricka-Krauja kopā ar vīru, vīra mammu un bērniem saimnieko Rendas pagasta “Klintīs”. Ģimene šo māju atradusi un iegādājusies pirms  trim gadiem. Kraujām ir bioloģiskā saimniecība, kurā audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus, savukārt dzīvoklis Mežvaldē pielāgots mājražošanai.

Nominācija “RAŽOTĀJS 2018”

ZS “Garīši” – uzņēmums dibināts 1995. gadā un tā pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu lauka dārzeņu audzēšana. Liela daļa izaudzētās produkcijas tiek pārstrādāta. Īpašnieks Jānis Čaročinskis. Vārmes zemnieku saimniecībā “Garīši” dārzeņus ne tikai izaudzē, bet arī dažādos veidos pārstrādā. Šobrīd uzņēmuma ražotnē norisinās būvdarbi, jo nepieciešams būtiski palielināt ražotnes jaudu – tā teju dubultosies.

SIA “Energoparks” – uzņēmums dibināts 1998. gadā. Nodarbojas galvenokārt ar šķeldas ražošanu, apaugumu novākšanu no īpašumiem, ar savu tehniku nodrošinot gan iegūtā materiāla sašķeldošanu, gan transportu. Īpašnieks Andris Pšečenko.

SIA “Energoparks” dibināts 1998. gadā. Kopš 2005. gada tas aktīvi darbojas vietējā šķeldas ražošanas un piegādes tirgū un ir kļuvis par daudznozaru uzņēmumu. “Pa šiem gadiem gājis kā pa celmiem. Dažbrīd labāk, dažbrīd sliktāk. Es, protams, ceru, ka mums ies vēl labāk,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Andris Pšečenko.

SIA “Vēvers” – ģimenes uzņēmums, dibināts 2001. gadā. Ražo augstas kvalitātes priedes kokmateriālus. Lielāko daļu produkcijas eksportē. Valdes priekšsēdētājs Nauris Vēvers, valdes loceklis Ģirts Vēvers. SIA “Vēvers” ir viens no Kuldīgas novada lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem, kas ļoti daudz investē ražošanas modernizācijā un infrastruktūrā.

SIA “Kuldīgas Tekstils” – uzņēmums dibināts 1992. gadā, nodarbojas ar apģērbu šūšanu, ražošanu. Saražotie apģērbi tiek eksportēti uz Zviedriju, kur dzīvo uzņēmuma īpašnieks.

IK “G. Matroža kokzāģētava” – uzņēmums dibināts 2004. gadā. Īpašnieks Gunārs Matrozis. Individuālais komersants “G. Matroža kokzāģētava” ievērību izpelnījies ar noturību spēcīgajā konkurencē un to, ka ēdolniekiem ir lielākais darba devējs.

Nominācija “PAKALPOJUMS 2018”

SIA “Kuldīgas ginekologu prakse” – 2014. gadā atvērta ēkā, kas atjaunota ar pietāti pret tās pagātni un seno meistaru veikumu, vienlaikus pielāgota mūsdienīgas medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašniece Dr. Dagmāra Veldruma. “Patīkami, ka varu kādam palīdzēt,” saka ginekoloģe Dagmāra Veldruma. Pēdējos četrus gadus viņa pieņem pati savās telpās Liepājas ielā 38.

SIA “Modra autoskola” – autoskola dibināta 2012. gada decembrī, piedāvā autovadītāju apmācību dažādās kategorijās. Īpašnieks Modris Vite. SIA “Modra autoskola” īpašnieks Modris Vite bijis ļoti pārsteigts, kad uzzinājis par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai. Tieši pirms Ziemassvētkiem autoskolai apritēs seši gadi.

Veikals “Akcents” (IK Divi dēli) – veikaliņš Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu. Piedāvā plašu preču klāstu no Latvijas uzņēmumiem, kā arī no mājražotājiem. Piedāvā arī savus ražojumus un izšuj pēc individuāla pasūtījuma. Īpašniece Ineta Ausmane. Omulīgais veikaliņš “Akcents” Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu, taču šai laikā ievērojami progresējis visās tā izpausmēs. Tajā piedāvā plašu preču klāstu gan no Latvijas jaunajiem, gan mazajiem, gan lielākiem uzņēmumiem, tāpat arī no mājražotājiem. Papildus tā piedāvājumā iekļauti arī savi ražojumi, un I. Ausmane izšuj pēc individuāla pasūtījuma.

SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse” – prakse reģistrēta 2009. gadā. Iedzīvotāji novērtējuši pozitīvo attieksmi un augsto profesionalitāti veselības pakalpojumu jomā. Īpašniece Līga Vaļģe. Kuldīgas veselības centrā praktiski vienmēr var sastapt daudz cilvēku. Tā ir arī dienā, kad Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas žūrija apciemo dakteri Līgu Vaļģi, SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse”īpašnieci. Viņa gan jūtas pārsteigta par nomināciju konkursam un stāsta par izaicinājumiem, ar ko sastopas ikdienā, apvienojot ārsta darbu ar uzņēmējdarbību.

Solāriju studija “Vanella” – solāriju studija savus pakalpojumus piedāvā  Liepājas ielā 38. Īpašniece Daiga Sermole. “Šeit ir mūsu paradīze, kurā atpūšamies,” sakasolārija studijas “Vanella” īpašniece Daiga Sermole. Tomēr jauniešiem te tiek dota tik svarīgā pirmā darba pieredze.

Nominācija “AMATNIEKS 2018”

Rita Morozova – šuvēja. Ikdienā veic dažādus šūšanas darbus – gan labojumus, gan pēc klientu pasūtījumiem. Šuvusi tērpus vairākiem deju kolektīviem. Šuvēja Rita Morozova apģērbus gan labo, gan šuj pēc klientu pasūtījuma, un Kuldīgā šādus pakalpojumus piedāvājot daudzi.

Arita Svenča – studijas “Varavīksne” audēja, līdzdarbojas rokdarbu kopas “Čaupes” vadīšanā. Ierodoties ciemos pie audējas un rokdarbu darbinātājas Aritas Svenčas, kura uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā izvirzīta nominācijā “Amatnieks 2018”, meistare žūrijas komisijai izrāda plašo darbu spektru – sākot no pašas darinātām cepurēm un cimdiem, beidzot ar džemperiem un galdautiem. Tomēr daļa no darbiem šobrīd atrodas kādā izstādē Lietuvā.

Ziedonis un Ināra Āboliņi – audēji, izveidojuši ģimenes uzņēmumu SIA “Audēju darbnīca”. Ražo augstas kvalitātes roku darba izstrādājumus, aktīvi piedalās dažādos amatnieku gadatirgos un izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ināras un Ziedoņa Āboliņu ģimenes uzņēmums “Audēju darbnīca” darbojas desmit gadus, bet abi auž jau gadus 30.

SIA “Nordvalde” – galdniecības uzņēmums dibināts 2004. gadā, ražo koka logus, durvis, kāpnes un mēbeles. Īpašnieks Matīss Meike. SIA “Nordvalde” ir salīdzinoši neliels galdniecības uzņēmums, kurā strādā vien trīs cilvēki. “Esam mazā galdniecība, kam patīk lielie projekti,” uzsver uzņēmuma īpašnieks Matīss Meike. Uzņēmums sākotnēji piederējis viņa tēvam, kurš arī ir galdnieks.

Andris Bergmanis – frizieris. Strādā salonā “Pie Aivas” Kuldīgā. “Cenšos klientus lutināt un ceru, ka viņi to jūt,” saka frizieris Andris Bergmanis, kurš desmito gadu reizi nedēļā no Ventspils ierodas Kuldīgā skaistumkopšanas salonā “Pie Aivas”.

Nominācija “TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2018”

SIA “NORNIEKI” – šobrīd lielākā strausu ferma Latvijā, kas specializējas gaļas ražošanā un piegādē. Pamatnodarbošanās ir gaļas strausu un kazu audzēšana un pārstrāde, kā arī viesu uzņemšana, radošo darbnīcu organizēšana. Īpašniece Anda Šīmane. Snēpeles “Nornieku” īpašnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis audzē gaļas strausus un kazas, uzņem viesus lauku restorānā un organizē radošās darbnīcas.

Ēdoles pils – zināma ne tikai kā vēsturisks objekts ar laikmetīgām vērtībām un leģendām apvītu atmosfēru, bet arī kā dažādu koncertu, izstāžu, publisku, individuālu pasākumu un filmēšanas vieta. Rīko plaši apmeklēto Emīla tirgu. Pārvaldniece Māra Valtere. “Ziemā pie mums diezgan klusu, jo nav jau tūrisma sezonas, bet līdz rudenim apmeklētāju bija daudz,” atzīst Ēdoles pils pārvaldniece Māra Valtere.

Apartamenti “Kuldīgas Pilsdzirnavas” – naktsmītne atrodas vēsturiskā mājā, pie vecā ķieģeļu tilta pār Ventu. Kopš 2015. gada apartamenti pārstāvēti vietnē Booking.com. Īpašniece Laura Anspuka. Apartamentu Kuldīgas pilsdzirnavas īpašniece Laura Anspuka saka: senajai ēkai Baznīcas ielā 36 pie ķieģeļu tilta dota otra elpa, jo pirms tam tā bija ļoti bēdīgā stāvoklī.

“Maras Muiža” – kultūrvēsturisks objekts, kas pirmoreiz minēts 16. gadasimtā, atjaunots 2006. gadā. Piedāvā muižas apskati grupām ar iespēju pasūtīt kafiju un kūku, kā arī nakšņošanu. Īpašniece Ilga Pranča-Hartingera. “Viesi pie mums brauc aizvien vairāk – tā ir kā sniega bumba,” secina Maras muižas saimniece Ilga Pranča-Hartingere.

ZS “Polīši” – atpūtas bāze “Polīši” piedāvā makšķerēšanu zivju dīķos, viesu namu ar kamīnzāli un pirti, nakšņošanu istabās vai teltīs, telšu vietas, divus smilšu volejbola un futbola laukumu, ugunskuru vietas. Izveidots brīvdabas dievnams “Bētele” skaistā ozolu birzī netālu no viesu nama. Īpašniece Rūta Pirro. Atpūtas bāzes “Polīši” Rumbas pagastā saimnieki Rūta un Viesturs Pirro, vaicāti, kā klājas, atbild: “Paldies Dievam, iet ļoti labi! Arvien labāk.” Viņi priecājas par nesen noasfaltēto veco Saldus ceļu, kas ved arī uz “Polīšiem” – labi ceļi vienmēr palīdzot tūrismam.

Nominācija “DEBIJA 2018”

Rezidence Kafe “Venta” – kafejnīca atvērta 2018. gada pavasarī. Saimnieks Aigars Celms. Kafejnīca Rezidence kafe “Venta” pie Kuldīgas vecā tilta atvērta tikai šopavasar, bet vadītājs Aigars Celms secina: “Liekas, ka viss iznāk.”

Kafejnīca “The Marmalade” – kafejnīca atvērta kopš 2017. gada decembra. Iedzīvotāji novērtējuši mājīgo atmosfēru un jauko apkalpošanu. īpašnieki Mārtiņš Einbergs, Iveta Einberga, Dace Nelsone. Kafejnīca “The Marmalade” durvis vēra tikai pirms gada – 2017. gada 1. decembrī. Dace Nelsone, viena no omulīgās kafejnīcas īpašniecēm, stāsta, ka pirmais gads bijis labāks nekā cerēts, taču neesot māksla iesākt – svarīgi arī sasniegto noturēt un attīstīties.

SIA “Lat Food LP” – Uzņēmums ražo bioloģisku pārtiku pilnvērtīgam bērnu uzturam ar zīmolu “Mazo lāču putra”. Īpašniece Laura Prūse. Bērnu pārtika ar zīmolu “Mazo lāču putra”, kas nu jau iepazīta un remdē izsalkumu mazuļiem visā Latvijā, tiek ražota Snēpelē.

SIA “Pilskrogs” – “Pilskrogs” iekārtots Ēdoles pilī, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus ikdienā, klāj svētku gadus, kāzu banketus, kafijas pauzes semināros. Īpašnieks Jānis Grundmanis. “Pilskrogā” Ēdoles pilī saimnieko SIA “Pilskrogs” īpašnieki Agnese un Jānis Grundmaņi. Agnese Grundmane stāsta, ka ideja par uzņēmumu radusies krīzes gados, taču atzīst, ka nozare vienmēr bijusi sirdij tuva.

I. Knupkes Īvandes pagasta zemnieku saimniecība “Paegļi” – zemnieku saimniecībā top vairākas desu šķirnes, kupāti un kūpinājumi. Īpašniece Ieva Knupke. Ieva Knupke kopā ar vīru uz Kuldīgas pusi pārcēlās pirms gada, atgriežoties dzimtajā vietā pēc desmit gadu prombūtnes.Viņa saimnieko zemnieku saimniecībā “Paegļi” Īvandē.

Nominācija “ILGTSPĒJĪGĀKAIS UZŅĒMUMS 2018”

Veikals “Pie Jura” – SIA “JKLM” reģistrēta 1997. gadā, veikalā tirgo dārzkopības līdzekļu un lauksaimniecības inventāru. Īpašnieks Juris Kozmeijers. Daudz dažādu preču iespējams atrast veikalā “Pie Jura”. Tā īpašnieks Juris Kozmeijers biznesā ir jau ilgus gadus un Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.

SIA “Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets” – zobārstniecības privātprakse dibināta 1994. gadā. Īpašnieki Dzintra Rudīte Ozoliņa, Leonards Ozoliņš. Uzņēmums “Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets”dibināts 1994. gadā, bet Dzintra Rudīte Ozoliņa ir zobārste jau 41 gadu.

SIA “AMAZONE” – uzņēmums dibināts 1993. gadā kā vācu firmas “Amazonen-Werke” oficiālais pārstāvis Latvijā. Piedāvā augsnes apstrādes tehniku, lopbarības sagatavošanas tehniku, kartupeļu stādīšanas un ražas novākšanas tehniku, kardānu vārpstas, uzkares sistēmas, miglotāju sprauslas. Īpašnieki Arvis Mikāls, Baiba Mikāla. Baiba un Arvis Mikāli uzņēmējdarbībā iesaistījās 1992. gadā, atjaunojot Baibas vecvectēva Jēkaba Gulbja 1924. gadā dibināto zemnieku saimniecību “Upeskalni”, kas vēlāk mainīja juridisko formu un pārtapa par SIA “Upeskalni AB”. 1993. gadā dibināta SIA “Amazone”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību, bet 2015. gadā – trešais uzņēmums SIA “Precīzo tehnoloģiju skola”. Kopā visi trīs uzņēmumi kopš šī gada pazīstami ar nosaukumu “Amazone grupa”.  “Mūsu sauklis visai grupai – mums ir pasaules pieredze lauksaimniecībā, bet ar stabilām saknēm esam Latvijas zemē. Pie tā mēs ļoti pieturamies un piestrādājam,” stāsta B. Mikāla.

SIA “JK” – uzņēmums dibināts 1994. gadā, nodarbojas ar degvielas, naftas produktu tirdzniecību. Īpašnieki Juris Geide un Kārlis Balodis. SIA “JK” šī gada Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.

IK “RŪTA” – uzņēmums dibināts 1993. gadā un nodarbojas ar preču mazumtirdzniecību stendos un tirgos. Īpašniece Rūta Lindberga. Uzņēmumu IK “Rūta” kuldīdznieki labāk atpazīst pēc veikala “Pelnrušķīte” Liepājas ielā. IK “Rūta” īpašniece Rūta Lindberga savu biznesu sāka pirms 25 gadiem, izveidojot savu kafejnīcu.

Nominācija “MENTORS 2018”

Guntra Krūkliņa – pedagoģe, karjeras konsultante V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas karjeras konsultante Guntra Krūkliņa par nomināciju kategorijā “Mentors” uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā ir pārsteigta, taču atzīst, ka cenšas skolēniem palīdzēt, cik vien spēj: “Skolā esmu vienkāršākā karjeras konsultante. Vairāku gadu laikā esmu palīdzējusi daudziem absolventiem. Vismaz man šķiet, ka ir palīdzēts. Karjeras konsultants savā ziņā ir arī mentors. Mentors esmu, pirmkārt, skolas bērniem, kā arī palīgs skolas pasākumos. Visvairāk bērniem ir jāmāca, kad viņi kaut ko sāk saprast par savu dzīvi – septītajā, astotajā klasē.”

Dina Poriņa – jauno žurnālistu skolas vadītāja, laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore. Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore, jauno žurnālistu skolas vadītāja Dina Poriņa par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai ir pārsteigta. Zvans no pašvaldības viņu esot ļoti samulsinājis, jo jauno žurnālistu skolotāji neesot mentori klasiskā izpratnē, kā to saprot uzņēmējdarbībā. “Mēs nemācām biznesa pamatus, vairāk palīdzam apgūt profesijas pamatus,” stāsta D. Poriņa, piebilstot, ka, viņasprāt, daudz atbilstošāks būtu vārds “darbaudzinātājs”.

Sigita Vaivade – “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja. “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja Sigita Vaivade jau ceturtajā paaudzē ir mežsaimniece un ar projektu “Meža ABC” nodarbojas jau 13 gadus. “Meža ABC” ir tas, ko man patīk darīt. To daru bez maksas jau kopš 2005. gada. Šogad aizvadījām astoto “Meža ABC” pasākumu Kuldīgas novadā. Vienubrīd bija ideja pasākumu vilkt uz Latvijas centrālo daļu, taču sapratu, ka to negribu. Latvija nav tik liela, lai skolēni un ģimenes neatbrauktu uz Kuldīgas pusi,” lepni stāsta pasākuma idejas autore.

Baiba Mikāla – papildus uzņēmējdarbībai sniedz būtisku ieguldījumu novada attīstībā, veicina sabiedrības, tostarp jauniešu, jauno uzņēmēju interesi par uzņēmējdarbību. Līdzdarbojas Kuldīgas biznesa inkubatora konsultatīvajā komisijā. Uzņēmēja, “Amazone grupa” īpašniece Baiba Mikāla saspringtajā ikdienā, kas, viņasprāt, reizēm atgādina nemitīgu vienādojumu risināšanu, tomēr atrod laiku, lai sniegtu atbalstu jaunajiem censoņiem, kuri savu ceļu uzņēmējdarbībā vien sāk.

Indra Iveta Gaile – pedagoģe, motivējusi jauniešus domāt par profesijas izvēli. Ilgus gadus pedagoģe bijusi “Junior Achievement Latvija” koordinatore savā skolā un Kuldīgā, organizējusi skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņus. Pedagoģe Indra Iveta Gaile jauniešus motivējusi domāt par saviem uzņēmumiem.

Nominācija “Gada lauksaimnieks”

ZS “Jaunkalni”– jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) Laidu pagasta “Vecmeždreijas”. Īpašnieks Gatis Zonenbergs.

SIA “Lāses AM”– struktūrvienība, gaļas liellopu novietne “Kolumbi” Rumbas pagastā – bioloģiskā lauksaimniecība, tīršķirnes gaļas liellopu audzēšana, graudu audzēšana. Saņemta Zemkopības ministrijas augstākā balva “Sējējs” par Latvijā labāko bioloģisko lauku saimniecību. Valdes priekšsēdētājs Aigars Melderis.

ZS “Nogales”– piena pārstrāde un pārtika, jauktā lauksaimniecība, Kabiles pagasta “Nogales”. Īpašnieks Ainārs Guštilo.

ZS “Akmeņkalni”– augkopība un tehniskās kultūras, Gudenieku pagasta “Akmeņkalni”. Īpašnieks Ainārs Bierands.

Nominācija “Gada ražotājs”

SIA “Stiga RM”– 100% latviešu kapitāla meža nozares uzņēmums. Nodarbojas ar bērza saplākšņa ražošanu un pārdošanu, bērza finierkluču iepirkšanu un šķeldas pārdošanu, meža zemju iepirkšanu un apsaimniekošanu, apaļkoku pārdošanu un kokmateriālu transportu, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.

SIA “Mežmaļi”– kokapstrādes uzņēmums, ražo skuju un lapu koka taras delīšus/palešu sagataves, Pelču pagasta “Aizmeži”. Valdes priekšsēdētājs Andris Dieziņš.

SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”– maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana, Graudu ielā 14, Kuldīgā. Valdes loceklis Dāvids Šternbergs.

SIA “Milzu!” – ražo četru veidu auzu un rudzu pārslas, tostarp bioloģiskās graudaugu pārslas, Rumbas pagasta “Miķeļi”. Valdes loceklis Ence Enno.

ZS “Smilškalni”– audzē krūmogulājus. Nodrošina patērētājus ar svaigām deserta ogām. Ražo mājas vīnus. Īpašnieks Alvils Elksnis.

Nominācija “Gada tirgotājs”

SIA “RZ autoparks” – transportlīdzekļu tirdzniecību un piekabju noma/tirdzniecība, Riteņu ielā 1, Kuldīgā.  Valdes priekšsēdētājs Roberts Zanders.

Konditoreja “Šarlote” (SIA “Gusto Vanilla”) – konditorejas izstrādājumu, saldumu ražošana, Mālu ielā 12, Kuldīgā. Valdes locekle Aira Egle.

SIA “Pārsa”– mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, Graudu ielā 5, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Gatis Rozenfelds.

Veikals “Pindzele” (SIA “PC Konsultants”) – kancelejas preces, preces māksliniekiem, skolēnu radošajām nodarbībām un dažādiem hobijiem, biroja tehnikas pakalpojumi, Raiņa ielā 2, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Aldis Dilāns.

SIA “Vindenieki”– ziedu tirdzniecība un floristika,  tirdzniecības vietas Kuldīgā – Ēdoles iela 31, Sūru iela 2 un Mucenieku iela 26. Valdes priekšsēdētāja Lāsma Ciekause.

Nominācija “Gada amatnieks”

Baiba Cine (mājražotājs “Baibas gardumi”) – piedāvā mājās ceptas tortes no dabīgiem produktiem, Atpūtas ielā 8, Kuldīgā.

Mārtiņš Ausmanis (“MMēbeles”) – pēc individuāla pasūtījuma izgatavo visa veida korpusa mēbeles, kā arī logus, durvis un kāpnes, Apšu ielā 30, Kuldīgā.

Elijs Bite– sertificēts skursteņslauķis.

Ineta Bērzupa (IK “Marionet”), apģērbu dizains un šūšanas pakalpojumi, pēc individuāla pasūtījuma, 100% roku darbs, Liepājas ielā 50, Kuldīgā.

Santa Kļava (“SK handmade”) – ziedu un sajūtu dizains.

Nominācija “Gada pakalpojums”

Skaistumkopšanas salons “Paloma” (SIA “Palomino) – skaistumkopšanas pakalpojumi, Liepāja ielā 1, Kuldīgā. Valdes priekšēdētāja Līvija Tinte.

Inga Trumsiņa– gida pakalpojumi.

SIA “Royal Key”– interjera dizainere Aiga Vaitkus, Liepājas ielā 8, Kuldīgā.

SIA “HL Dizains”– projektu vadība īpašumu attīstībai, arhitektūras un interjera dizaina pakalpojumi, Liepājas ielā 37, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Henriete Ludvika-Brazovska.

Kafejnīca “Pagrabiņš”(SIA “Alekšupīte”) – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, Baznīcas ielā 5, Kuldīgā. Valdes locekļi Raimonds Lapuķis un Jānis Ķirsis.

Nominācija “Gada jaunais uzņēmums”

Dzīvais muzejs “Senās Kuldīgas stāsts”(SIA Goldingen Train”) – septiņu telpu komplekss, kur katrā telpā iedzīvināti un atdzīvināti stāsti par pilsētu un tās vēsturi, Jelgavas ielā 2, Kuldīgā. Valdes locekles Kristīne Kārkliņa un Santa Cine.

SIA “ED Kriksis”– individuāli šūti apģērbi bērniem no zīdaiņa līdz skolas vecumam, Pilsētas laukumā 7, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Egita Dedze.

SIA “SL Projects”– sveču ražošana, Gaismas ielā 9-25, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Sintija Hercenberga.

SIA “Lexa ID”– dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, Dzirnavu ielā 8-3, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Ingus Benhens.

“Katrīnas apartamenti”– ekskluzīvi apartamenti, ērti divām ģimenēm. Apartamentos ir ekskluzīvas mēbeles, mākslas darbi. Domāti cilvēkiem, kas grib baudīt ne tikai skaisto, mierīgo pilsētu, bet arī novērtē skaistumu sev blakus, Strautu ielā 3-5, Kuldīgā. Īpašniece Dace Gaile.

Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums”

SIA “Mars”– kokmateriālu ražošanas jomā darbojas jau kopš 1993. gada. Uzņēmums nodarbojas ar padziļinātu kokmateriālu apstrādi un dažādu kokapstrādes produktu ražošanu. SIA “Mars” ražo un pārdod grīdas, apdares un terases dēļus, plauktus un palodzes, konstrukcijas zāģmateriālus, durvju apmales, dažāda veida koka profillīstes, pirts apdares un pirts lāvas dēļus, kā arī kurināmās skaidu briketes, Rumbas pagasta “Mars”. Valdes priekšsēdētājs Andris Lapiņš.

SIA “Dekors RD”– reklāmas pakalpojumi, Tehnikas ielā 9, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Anda Gutlande.

SIA “Jaunais Kurzemnieks”– Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada laikraksts, 1905. gada ielā 19, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Inese Opelta.

Veikals “Dārziņš” (ZS “Sūrupes”) – pārtikas tirdzniecība Baznīcas ielā 15, Kuldīgā. Īpašnieks Vilnis Beņķis.

Veikals “Tīne” (IK Velga Pigevica) – piedāvā plašu galantērijas, audumu, aizkaru un gultasveļas klāstu, kā ikdienas vajadzībām, tā īpašām vēlmēm, speciāli izgatavota produkcija pēc pasūtījuma, Liepājas ielā 30, Kuldīgā. Īpašniece Velga Pigevica.

Nominācija “GADA INVESTĪCIJA”

SIA “Stiga RM” – ražošanas ēka. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.

Z/S “Kalna – Mikas”– lauksaimniecības noliktava. Īpašnieks Jānis Brantevics.

Z/S “Purvmaļi”– lauksaimniecības šķūnis. Īpašnieks Edgars Grohoļskis.

Nominācija “GADA MECENĀTS”

SIA “Rietumu nafta LV” – valdes loceklis Toms Egle – par ziedotajiem līdzekļiem Kuldīgas futbola attīstībai, “Ģimenes dienai” un citiem kultūras pasākumiem;

SIA “Ostas celtnieks” – valdes priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis – par atbalstu pilsētas festivālam “Dzīres Kuldīgā”;

SIA “MKM mežs”– valdes priekšsēdētājs Kristaps Martinovs, valdes loceklis Mārcis Martinovs – par ziedojumu biedrībai “Motorsports.lv”.

Nominācija „GADA LAUKSAIMNIEKS”

ZS “Ezergaļi” – nodarbojas ar graudkopību. Saņēma balvu “Sējējs 2016” nominācijā “Gada lauku saimniecība”. Vārmes pagasts, īpašnieks Dzintars  un Iveta Erdmaņi.

Nominācija „GADA RAŽOTĀJS”

ZS “Smaidas” – gaļas pārstrāde un konservēšana. Snēpeles pagasts, īpašnieks Jurģis Bružāns.

Nominācija „GADA TIRGOTĀJS”

SIA “Autoveikals O.Z.I.” – autoveikals, mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.  Īpašnieks Uģis Martinsens.

Nominācija „GADA AMATNIEKS”

Uldis Melbergs – juvelieris, rotkalis.

Nominācija „GADA PAKALPOJUMS TŪRISMĀ”

ZS “Zvejas” – Riežupes smilšu alas. Rumbas pagasts, īpašniece Inese Štofrēgene.

Nominācija „GADA PAKALPOJUMS”

IK “Klūdziņa” – krodziņš, ēdienu gatavošana uz dzīvās uguns. Ēdoles iela 40, Kuldīga, īpašnieki Zigrīda un Guntis Stuceri.

Nominācija „GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”

SIA “Mana Galdniecība”– specializējas standarta un dažādu nestandarta mēbeļu, iekārtu un citu izstrādājumu izgatavošanā no koka gan mājām, gan birojiem, gan citām platībām. Padures pagasts “Dreimaņi”, īpašnieks Māris Stepanovs.

Nominācija „GADA PAKALPOJUMS BŪVNIECĪBĀ”

SIA “Būvfirma INBŪV” – Darbības virzieni: vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana, restaurācijas darbu veikšana un vadīšana, ēku un būvju arhitektūras un konstrukciju projektēšana, ielu izbūvēšana un apgaismojuma instalāciju darbi, piedāvā zemes rakšanas tehnikas pakalpojumus.  Īpašnieks Toms Trubins.

Nominācija „GADA INVESTĪCIJA”

SIA “Upeskalni AB” – graudkopības saimniecība Padures pagastā. Īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli.

Nominācija „GADA MECENĀTS”

SIA “Rietumu nafta” – degviela, degvielas, naftas produktu tirdzniecība, vairumtirdzniecība. Valdes priekšsēdētājs Toms Egle.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2015. gadā

1. SIA “Vizuālā diagnostika”,
2. SIA “Amazone”,
3. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
4. SIA “Bērzi plus”,
5. SIA “Kuldīgas tekstils”.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2015. gadā

1. SIA “Amazone”,
2. SIA “Agrotehnika”,
3. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
4. SIA “Bērzi Plus”,
5. SIA “Baloži & CO”.

Vairākas speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks” iespēju izvietot reklāmu par 100 EUR piešķīra veikalam “Tonis”. SIA “Kurzemes Biznesa inkubators” simpātiju balvu pasniedza Artim Reimanim, uzņēmuma “Silver Note” īpašniekam. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas birojs ZS “Apškalni” dāvināja atbalstu nākamajam projektam 100 EUR vērtībā, AS “Swedbank” simpātijas piederēja galdniekam Mārtiņam Ausmanim, AS “SEB banka” – ZS “Ezergaļi”,Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Liepājas reģionālais centrs apbalvoja SIA “Mana Galdniecība”, bet Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas Biznesa inkubators sveica Diānu Panjušenkovu – bērnu izklaides centra “Brīnumzeme” radītāju.

Nominācija „GADA LAUKSAIMNIEKS”

SIA „Upeskalni AB”  – piedāvā kartupeļus, sēklkopību, graudu audzēšanu, siena un skābsiena sagatavošanu rulonos, padures pagasta “Upeskalnos”, īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli.

Nominācija „GADA RAŽOTĀJS”

SIA „PalleteRies” – taras dēlīšu un palešu sagatavju ražošana, Kuldīgā, Zaļā ielā 6, īpašnieks Edijs Ošs.

Nominācija „GADA TIRGOTĀJS”

SIA „AGROTEHNIKA” – lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas, „Ford” automašīnu rezerves daļas, akumulatori, dārzkopības un lopkopības preču  tirdzniecība, Planīcas ielā 67, Kuldīgā, īpašnieks Arturs Cimoška.

Nominācija „GADA AMATNIEKS”

Oskars Pirtnieks –metālapstrādes meistarsPelču pagasta „Pirtniekos”.

Nominācija „VIESMĪLĪGĀKAIS GADA UZŅĒMĒJS”

SIA „IG Rota” – viesnīca, restorāns „Jēkaba sēta”, Liepājas ielā 36, Kuldīgā, īpašniece Ingrīda Garoza.

Nominācija „GADA PAKALPOJUMS”

Tūristu vilcieniņš „Ludis” – SIA„Goldingen Train”, valdes locekļi Santa Cine un Kristīne Kārkliņa.

Nominācija „GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”

SIA „K27” –„Cafe „Tilts”” Kuldīgā, Kalna ielā 27, īpašniece Iveta Ozolniece.

Nominācija „GADA INVESTĪCIJA”

SIA „Stiga RM” –bērza saplākšņu ražošana un pārdošana, bērza finierkluču iepirkšana un šķeldas pārdošana, meža zemju iepirkšana un apsaimniekošana, apaļkoku pārdošana, kokmateriālu transports, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Īpašnieks Andris Ramoliņš.

Nominācija „Gada mecenāts”

SIA “MKM mežs” – īpašnieks Mārcis Martinovs.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2014. gadā

1. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”
2. SIA “Bērzi Plus”
3. SIA “AMAZONE”
4. SIA “KULDĪGAS TEKSTILS”
5. SIA “AGROTEHNIKA”
6. SIA “BALOŽI & KO”
7. SIA “Ziemeļkurzemes MRS”
8. SIA “VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA”
9. SIA “ALRA”
10. SIA “LĀSES AM”

Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2014. gadā

1. SIA “AMAZONE”
2. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”
3. SIA “AGROTEHNIKA”
4. SIA “Bērzi Plus”
5. SIA “BALOŽI & KO”
6. SIA “VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA”
7. SIA “RIETUMU NAFTA”
8. SIA “KULDĪGAS TEKSTILS”
9. SIA “SIGMA ELEKTRO”
10. SIA “KULDĪGAS RPB”                  

Speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks”, SIA “Kurzemes Biznesa Inkubators”, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa, AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Nominācija „Gada lauksaimnieks”:

ZS „Reķi” – augkopība Kurmāles pagasta „Gaismās”, saimnieki Aivars un Spodris Reķi.

Nominācija „Gada jaunais uzņēmējs”:

SIA “PROPELLER FOODIE”, itāļu restorāns – picērija „Goldingen Room”, Baznīcas ielā 2-2, Kuldīgā, īpašniece Santa Cine.

Nominācija „Kuldīgas tēla popularizētājs”:

Vokāli instrumentālais ansamblis „Rumbas kvartets”, IK Artis Šimpermanis.

Nominācija „Gada pakalpojums”:

SIA „Reinfelds” – kravu pārvadājumi, transportlīdzekļu apkope un remonts, Graudu ielā 11, Kuldīgā, īpašnieks Modris Reinfelds.

Nominācija „Ģimenei un bērniem draudzīgākais uzņēmums”:

IK „Dekoru meistars” veikals „Zelta Apelsīns” – dekoru veikals, svinību apkalpošana, Liepājas ielā 6, Kuldīgā, vadītāja Inta Lagzdeniece.

Nominācija „Gada amatnieks”:

Restaurators Andris Bogdans, „Lagzdieni”, Kurmāles pagastā un restaurators Māris Gulbis, „Māli”, Saldus novadā, Šķēdes pagastā.

Nominācija „Gada ražotājs”:

SIA „Planka” – kokapstrādes cehs, „Plāņi”, Īvandes pagastā, īpašnieks Dzintars Knupke.

Nominācija „Gada būve”:

Alekšupītes promenādes izveide un ar to saistīto ielu rekonstrukcija, pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība, būvuzņēmējs – SIA „Ostas celtnieks”, būvprojekta autors  – SIA „Inženierbūve”.

„Gada mecenāts”:

SIA „Amazone”. Atbalsts grāmatai „KULDĪGA. Arhitektūra un pilsētbūvniecība”, biedrībai „Padure”, Pilsētas svētkiem „Dzīres Kuldīgā”, Kuldīgas invalīdu biedrībai, Padures mazpulkam, Kuldīgas 2. vidusskolai, florbolistiem, rallija komandai, Annas draudzei, Kuldīgas Bērnu un jauniešu centram, Vientuļo Padures pensionāru sveikšanai, LLU stipendijām, konkursam „Zelta lauks”.

Pasākumā tika godināti arī uzņēmumi, kuri valsts un novada budžetā iemaksājuši visvairāk nodokļu 2013. gadā. Lielākos nodokļu maksātājus godinās divās kategorijās – pēc lielākās nodokļu summas valsts budžetā un pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ko saņēmis Kuldīgas novads.

Pēc kopējās budžetā iemaksātās nodokļu maksājumu summas:

1. SIA „Linde pārtika”
2. SIA „Amazone”
3. SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
4. SIA „Agrotehnika”
5. SIA „Vēvers”
6. SIA „Baloži & CO”
7. SIA „Kuldīgas tekstils”
8. SIA „Mobile-A”
9. SIA „Rietumu nafta”
10. SIA „Sigma Elektro”

Pēc iemaksātās iedzīvotāju ienākumu nodokļu summas:

1. SIA „Linde pārtika”
2. SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
3. SIA „Amazone”
4. SIA „Bērzi plus”
5. SIA „Vēvers”
6. SIA „Kuldīgas tekstils”
7. SIA „Vizuālā diagnostika”
8. SIA „Agrotehnika”
9. SIA „Alra”
10. SIA „Baloži & CO”

Laikraksta „Kurzemnieks” specbalva – nākamajā gadā ievietot reklāmu par 100 eiro – tika piešķirta veterinārai aptiekai un praksei SIA „ArsaL”, īpašniece Sandra Rubīne.

Savukārt SEB bankas Kuldīgas filiāles vadītāja Inga Kaltniece simpātiju balvu pasniedza ZS „Reķi SA” īpašniekiem Aivaram un Spodrim Reķiem.

Kurzemes Biznesa inkubators pasākumā godināja divus uzņēmumus – SIA „Alias Products” un SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas filiāles vadītāja Daiga Mellere z/s „Akmeņkalni” pasniedza dāvanu karti nākamā kopīgā projekta realizēšanai.

VAS „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” pasniedza savu simpātiju balvu SIA „MGS Factory” īpašniekiem Sanitai un Marekam Gipteriem.

Arī Swedbank savu simpātiju balvu piešķīra SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.

GADA TIRGOTĀJS – SIA „Meistars LV” Kuldīgā, īpašnieks Leonīds Žerebcovs.

GADA PAKALPOJUMS – SIA „Obodņikova veterinārais serviss”, īpašnieks Olārs Obodņikovs.

GADA AMATNIEKS – kalējs Dailonis Jakobovskis no Kuldīgas.

JAUNAIS UZŅĒMĒJS – kafejnīca „Šarlote” Kuldīgā, īpašniece Aira Pigožne.

GADA RAŽOTĀJS – SIA „Mežmaļi” Pelču pagastā, īpašnieks Andris Dieziņš.

GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Laivenieki” Padures pagastā, īpašnieks – Jānis Laivenieks.

GADA INVESTĪCIJAS – z/s „Bētas” par liellopu novietni „Mārtiņstallis” Vārmes pagastā, īpašnieks Ilmārs Pilenieks.

GADA BŪVE – par būvobjektu „Stendes ielas rekonstrukcija posmā no Vecā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai” arhitektam SIA „Inženiertehniskie projekti”, būvuzņēmējam – SIA „Ostas celtnieks”. Pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība.

Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „ITU Vārpiņa” pārtikas veikals „Vārpiņa” Vārmes pag., īpašnieks Juris Nespļaks.

Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „Linde pārtika” veikala ELVI  bistro-kafejnīca Kuldīgā, īpašniece Nansija Linde.

Nominācijā GADA AMATNIEKS – tērpu māksliniece  Jolanta Ozollapa.

Pateicība PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU – Tautas lietišķās mākslas meistarei, Kuldīgas kultūras centra lietišķā mākslas studijas „Ķocis” ilggadējai vadītājai Austrai Rumbeniecei.

Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – Gunita Šternberga, SIA „Garšu fabrika” Kuldīgā.

Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kurzemes finieris” Kuldīgā, īpašnieks Dzintars Odiņš.

Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Ezergaļi” Vārmes pag., īpašnieks Dzintars Erdmanis.

Nominācija GADA INVESTĪCIJAS – SIA „Vēvers” par kokapstrādes cehu Padures pagastā, īpašnieki Ģirts un Nauris Vēveri.

Nominācijā GADA BŪVE – Biomasas koģenerācijas elektrostacija. Pasūtītājs pašvaldības SIA „Kuldīgas siltumtīkli”, SIA „Diānas Zalānes projektu biroja” projekts, būvuzņēmējs SIA „Velve”.

• Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PILSĒTĀ – SIA „ZR Autodetaļas”
• Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PAGASTĀ – SIA „Rendas Uplejas”
• Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „PC konsultants”
• Nominācijā GADA AMATNIEKS – Tautas lietišķās mākslas studija „Vēveri”
• Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – z/s „Smilškalni”
• Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Lāses AM”
• Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – Z/s „Kalna-Mikas”
• Nominācijā GADA BŪVE – Sinagogas ēku kompleksa pārbūves par Kuldīgas Galveno bibliotēku (būvuzņēmējs – SIA „Linde N”, arhitekts – SIA „Ozola&Bula”)

Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri SEB banka, laikraksts „Kurzemnieks”, Dnb banka un Swedbank.

• Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – veikals „Malvīne”
• Nominācijā GADA PAKALPOJUMS –  tūrisma uzņēmums I/K „Jūras laivu kompānija”
• Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Akmeņkalni”
• Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Saules LM”
• Nominācijā GADA AMATNIEKS – SIA „Metālapstrāde”
• Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS –  Raitis Hercenbergs un Gatis Rozenfelds.

Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienība, Kurzemes biznesa inkubators, laikraksts „Kurzemnieks”, SEB banka, DnB Nord banka, Swedbanka.

• Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „Linde pārtika”.
• Nominācijā GADA ĒDINĀTĀJS –  „Stender’s pica”.
• Nominācijā GADA PAKALPOJUMS –  „Pie Aivas”.
• Nominācijā GADA NAKSTMĪTNE – viesnīca „Metropole”.
• Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve. 
• Nominācijā KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS – SIA „Zvaigžņu Rati”.
• Nominācijā VECPILSĒTAS MAGNĒTS – kafejnīca „Madara”.
• Nominācijā GADA BŪVE – biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija Pilsētas laukumā 4, 4A, Kuldīgā.
• Nominācijā GADA AMATNIEKS – māksliniece Kristīne Šimpermane.
• Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS –  veikals “Medus un bišu lietas”.
• Nominācijā GADA UZŅĒMUMS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve.

Konkursa sadarbības partneru balvas

Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVA: par aktīvu dalību biedrības darbībā – Normundam Jansonam (SIA „Rajaks”).

Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA – veikalam „Tīne” (IK Velga Pigevica).

SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Kuldīgas energoceltnieks”.

• Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS TIRDZNIECĪBĀ” – ziedu salons „Oāze”.
• Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS SABIEDRISKAJĀ ĒDINĀŠANĀ” – kafejnīca „Pagrabiņš”.
• Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS VIESNĪCU UN PAKALPOJUMU NOZARĒ” – reklāmas darbnīca „Dekors RD”.
• Nominācijā „STABILITĀTE” – SIA „Agrotehnika”.
• Nominācijā „SADARBĪBA” – „Dzīres Kuldīgā” ģenerālsponsors SIA „Linde Pārtika”.
• Nominācijā „KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS” – Sporta klubs „Elvi/Kuldīga”.
• Nominācijā „VECPILSĒTAS MAGNĒTS” – bārs-klubs „Stender’s”.
• Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS – KOMERCOBJEKTS” – telpu rekonstrukcija un iekšpagalma izbūve Kuldīgas vecpilsētā Liepājas ielā 1 (SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”).
• Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS INDIVIDUĀLAJĀ BŪVNIECĪBĀ” – dzīvojamā māja Alsungas ielā 1 (īpašniece Lolita Stucere).
• Nominācijā „GADA AMATNIEKS SADZĪVES PAKALOJUMU JOMĀ” – SIA „Metālapstrāde” atslēdznieks Juris Poļikovs.
• Nominācijā „GADA AMATNIEKS LIETIŠĶAJĀ MĀKSLĀ” – Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas galdniekmeistars Nauris Bergmanis.

Konkursa sadarbības partneru balvas

Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVAS: par ieguldījumu uzņēmēju un amatnieku biedrības darbības  aktivizēšanā – Kasparam Bergmanim (SIA „Linde N”), par aktivitāti biedrības un pašvaldības sadarbības projektos – Baibai Ivanovskai (SIA „Baltijas īpašumu birojs”).

Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA– reklāmas darbnīcai „Dekors RD” – par spēju mainīties, ejot līdzi laikam, par radošām idejām un atsaucību.

SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Amazone”.

DnB NORD Bankas BALVAS – SIA „Agrotehnika”, Veikalam „Mežrozīte”, SIA „Saullēkts KI”.